Par privātajiem bērnudārziem tagad jāpiemaksā vairāk; atbalsts dažādās pašvaldībās atšķirīgs

Taču tas nenozīmē, ka vecākiem tagad nebūs jāmaksā vairāk. Atbalsts dažādās vietās Latvijā krasi atšķiras, un līdz ar valsts vienotās atbalsta programmas beigām privātie pakalpojuma sniedzēji jau palielinājuši cenas.

Ozolniekos mudina attīstīt privātās iniciatīvas un palīdz ar finansējumu
“Es arī šorīt zvanīju uz pašvaldību un man atbildēja, ka, iespējams, tikai nākamā gada rudenī mēs varēsim iet uz pašvaldības dārziņu, bet tas vēl ir tikai iespējams, ir jāzvana nākamgad un jāprecizē. Mēs uz pašvaldības dārziņu pieteicāmies drīz vien pēc Samantas dzimšanas,” stāsta Elīna, kuras meitai Samantai jūlijā apritēs pusotrs gads.

Saskaņā ar likumu mammai pēc mēneša jāatgriežas darbā, bet meitai jāapmeklē bērnudārzs. Jaunā ģimene dzīvo Ozolniekos, kur pērn deklarēti 120 jaundzimušie.

“Gandrīz visi bērni no mūsu mājas ies uz privāto dārziņu, jo pašvaldības dārziņā nav vietas diemžēl. Protams, ja būtu iespēja iet uz pašvaldības dārziņu, mēs izmantotu pašvaldības iespējas. Protams, kāpēc nē?” saka Elīna.

Ozolniekos ir četri pašvaldības bērnudārzi un viens privātais bērnudārzs. Taču arī tajā vieta Samantai nebūs pieejama uzreiz dzimšanas dienā, bet tikai 1. augustā. Tāpēc vairākas nedēļas meitu pieskatīs mamma, un par to valsts gan vairs māmiņu algu nemaksās.

Ozolniekos rindā uz pašvaldības bērnudārzu gaida 700 bērni, kurus pašlaik pieskata vecāki vai aukles vai kas tagad apmeklē kādu no privātajiem bērnudārziem. Izmantojot iespēju bērnam izvēlēties bērnudārzu tuvāk mājām, Samanta augustā apmeklēs privāto izglītības iestādi Ozolniekos „Saliņa”.

“Jā, mums ir trīs grupas, no augusta būs četras,” stāsta privātā dārziņa „Saliņa” vadītāja Sigita Aleksandrova. Bērnu grupiņas izvietotas rindu mājās, ne pašā Ozolnieku centrā, un redzētā aina atgādina mājas apstākļus, nevis iestādi, kurā bērni gaida vecākus pārnākam no darba. Daļēji šāds priekšstats rodas arī tāpēc, ka „Saliņā” mācās vien daži desmiti bērnu.

“Uz šo brīdi mums ir 47, no jūlija mums būs aptuveni 60, mazliet vairāk nekā 60 bērni. Ozolnieku novads nāk pretī un ir paaugstinājis savu līdzmaksājumu, kas ir ļoti svarīgi Ozolnieku novada bērniem. No janvāra mūsu bērniem tiks apmaksātas pusdienas, un tas ir ļoti liels solis pretim vecākiem,” saka Aleksandrova.

Ozolnieku novads bērnu vecākiem, kuru atvasēm nav vietas pašvaldības bērnudārzā, maksā 189 eiro mēnesī. Summa kopš vasaras patiešām esot augusi, jo pašvaldība maksā arī tos iztrūkstošos eiro, ko līdz šim segusi valsts.

Domes priekšsēdis Pēteris Veļeckis teic, ka vecākiem Ozolniekos nākšoties piemaksāt vien 30 eiro mēnesī un nākamgad, iespējams, vēl mazāk, jo no 1.janvāra pašvaldība maksāšot par ēdināšanu arī privātajā dārziņā.

“Mēs nolēmām, lai tomēr stimulētu tos bērniņus vest tieši uz bērnudārzu un mācīt, nevis turēt mājās, tad mēs no nākamā gada 1.janvāra apmaksāsim arī ēdināšanu, jo Ozolnieku novadā visi bērni tiek ēdināti bez maksas mūsu bērnudārzos,” stāsta Veļeckis.

Samantas mamma Elīna gan teic, ka līgums ar „ Saliņu” vēl neesot noslēgts un ar vadību runājuši par papildu 60 eiro mēnesī. To nenoliedz bērnudārza vadītāja Aleksandrova.

Lai gan pašvaldība atbalstu bērniem palielinājusi, bērnudārzs cenu samazināt negrasoties. Vecāku līdzmaksājums turklāt nesamazināšoties arī nākamā gada janvārī, kad Ozolnieku pašvaldība apņēmusies apmaksāt ēdināšanu visiem bērniem arī privātajos dārziņos.

Līdz ar to pašvaldība var piemaksāt arī valsts daļu, bet tas nenozīmē, ka vecākiem tādējādi būs palīdzēts. Domes priekšsēdis Pēteris Veļeckis gan teic, apzinoties, ka visiem novada bērniem vienīgajā privātajā dārziņā vietas nebūšot un ne visi būs gatavi maksāt ap 60 eiro, tāpēc sola 189 eiro maksāt arī to bērnu vecākiem, kas izvēlēsies jebkuru privāto bērnudārzu ārpus Ozolniekiem.

Mārupē liela rinda un lielas piemaksas
Atsakoties no valsts atbalsta, valdība solīja, ka vecāki šajā situācijā necietīšot un uzdeva pašvaldībām mājasdarbu – aprēķināt, cik izmaksā bērna uzturēšanās pašvaldības bērnudārzā. Šīs summas ir īpaši būtiskas vecākiem, jo tieši tikpat daudz naudas seko bērnam līdzi uz privāto dārziņu.

Iepriekš katra pašvaldība maksājusi, cik gribējusi, bet jaunie aprēķini ir visiem vienādi. Tajos iekļauti vidējie tēriņi par dažādām precēm, telefonu un informācijas tehnoloģijām, komunālajiem pakalpojumiem un citi. Lai gan metodoloģija visiem viena, izrādās, ka izmaksas par pirmsskolas izglītību dažādās vietās krasi atšķiras un summas starpība var būt lielāka par 120 eiro.

Viena no pašvaldībām, kurās atbalsts pārsniedz pat 200 eiro, ir Mārupes novads, atklāj domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe.

“Tā ir summa, kura seko pie mums Mārupē deklarētam bērnam uz jebkuru no privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm. Mums šobrīd ir noslēgti 57 līgumi ar 57 privātajiem bērnudārziem, summas ir dažādas, cik esmu dzirdējusi no vecākiem. Ir privātās izglītības iestādes, kur ar šo summu pietiek, kur vairāk neprasa, bet ir tās, kur prasa vairāk. Nu mums Mārupē, cik man ir informācija, privātie bērnudārzi, tie, kas atrodas Mārupes teritorijā, viņu summa ir apmēram 300 eiro,” atklāj Kadiģe.

Tas nozīmē, ka trūkstošie 94 eiro gan jāpiemaksā tiem vecākiem, kuru bērniem vietas pašvaldības bērnudārzos pagaidām nav.

“Šajā brīdī tas, ko nemaksā valsts, gulstas uz vecāku pleciem. Valsts Mārupei piemaksāja tikai 22 eiro [par vienu bērnu]. Katru gadu veicam šo aprēķinu, un valsts nekad Mārupes bērniem nav devusi lielu naudu. Šobrīd mums rindā paliek apmēram 510 bērni, kuri ir vecumā no pusotra gada uz šo dienu,” stāsta Kadiģe.

Visu rakstu lasiet LSM.lv portālā