Mēs izskaidrosim! Kas ir Stambulas konvencija, un kas nepatīk tās kritizētājiem

Bet, kā apņemšanās izskaust vardarbību un vēršanās pret varmākām var tikt uzskatīts teju vai par pasaules vislielāko ļaunumu? Latvija ir vienīgā ES valsts, kas šo konvenciju nav ratificējusi. Vai tas nozīmē, ka mēs esam vienīgie tikumības aizstāvji, un visi pārējie ir perversi neģēļi? Vai varbūt otrādi?

Situācija tik tiešām ir absurda! Kasjauns.lv skaidro, kas tad īsti neapmierina konvencijas pretiniekus. Kā vardarbības izskaušana var likvidēt Latvijas Satversmes normas, ierobežot reliģijas brīvību un liegt vecākiem izglītot bērnus pēc vislabākās sirdsapziņas?

Konvencijas pretinieki sašutuši par vispārīgo dzimti un grēka nepieminēšanu
Stambulas konvencijas (pilnais nosaukums - Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu) pretiniekus satricinājuši pāris tajā lietoti termini, kuri pēc viņu domām tendēti uz to, lai likvidētu pastāvošo ģimenes institūciju, kā arī liedz reliģisko brīvību.

Saceltais trakums ap šo konvenciju nav adekvāts. Šai gadījumā no mušas izpūsts zilonis. Konvencijas mērķis ir harmoniska sabiedrība, ka jebkurš cilvēks neciestu jebkura veida vardarbību.

Lielākās pretenzijas ir pret to, ka konvencijā netiek uzsvērts, ka ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti un tiek lietotos termins „gender” (tulkojumā – sociālā dzimte). Neiedziļinoties teksta juridiskā analīzē, vienkāršoti var teikt, ka konvenciju parakstījušās valstis apņemas izskaust un nosodīt vardarbību jebkāda veida ģimenēs, tai skaitā arī viendzimuma ģimenēs, vardarbību arī pret transpersonām. Ja mēs nosodām vardarbību viendzimuma ģimenēs, tad arī automātiski no tā izriet, ka mēs atzīstam viendzimuma kopdzīvi. Un tas esot pret Satversmi un kristīgajām vērtībām, uzskata konvencijas pretinieki.

Tāpat viņus neapmierina, ka konvencijas 12. pants nosaka: „Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja (..) par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.”

Neiedziļinoties teksta juridiskā analīzē, vienkāršoti var teikt, ka konvenciju parakstījušās valstis apņemas izskaust un nosodīt vardarbību jebkāda veida ģimenēs, tai skaitā arī viendzimuma ģimenēs, vardarbību arī pret transpersonām.

Pret konvenciju ratificēšanu iestājušies Latvijas lielāko baznīcu bīskapi satraukti, ka iesīkstējušās paražas un tradīcijas tiek saistītas ar reliģiskajiem aizspriedumiem, nevis tiek skaidri pateikts, ka vardarbības cēlonis ir cilvēku netikumi, kļūdas un vājības, respektīvi – grēks. Un, ja konvencijā ieteikts „visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļaut mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu sociālās lomas, kas nav padarītas par stereotipiem (..) un tiesības uz personas integritāti”, tas nozīmē, ka tiek ierobežota reliģijas brīvība un vecāku tiesības bērnus audzināt pēc savas kristīgās pārliecības.

Kāposti skaitīti kopā ar kartupeļiem un bietēm
Biedrības „Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle par sacelto ažiotāžu ap Stambulas konvenciju teica: „Saceltais trakums ap šo konvenciju nav adekvāts. Šai gadījumā no mušas izpūsts zilonis. Konvencijas mērķis ir harmoniska sabiedrība, ka jebkurš cilvēks neciestu jebkura veida vardarbību. Man vectētiņš mācīja, ka nevajag kāpostus skaitīt kopā ar kartupeļiem un bietēm. Un tieši tā šoreiz ir noticis. Man dīvaini klausīties visus šos uzbrukumus Stambulas konvencijai. Žēl, ka izvērtusies tik bezjēdzīga diskusija. Es pat to nevaru komentēt, jo vienkārši nesaprotu ap ko visa šī diskusija norit”.

Teoloģijas doktors Juris Cālītis par Latvijas lielāko baznīcu vadītāju pievienošanos Stambulas konvencijas pretiniekiem teica: „Par plānprātiņiem ir ļoti grūti izteikt savu spriedumu. Viņi pierādījuši, ka viņiem nepatīk un nav pieņemamas Eiropas cilvēktiesības, demokrātija un vērtības. Viņu apgalvojumi ir juridiski neskaidri, neadekvāti un dziļi apšaubāmi. Viņi atkal ir pierādījuši, ka ir dziļi nelaimīgi, ka ir Eiropā. Viņu ideāls būtu tas, kas tagad redzams mums kaimiņos – pie Putina. Nezinu, cik daudz mums vēl būtu jāpiedzīvo šis neslēptais naids pret Eiropu. Bet es vairs ne par ko neesmu pārsteigts no baznīcu puses...”

Kāpēc Stambulas konvencija ir svarīga Latvijai?
Nobeigumā gan jāpiebilst, ka ne jau konvencijas parakstīšana automātiski novērsīs vardarbību ģimenē. Tomēr tās ratificēšana mūsu valstij ir svarīga. Labklājības ministrija uzsver:

„Līdz 2011. gadam Latvijā normatīvajos aktos bija daudz šķēršļu, kas traucēja cietušos aizsargāt no vardarbības ģimenē un sodīt vainīgos. Kopš Eiropas Padome pieņēma Stambulas konvenciju, tās principi un piedāvātie risinājumi konsekventi tika ņemti vērā, lai arī Latvijā nodrošinātu labāku aizsardzību no vardarbības cietušajiem un sodītu vardarbības veicējus. Piemēram, cietušajiem un vardarbības veicējiem ir ieviesti rehabilitācijas pakalpojumi. Ir ieviesti instrumenti, kas ļauj nošķirt vardarbības veicēju un cietušo, lai mazinātu atkārtotās vardarbības gadījumus un tā tālāk.
 
Tomēr ir vairākas sfēras, kuras Latvijā vēl nav sakārtotas, līdz ar to, Latvija vēl neatbilst visām konvencijas prasībām. Piemēram:

* konvencija piedāvā instrumentus, lai reaģētu uz tiem vardarbības veidiem, kas līdz šim Latvijas sabiedrībā nebija izplatīti, bet ar kuriem var nākties saskarties, uzņemot citu kultūru pārstāvjus (piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošana). Neieviešot šos instrumentus laicīgi, var būt gadījumi, kad praksē būs grūtības savlaicīgi reaģēt uz šādām vardarbības izpausmēm, un arī adekvāti sodīt vardarbības veicējus.

* Latvijā ilgus gadus nav atrisināts jautājums par palīdzību seksuālas vardarbības upuriem, tai skaitā tiesu medicīnisko ekspertīžu pieejamību. Konvencijas dēļ ir apņemšanās šo problēmu risināt”.  

Konvencijas teksts latviešu valodā ir pieejams Labklājības ministrijas mājaslapā un ar to var iepazīties jebkurš interesents.

Teksts: Elmārs Barkāns

Avots: www.kasjauns.lv