Izmeklējumu kvotas. Vai izmaiņas skars bērnu veselības pārbaudes
Lai racinonālāk sadalītu izmaksas, kas saistītas ar laboratorisko izmeklējumu apmaksu, šogad ir stājušies spēkā jauni nosacījumi* valsts apmaksātu laboratorisko nosūtījumu izrakstīšanai un apmaksai, vēsta Nacionālais Veselības dienests.
Jaunie nosacījumi ir vērsti uz to gadījumu atsijāšanu, kad analīzes tiek nozīmētas bez pietiekama medicīniska pamatojuma, tiek pārāk bieži atkārtotas, vai netiek ievērota loģiska un racionāla izmeklējumu veikšanas secība.
Visiem labi, tikai ne ģimenes ārstiem un
pacientiem
Jaunie noteiktumi, kas darbojas mazliet vairāk kā mēnesi, radījuši
virkni jautājumu gan vecākiem, gan arī ģimenes ārstiem.
Intas bērnam ir cukura diabets. Viņai pašlaik nav
skaidrs, kā būtu pareizi rīkoties: “Situācijas kontrolēšanai
meitai regulāri ir jāveic asins analīzes, bet ģimenes
ārsts uz tām vairs nedrīkst dot nosūtījumu. To var darīt tikai
specialists, pie kura arī jāstāv rindā. Un tā ik pēc dažiem
mēnešiem. Kāds būtu pareizais ceļš, lai ik pēc 3 mēnešiem
nepieciešamās asins analīzes tiktu nodotas un valsts šos
izmeklējumus apmaksātu? Vai turpmāk par bērna asins analīzēm man
būs jāmaksā no savas kabatas?”
Bērnu veselības aprūpē nedrīkstētu būt nekādi ierobežojumi. Tas, kas bērniem jāstāv rindā mēnešiem, lai tiktu uz konsultāciju pie speciālistiem, ir nepieļaujama situācija. Ja bērnam ir hroniska slimība, kuru speciālistam ir jāatrāda reizi gadā, tad jau ir iespējams pierakstīties, bet ja ir akūta saslimšana, bet ne tik akūta, lai nokļūtu slimnīcā, tad ģimenes ārsts nedrīkst to ārstēt, tikai diagnosticēt.
Ģimenes ārste, kura savu vārdu lūdza neminēt, atklāj, ka pēc viņas
aprēķiniem, uz vienu pacientu gadā laboratoriskajiem izmaklējumiem
ir izdalīti mazliet vairāk kā 5 eiro, kas ir nepietiekami. “Kvota
summa ir ņemta, sadalot iedalīto gada finansējumu laboratoriskajiem
izmeklējumiem ar pacientu skaitu. Man iedalītā summa ir mazliet
pāri 11 tūkstošiem eiro, bet pacientu ir gandrīz 2 tūkstoši.
Protams, ka ir daļa pacientu, kas ārstu neapmeklē, ir, kam ir
polises, kas nosedz laboratoros izmeklējumus, tādējādi to deķīti
var pavilkt uz to pusi, kuriem vajag vairāk un dārgāk, bet vienlaga
ar šo naudu absolūti nepietiek.”
Latvijas ģimenes ārstu aosciācijas prezidente Sarmīte
Veide, lūgta komentēt izveidojušos situāciju, saka,
ka vislabāk to būtu komentēt veselības ministram un Saeima Sociālo
lietu komisjai, kas uzskata, ka pašlaik “visi ir apmierināti”
“Sabiedrība nebija informēta par šo situāciju. Vidēji katram ārstam
uz vienu pacientu ir izdalīti 8 eiro analīzēm gadā. Ja ir
onkoloģiskie pacienti un cukura diabēta pacientu, tad
piešķirtā summa ir mazliet lielāka.
Bērnu veselības aprūpē nedrīkstētu būt nekādi ierobežojumi. Tas,
kas bērniem jāstāv rindā mēnešiem, lai tiktu uz konsultāciju pie
speciālistiem, ir nepieļaujama situācija. Ja bērnam ir hroniska
slimība, kuru speciālistam ir jāatrāda reizi gadā, tad jau ir
iespējams pierakstīties, bet ja ir akūta saslimšana, bet ne tik
akūta, lai nokļūtu slimnīcā, tad ģimenes ārsts nedrīkst to ārstēt,
tikai diagnosticēt. To dara tikai specialists. Ja tagad ekonomēsim
uz laboratoriskiem izmeklējumiem, maksāsim par to vēlāk!"
Uz specifiskām analīzēm nosūtīt drīkstēs tikai
speciālists
Nacionālā Veselības dienests pārstāve Evija Štālberga mierina, ka
noteikumi darbojas pārāk īsu laiku, tāpēc vēl ir daudz neizpratnes
un pārpratumu. Bet kopējais līdzekļu apjoms laboratoriskajiem
izmeklējumiem nav samazināts, tikai to izmantošanas kārtība ir
mainīta.
Atsevišķiem izmeklējumiem turpmāk ir noteikts skaits, ko no
valsts budžeta līdzekļiem 12 mēnešu laikā apmaksā vienam pacientam.
Tie ir izmeklējumi, kurus medicīnisku iemeslu dēļ nav lietderīgi
biežāk atkārtot. Piemēram, tireotropā hormona (TSH) analīzes valsts
apmaksās ne biežāk kā reizi gadā, izņemot gadījumus, kad pacientam
ir kāda no vairogdziedzera slimībām – tad ārsts šīs analīzes drīkst
nozīmēt arī biežāk.
Virknei laboratorisko izmeklējumu precizēta nozīmēšanas kārtība,
lai nodrošinātu izmeklējumu veikšanas pamatotu secību. Piemēram,
papildu urīna analīzes ar mikroskopiju tiks apmaksātas, ja vispirms
būs konstatētas izmaiņas urīna analīzē ar teststrēmeli, kas ir
vienkāršāka un lētāka metode. Savukārt eritrocītu grimšanas ātruma
(EGĀ) noteikšanu valsts turpmāk neapmaksās, ja tā būs nozīmēta
vienlaicīgi ar C reaktīvo olbaltumvielu (CRO) analīzi, jo abiem
šiem izmeklējumiem ir līdzīga informatīvā nozīme – tie norāda uz
iekaisuma procesu, turklāt CRO izmeklējums ir informatīvāks.
Dažiem izmeklējumiem ir mainīti nosacījumi par to, kurš ārsts ir
tiesīgs izsniegt nosūtījumu – speciālists vai ģimenes ārsts. Tā kā
atsevišķi izmeklējumi ir nepieciešami vien specifiskos gadījumos,
uz tiem varēs nosūtīt tikai konkrētu jomu speciālisti.
Speciālisti nepieciešamības gadījumā paši nosūtīs pacientu uz
izmeklējumiem, un pacientam nevajadzēs veikt apmeklējumu pie
ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu uz laboratoriskiem
izmeklējumiem pēc speciālista vizītes. Tāpat kā līdz šim, arī
turpmāk maksas vizītes laikā ārsts nevarēs nosūtīt uz valsts
apmaksātiem izmeklējumiem.
Ja pacientam nosūtījums uz laboratoriskajiem izmeklējumiem
izsniegts vēl pagājušajā gadā, izmeklējumu veicot šogad, tiks
piemēroti šobrīd spēkā esošie apmaksas nosacījumi. 2016. gadā
ambulatori tiek apmaksāti 388 dažādi laboratoriskie
izmeklējumi.
Apmaksājamo
ambulatoro laboratorisko un histoloģisko izmeklējumu
saraksts
Kādas iespējas veikt analīzes bērniem, kas slimo ar
"ikdienišķiem" vīrusiem, kas var pāriet sarežģītākos stāvokļos
(bronhiti, ausu iekaisumi u.tml.). Vai ģimenes ārstiem būs
līdzekļi, lai nosūtītu uz analīzēm situācijas
monitorēšanai?
Valsts finansējums ģimenes ārstiem laboratorisko nosūtījumu
izsniegšanai ir atkarīgs no:
- ārsta praksē reģistrēto pacientu skaita;
- ārsta praksē reģistrēto pacientu vecuma struktūras;
- pacientu skaita ar onkoloģiskām slimībām un cukura diabētu.
Ģimenes ārsta laboratorisko izmeklējumu finansējuma apjoms
netiek noteikts konkrētiem pacientiem vai pacientu grupai, bet gan
ģimenes ārsta praksei kopumā.
Ģimenes ārsta praksē daži pacienti slimo biežāk, citiem ir hroniska
saslimšana, bet citi, savukārt, ir veseli. Ārsts veic rūpīgu
ikviena pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu, nosaka izmeklējumu
nepieciešamību balstoties uz medicīniskajām indikācijām un
klīniskajām vadlīnijām.
Kā rīkoties vecākiem, kuru bērniem ir hroniskas
saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, kad analīzes jāveic reizi
trīs mēnešos, lai monitorētu situāciju. Vai vecākiem par šīm
analīzēm jāmaksā pašiem vai arī katru reizi vispirms jādodas pie
speciālista pēc nosūtījuma?
Valsts apmaksātu laboratorisko izmeklējumu nosūtīšanas un
apmaksas kārtība ir noteikta Noteikumu Nr.1529* 2. pielikumā
“Apmaksājamo ambulatoro laboratorisko un histoloģisko izmeklējumu
saraksts”". Atbilstoši šim pielikumam uz atsevišķiem valsts
apmaksātiem laboratoriskajiem izmeklējumiem ir tiesīgi nosūtīt gan
ģimenes ārsts, gan ārsti-speciālisti vai tikai ārsti-speciālisti
(tie ir izmeklējumi, kas ir speciālista kompetencē).
Līdz ar to vizītes laikā ārsts-speciālists var pats izsniegt
nosūtījumu uz laboratoriju un pacientam (pacienta vecākiem) nav pēc
speciālista vizītes jāpiesakās un jādodas pie ģimenes ārsta, lai
viņš izrakstītu speciālista rekomendēto nosūtījumu. Jāatzīmē, ka
arī iepriekšējos gados speciālista ieteiktajiem izmeklējumiem
ģimenes ārstam bija tikai rekomendējošs raksturs un ģimenes ārsts
bija tiesīgs izvērtēt, vai izsniegt šādu nosūtījumu pacientam (jo
ģimenes ārstam ir savs plānotais gada finansējums laboratorisko
izmeklējumu nodrošināšanai savas prakses pacientiem, kuru
uzraudzīšanu un ārstēšanu nodrošina viņš, nevis speciālists) vai
neizsniegt un ieteikt vērsties pie speciālista.
Ja pacientam (pacienta vecākiem) nav zināms nepieciešamā
laboratoriskā izmeklējuma nosaukums, par nosūtīšanas nosacījumiem
viņš var konsultēties ar savu (bērna) ārstējošo ārstu.
Pagājušajā nedēļā ārstniecības kvotas par antikonstitucionālām un diskriminējošām intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” nosauca tiesībsargs Juris Jansons. “Pie vienādiem un salīdzināmiem apstākļiem ir pacienti, kas tiek pie ārsta, bet kad nauda beigusies – vairs netiek,” sacīja Jansons, uzsverot, ka kvotu sistēma ir pretrunā Satversmei. Savukārt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Jansons atzina, ka Latvijas veselības sistēmas problēmu dēļ visvairāk apdraudēti tiek bērni un seniori.
*Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumi Nr.1529
“Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”.