Izmeklējumu kvotas. Vai izmaiņas skars bērnu veselības pārbaudes

Jaunie nosacījumi ir vērsti uz to gadījumu atsijāšanu, kad analīzes tiek nozīmētas bez pietiekama medicīniska pamatojuma, tiek pārāk bieži atkārtotas, vai netiek ievērota loģiska un racionāla izmeklējumu veikšanas secība. 

Visiem labi, tikai ne ģimenes ārstiem un pacientiem
Jaunie noteiktumi, kas darbojas mazliet vairāk kā mēnesi, radījuši virkni jautājumu gan vecākiem, gan arī ģimenes ārstiem.

Intas bērnam ir cukura diabets. Viņai pašlaik nav skaidrs, kā būtu pareizi rīkoties: “Situācijas kontrolēšanai meitai regulāri ir jāveic asins analīzes, bet ģimenes ārsts uz tām vairs nedrīkst dot nosūtījumu. To var darīt tikai specialists, pie kura arī jāstāv rindā. Un tā ik pēc dažiem mēnešiem. Kāds būtu pareizais ceļš, lai ik pēc 3 mēnešiem nepieciešamās asins analīzes tiktu nodotas un valsts šos izmeklējumus apmaksātu? Vai turpmāk par bērna asins analīzēm man būs jāmaksā no savas kabatas?”

Bērnu veselības aprūpē nedrīkstētu būt nekādi ierobežojumi. Tas, kas bērniem jāstāv rindā mēnešiem, lai tiktu uz konsultāciju pie speciālistiem, ir nepieļaujama situācija. Ja bērnam ir hroniska slimība, kuru speciālistam ir jāatrāda reizi gadā, tad jau ir iespējams pierakstīties, bet ja ir akūta saslimšana, bet ne tik akūta, lai nokļūtu slimnīcā, tad ģimenes ārsts nedrīkst to ārstēt, tikai diagnosticēt. 

Ģimenes ārste, kura savu vārdu lūdza neminēt, atklāj, ka pēc viņas aprēķiniem, uz vienu pacientu gadā laboratoriskajiem izmaklējumiem ir izdalīti mazliet vairāk kā 5 eiro, kas ir nepietiekami. “Kvota summa ir ņemta, sadalot iedalīto gada finansējumu laboratoriskajiem izmeklējumiem ar pacientu skaitu. Man iedalītā summa ir mazliet pāri 11 tūkstošiem eiro, bet pacientu ir gandrīz 2 tūkstoši. Protams, ka ir daļa pacientu, kas ārstu neapmeklē, ir, kam ir polises, kas nosedz laboratoros izmeklējumus, tādējādi to deķīti var pavilkt uz to pusi, kuriem vajag vairāk un dārgāk, bet vienlaga ar šo naudu absolūti nepietiek.”


Latvijas ģimenes ārstu aosciācijas prezidente Sarmīte Veide, lūgta komentēt izveidojušos situāciju, saka, ka vislabāk to būtu komentēt veselības ministram un Saeima Sociālo lietu komisjai, kas uzskata, ka pašlaik “visi ir apmierināti” “Sabiedrība nebija informēta par šo situāciju. Vidēji katram ārstam uz vienu pacientu ir izdalīti 8 eiro analīzēm gadā. Ja ir onkoloģiskie pacienti  un cukura diabēta pacientu, tad piešķirtā summa ir mazliet lielāka.

Bērnu veselības aprūpē nedrīkstētu būt nekādi ierobežojumi. Tas, kas bērniem jāstāv rindā mēnešiem, lai tiktu uz konsultāciju pie speciālistiem, ir nepieļaujama situācija. Ja bērnam ir hroniska slimība, kuru speciālistam ir jāatrāda reizi gadā, tad jau ir iespējams pierakstīties, bet ja ir akūta saslimšana, bet ne tik akūta, lai nokļūtu slimnīcā, tad ģimenes ārsts nedrīkst to ārstēt, tikai diagnosticēt. To dara tikai specialists. Ja tagad ekonomēsim uz laboratoriskiem izmeklējumiem, maksāsim par to vēlāk!"


Uz specifiskām analīzēm nosūtīt drīkstēs tikai speciālists
Nacionālā Veselības dienests pārstāve Evija Štālberga mierina, ka noteikumi darbojas pārāk īsu laiku, tāpēc vēl ir daudz neizpratnes un pārpratumu. Bet kopējais līdzekļu apjoms laboratoriskajiem izmeklējumiem nav samazināts, tikai to izmantošanas kārtība ir mainīta. 

Atsevišķiem izmeklējumiem turpmāk ir noteikts skaits, ko no valsts budžeta līdzekļiem 12 mēnešu laikā apmaksā vienam pacientam. Tie ir izmeklējumi, kurus medicīnisku iemeslu dēļ nav lietderīgi biežāk atkārtot. Piemēram, tireotropā hormona (TSH) analīzes valsts apmaksās ne biežāk kā reizi gadā, izņemot gadījumus, kad pacientam ir kāda no vairogdziedzera slimībām – tad ārsts šīs analīzes drīkst nozīmēt arī biežāk.​

Virknei laboratorisko izmeklējumu precizēta nozīmēšanas kārtība, lai nodrošinātu izmeklējumu veikšanas pamatotu secību. Piemēram, papildu urīna analīzes ar mikroskopiju tiks apmaksātas, ja vispirms būs konstatētas izmaiņas urīna analīzē ar teststrēmeli, kas ir vienkāršāka un lētāka metode. Savukārt eritrocītu grimšanas ātruma (EGĀ) noteikšanu valsts turpmāk neapmaksās, ja tā būs nozīmēta vienlaicīgi ar C reaktīvo olbaltumvielu (CRO) analīzi, jo abiem šiem izmeklējumiem ir līdzīga informatīvā nozīme – tie norāda uz iekaisuma procesu, turklāt CRO izmeklējums ir informatīvāks.
 

Dažiem izmeklējumiem ir mainīti nosacījumi par to, kurš ārsts ir tiesīgs izsniegt nosūtījumu – speciālists vai ģimenes ārsts. Tā kā atsevišķi izmeklējumi ir nepieciešami vien specifiskos gadījumos, uz tiem varēs nosūtīt tikai konkrētu jomu speciālisti.  Speciālisti nepieciešamības gadījumā paši nosūtīs pacientu uz izmeklējumiem, un pacientam nevajadzēs veikt apmeklējumu pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu uz laboratoriskiem izmeklējumiem pēc speciālista vizītes. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk maksas vizītes laikā ārsts nevarēs nosūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem.

Ja pacientam nosūtījums uz laboratoriskajiem izmeklējumiem izsniegts vēl pagājušajā gadā, izmeklējumu veicot šogad, tiks piemēroti šobrīd spēkā esošie apmaksas nosacījumi. 2016. gadā ambulatori tiek apmaksāti 388 dažādi laboratoriskie izmeklējumi. 

Apmaksājamo ambulatoro laboratorisko un histoloģisko izmeklējumu saraksts
 

Kādas iespējas veikt analīzes bērniem, kas slimo ar "ikdienišķiem" vīrusiem, kas var pāriet sarežģītākos stāvokļos (bronhiti, ausu iekaisumi u.tml.). Vai ģimenes ārstiem būs līdzekļi, lai nosūtītu uz analīzēm situācijas monitorēšanai? 
Valsts finansējums ģimenes ārstiem laboratorisko nosūtījumu izsniegšanai ir atkarīgs no:

•          ārsta praksē reģistrēto pacientu skaita;
•          ārsta praksē reģistrēto pacientu vecuma struktūras;
•          pacientu skaita ar onkoloģiskām slimībām un cukura diabētu.

Ģimenes ārsta laboratorisko izmeklējumu finansējuma apjoms netiek noteikts konkrētiem pacientiem vai pacientu grupai, bet gan ģimenes ārsta praksei kopumā.

Ģimenes ārsta praksē daži pacienti slimo biežāk, citiem ir hroniska saslimšana, bet citi, savukārt, ir veseli. Ārsts veic rūpīgu ikviena pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu, nosaka izmeklējumu nepieciešamību balstoties uz medicīniskajām indikācijām un klīniskajām vadlīnijām.

Kā rīkoties vecākiem, kuru bērniem ir hroniskas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, kad analīzes jāveic reizi trīs mēnešos, lai monitorētu situāciju. Vai vecākiem par šīm analīzēm jāmaksā pašiem vai arī katru reizi vispirms jādodas pie speciālista pēc nosūtījuma?
 Valsts apmaksātu laboratorisko izmeklējumu nosūtīšanas un apmaksas kārtība ir noteikta Noteikumu Nr.1529* 2. pielikumā “Apmaksājamo ambulatoro laboratorisko un histoloģisko izmeklējumu saraksts”". Atbilstoši šim pielikumam uz atsevišķiem valsts apmaksātiem laboratoriskajiem izmeklējumiem ir tiesīgi nosūtīt gan ģimenes ārsts, gan ārsti-speciālisti vai tikai ārsti-speciālisti (tie ir izmeklējumi, kas ir speciālista kompetencē).
 
Līdz ar to vizītes laikā ārsts-speciālists var pats izsniegt nosūtījumu uz laboratoriju un pacientam (pacienta vecākiem) nav pēc speciālista vizītes jāpiesakās un jādodas pie ģimenes ārsta, lai viņš izrakstītu speciālista rekomendēto nosūtījumu. Jāatzīmē, ka arī iepriekšējos gados speciālista ieteiktajiem izmeklējumiem ģimenes ārstam bija tikai rekomendējošs raksturs un ģimenes ārsts bija tiesīgs izvērtēt, vai izsniegt šādu nosūtījumu pacientam (jo ģimenes ārstam ir savs plānotais gada finansējums laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai savas prakses pacientiem, kuru uzraudzīšanu un ārstēšanu nodrošina viņš, nevis speciālists) vai neizsniegt un ieteikt vērsties pie speciālista.
 

Ja pacientam (pacienta vecākiem) nav zināms nepieciešamā laboratoriskā izmeklējuma nosaukums, par nosūtīšanas nosacījumiem viņš var konsultēties ar savu (bērna) ārstējošo ārstu.
 

Pagājušajā nedēļā ārstniecības kvotas par antikonstitucionālām un diskriminējošām intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” nosauca tiesībsargs Juris Jansons. “Pie vienādiem un salīdzināmiem apstākļiem ir pacienti, kas tiek pie ārsta, bet kad nauda beigusies – vairs netiek,” sacīja Jansons, uzsverot, ka kvotu sistēma ir pretrunā Satversmei. Savukārt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Jansons atzina, ka Latvijas veselības sistēmas problēmu dēļ visvairāk apdraudēti tiek bērni un seniori. 

*Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumi Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”.