HELSUS festivālā Jelgavā taps krāšņas austās mandalas. Nāc un iemācies tās darināts pati
Mandalu aušanu astroloģe un litoterapeite Līga Mickeviča iemācījās pati. Tagad viņa ir gatava šo ceļa meklējumu pie sevis iemācīt arī citiem.
Mandala ir cilvēka iekšējās būtības atainojums uz konkrēto brīdi.
Veidojot to, cilvēks nevar atrasties nomaļus no sevis, viņam ir
jābūt “šeit un tagad”. Daudziem cilvēkiem šī sajūta ir
jāiemācās. To Lūga ir novērojusi arī radošajās darbnīcās -
daudzkārt nākas vienu un to pašu informāciju stāstīt vairākas
reizes, jo cilvēki ”iegrimst” savā darbā un nedzird.
"Katrā cilvēkā ir ielikts radošais potenciāls, bet pieaugot, bieži
vien par to esam aizmirsuši, neļaujam sev izpausties. Veidojot
mandalu, mums ir iespēja šo radošo potenciālu izpaust,” zina teikt
meistare. Kad iegrimsti ”šeit un tagad” sajūtā, problēmas
aizmirstas. Mandalu zīmēšana ir arī ātrs veids, kā tikt vaļā
no sliktām emocijām. Aušana ļauj pamatīgāk iedziļināties sevī,
strādāt ar sevi, transformēt savas negatīvās rakstura iezīmes.
Pēc uzaustā darbiņa var “nolasīt” mandalas veidotāja
personību Tas, kā veidots mandalas centrs, norāda par aktuālko
šobrīd cilvēka iekšējā pasaulē. Pēc mandalas turpinājuma un
malām var spriest par to, kā cilvēks mijiedarbojas ar pasauli.
"Caur krāsām runā zemapziņa. Cilvēks izvēlas šobrīd aktuālāko
krāsu, bet, kad pats ir mainījies, tad arī krāsas jau patīk citas,"
atklāj Līga.
Katrā cilvēkā ir ielikts radošais potenciāls, bet pieaugot, bieži vien par to esam aizmirsuši, neļaujam sev izpausties. Veidojot mandalu, mums ir iespēja šo radošo potenciālu izpaust
Mandalu aušana ir ne tikai darbs ar sevi, meditācija. Ar mandalu
aušanu varot realizēt konkrētas vēlmes, piemēram, īstenot sen
kārotu ceļojumu vai arī saņemt algas paaugstinājumam. Kā tas
izdodas? "Aužot mandalu, ieliekam domas un enerģiju par konkrēto
vēlmi. Tad katru dienu noliekam mandalu sev priekšā, pameditējam,
padomājam. Kad rezultāts sasniegts, mandalu var sadedzināt."
Vēl viena mandalas misija - aizsargāt savu radītāju. Austas
mandalas nāk no Tibetas un Meksikas. Piemēram, indiāņu ciltīs,
kad pasaulē nāca dēls, auda mandalu sava bērna un savas cilts
aizsardzībai.
Mandalas pazina arī Latvijā un Krievijā. Par Latvijas mandalu
var dēvēt ķistu (nosaukums cēlies no sieta, ko lietoja graudu
izkratīšanai no salmiem). Lejaskurzemē to gatavoja no četriem vai
sešiem kociņiem un pītām salmu plāksnēm. Tās tika piekārtas cita
pie citas, bet pie katras plāksnes piesēja mazāku četrstūrainu vai
sešstūrainu pinumu. Ķistu piekarināja pie griestiem, lai tas brīvi
grieztos. Pēc tā kustības sprieda par enerģētiku telpā. Savukārt
slāvi veidoja mājas sargātāju no diviem sakrustotiem kociņiem un
krāsainām dzijām, un krustveida pamatam vajadzēja sadalīt,
izkliedēt labos, sargājošos spēkus uz visām četrām debess
pusēm.
Aužot mandalu, tiek izmantoti kociņi, stienīši,
dažādi diegi un dzijas. Dekorēšanai var izmantot pērlītes
- gan koka, gan stikla, radošākie var pielietot krāsotus
makaronus. Māksliniece pati sev ir atradusi dabīgus materiālus –
koku un Latvijas vilnas dziju. Tad mandala var sanākt īpaši
enerģētiska. Radošajās darbnīcās tiek iemācīti pamatelementi,
tālāk jau viss pašu rokās, jādarbina vien sava iztēle, un jāieliek
darbiņā savas vēlmes.
Lai mandalu vēstījumu nodotu plašāki publikai, meistare interesentus gaidīs HELSUS festivāla Dvēseles dārzā. Ikvienam būs iespēja aust savu dzīves ceļu.