Vācijā dzīvojošie latvieši rīko radošo konkursu bērniem

Pasākuma idejas autores un organizatores - divas mammas: Karīna Ziegler un Elīze Zaļuma, kopā ar jaunizveidotās Latviešu biedrības Štutgartē “SAIME”, Baznīcas un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, 30. aprīļa sestdienā deva iespēju 16 dalībniekiem no dažādām Vācijas pilsētām radoši izpausties, ar saviem talantiem priecējot visus sanākušos interesentus. 
 

“Mūsdienās, kad pasauli ir pārņēmis elektronikas laikmets, un bērni labprātāk izvēlas pavadīt laiku pie elektroniskām ierīcēm, komunicējot ar WhatsApp vai Facebook starpniecību, man bija svarīgi parādīt, ka dzīvē ir daudz jaukākas, lietderīgākas, skaistākas un nozīmīgas lietas, ko mēs varam iemācīties apgūt un darīt. Tādas, kas mūs garīgi piepilda, emocionāli bagātina un ļauj kļūt radošākiem un attīstītākiem”, stāsta Emīlijas, Niklāva un Grētas mamma, organizatore Elīze Zaļuma un atzīst, ka, Vācijā dzīvojot, viņai pietrūkst pasākumu, kuros izpausties, savus talantus un spējas varētu parādīt tieši bērni.

 

“Viens no pasākuma mērķiem bija veicināt latviešu kopā sanākšanu šeit Vācijā, jo mums kā latviešu ģimenēm, ir ļoti svarīgi, lai mūsu bērniem draudzība veidojas ne tikai vācu vidē, bet arī starp latviešiem, un, lai, runājot latviešu valodā, viņi nezaudētu saikni ar savu tautu un neaizmirstu savas saknes,” saka Elīze. Viņas domu turpina Lauras un Oskara mamma Karīna Ziegler, kas ir arī biedrības “SAIME” valdes priekšsēdētājas vietniece: “Mēs vēlējāmies apzināt aktīvos latviešu bērnus Vācijā, iepazīties viens ar otru tuvāk, kā arī bērniem parādīt latviešu valodas prasmju lietderību svešumā, tādējādi veicinot latviskās identitātes saglabāšanu ārpus Latvijas.” Karīna ar ģimeni Vācijā dzīvo nepilnus trīs gadus, strādā par sekretāri Lidl Stiftung & Co. KG Neckarsulm, bet brīvajā laikā kopā ar meitu un vīru dejo Štutgartes latviešu deju kopā “Trejdeksnītis”. Viņas vīrs Ilvars Gailāns konkursa laikā rūpējās par tehnisko un praktisko pusi. “Ar ģimeni ir tā - ja visi striķi trūkst, tad šis nenotrūks,” tā Karīna.Pasākumu ievadīja Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) arhibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis ar speciāli dalībniekiem veltītu dievkalpojumu, kurā viņš jo īpaši uzsvēra ģimenes, audzināšanas un skolas nozīmi. Pēc dievkalpojuma visiem bērniem bija iespēja apskatīties Eslingenes Dienvidu baznīcas ērģeles. 

 

Konkursu ar savu skaņdarbu atklāja Bonnas mūzikas skolas vadītāji un aktīvi mūziķi Kristaps Grasis un Liene Sējāne. Viņu ģimenē aug trīs dēli, no kuriem divi vecākie arī bija konkursa dalībnieku vidū.Konkursā piedalījās 16 bērni vecumā no 4 līdz 15 gadiem ar 14 dažādiem priekšnesumiem. Sabraukuši no tuvākām un tālākām Vācijas pilsētām: Štutgartes, Bālingenes, Frankfurtes, Vircburgas, Freiburgas, Nekārzulmas, Lincas pie Reinas, Heddeshaimas un Bādkrocingenes, katrs rādīja savu māku: 7gadīgais Toms Grasis, mammai Lienei Sējānei uz klavierēm pavadot, spēlēja blokflautu. Viņa gadu vecākais brālis Gatis spēlēja gan klavieres, gan ģitāru. Arī Liāna Brauer (14) spēlēja ģitāru. Bet Nils Balthaser (10) un Laura Makare (15) klavieres. Konkursa vismazākie dalībnieki - 6 gadnieks Lennards Haufe dziedāja kopā ar savu 4 gadus veco māsiņu Karolinu. 7 gadīgais Niklāvs Zaļums, mammai Elīzei Zaļumai uz klavierēm pavadot, spēlēja ksilafonu, bet viņa māsa Emīlija (11), mammas pavadījumā, flautu. 9 gadīgais Mārtiņš Možanskis un 13 gadīgā Santa Jurgevica dziedāja gan katrs atsevišķi, gan abi kopā duetā. Matīss Kļaviņš (11) spēlēja kokli.
 

Man vīrs Klāvs līdz tam bija pārliecināts Latvijas patriots, kas teica – lai vai kā ies, nekad nebraukšu prom. Bet dzīve reizēm piespēlē citu scenāriju, ne vienmēr to sliktāko. Es ar lepnumu varu teikt, ka esmu ļoti laimīga sevi saukt par latvieti, un lepojos ar mūsu tautas kultūras bagātībām, tradīcijām, vērtību sistēmu.

Skatītājus jo īpaši pārsteidza Frankfurtes un Vircburgas skoliņu kopražojums piecu bērnu sastāvā: Lars Schoucair (10), Lara Schoucair (9), Renārs Timbars (7), Sinan Karadas (13), Nils Balthaser (10), rādot basketbola šovu. 

Bērnu radošos sniegumus vērtēja profesore Andra Dārziņa, Štutgartes latviešu skoliņas skolotāja Anna Kļaviņa un Latviešu biedrības Štutgartē “SAIME” valdes loceklis Edgars Epners.

“Bērni bija dažādos vecumos, un arī priekšnesumi bija atšķirīgi. Man bija ļoti interesanti skatīties un priecāties par katru sniegumu, daži bērni piedalījās pat vairākos. Liels prieks bija redzēt bērnu mirdzošās acis un just, ka viņi ar īpašu prieku un pacilātu garastāvokli ir ieradušies rādīt savus priekšnesumus, un labprāt iepriecina publiku,” savās pārdomās dalās Štutgartes latviešu skoliņas skolotāja, konkursa žūrijas locekle Anna Kļaviņa. Viņas žūrijas kolēģis Edgars Epners savu vērtējumu par konkursu izsaka tā: "Dziedoši, muzikāli, sportiski, jestri un krāšņi tika aizvadīts pirmais šāda mēroga konkurss Vācijā. Ir patiess prieks, ka bērni, dzīvojot tālu prom no tēvzemes, saglabā un kopj saikni ar tautisko un mīļo Latviju!"
 

Nila mamma Lita Hainovska uzskata, ka: “Pasākums patiesi izdevās. Bija ļoti interesanti, jo katrs bērns darīja un rādīja kaut ko savu, nekas neatkārtojās. Un puiku basketbola šovs pielika vēl tādu īpašu akcentiņu, ka arī sports bērniem ir nozīmīgs un patīk. Jauki, ka bērni labprāt piedalās un dara to, kas viņiem patīk. Tāpat nozīmīgi bija arī bērniem tādā veidā satikties un padraudzēties. Īpaši bērniem no jauktajām ģimenēm, lai lieku reizi parunātu latviski un nostiprinātu pieredzi lietot valodu reālajā dzīvē. Šī iespēja izmantot savu valodas mācēšanu plus vēl parādīt savas citas mācēšanas bērnos vairo pārliecību par sevi, viņus stiprina un palīdz augt. Bērniem vajag mūsu atbalstu, labvēlīgu attieksmi un atzinību par viņu centieniem un pūlēm.”
 

Tā domā arī organizatore Karīna un uzsver: “Kā mamma uzskatu, ka šāda veida pasākumi bērniem ir nepieciešami, jo veicina radošo izaugsmi, pašpārliecinātību un atbildības sajūtu.” Bet viņas meita Laura Makare, konkursa vecākā dalībniece, atklāj: “Man ļoti patika visi priekšnesumi, kas tika izpildīti, un es priecājos, ka arī pati varēju piedalīties. Visu cilvēku noskaņojums apkārt arī bija priecīgs, tāpēc man nebija tik lielas bailes uzstāties. Nevaru sagaidīt nākamā gada konkursu, ceru, ka tāds būs, un, ka es tad atkal varēšu uzstāties.” 
 

Konkursa beigās žūrijas locekļi pasniedza diplomus un organizatores dāvanas. Ikviens dalībnieks par piedalīšanos tika pie sava titula un atzinīgā vērtējuma, kas tika apzīmēti ar īpašības vārdiem: drosmīgākais, ģimeniskākais, dzidrākais, skanīgākais, sirsnīgākais, smaidīgākais, daudzpusīgākais, sportiskākais, oriģinālākais, tautiskākais, aizkustinošākais, latviskākais, radošākais, ritmiskākais, priecīgākais un dvēseliskākais.
 

Pašas organizatores atzīst, ka, lai arī pasākums mazliet sanācis steigā, bijuši vien nepilni trīs mēneši laika, lai visu sagatavotu, kā arī, lai dalībnieki varētu gana labi samācīties saviem priekšnesumiem, “Iznākums ir pat labāks, nekā bijām gaidījušas. Domāju, ka nākotnē mēs noteikti varētu redzēt dalībniekus arī no Berlīnes, Hamburgas un Hannoveres, jo saņēmu atbildi, ka, ja pasākums būtu nolikts vismaz ar 6 mēnešu laiku sagatavoties un saplānot, arī tālāko pilsētu bērni ņemtu aktīvu dalību. Ļoti ceru, ka nākotnē šis varētu izvērsties par visvācijas latviešu bērnu konkursu!,” savus nākotnes nodomuspauž Elīze. Vācijā viņa dzīvo jau nepilnus septiņus gadus un nokļuva šeit Latvijas ekonomiskā krīzes laikā. “Man vīrs Klāvs līdz tam bija pārliecināts Latvijas patriots, kas teica – lai vai kā ies, nekad nebraukšu prom. Bet dzīve reizēm piespēlē citu scenāriju, ne vienmēr to sliktāko. Es ar lepnumu varu teikt, ka esmu ļoti laimīga sevi saukt par latvieti, un lepojos ar mūsu tautas kultūras bagātībām, tradīcijām, vērtību sistēmu. To gribu saglabāt un ieaudzināt saviem bērniem. Tāpēc man kā mammai ir ļoti svarīgi saglabāt tradīciju, kas bija arī manā ģimenē, jo mana mamma bija mūzikas skolotāja, - muzicēt kopā ar bērniem. Kad dzima bērni man bija divas lietas, kuras noteikti gribēju, lai viņi dara – spēlē kādu mūzikas instrumentu, jo tas attīsta emocionālo un garīgo pusi, un nodarbojas ar kādu sporta veidu, kas palīdz saglabāt veselību. Tā teikt – vesels iekšēji un ārēji.” Līdz šim tas Elīzei, kas ir pilna laika mamma un tagad mājās sāk attīstīt arī kūku cepšanas biznesu, ir izdevies.
 

Autore: Lana Uhlmann