Viedoklis: "Tikumības grozījumi" var kļūt par likumu, kas teorētiski eksistē, bet praksē nav īstenojams

Izglītības likuma 30. pants nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītojošo darbu skolā, tādēļ saskaņā ar Izglītības likuma “tikumības grozījumiem”, vadītājam nāksies izvērtēt, vai skolā izmantotie līdzekļi atbilst vadlīniju 16.punkta kritērijiem, tostarp par propagandas neizplatīšanu, kā noteikts vadlīniju 16.4. punktā - neaicina uz cietsirdību un fizisku vai emocionālu vardarbību, nesatur pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarību izraisošu paradumu propagandu.

Balstoties uz domubiedru grupas “Cenzūrai Nē” pieejamajiem piemēriem, pētījumu par skolotāju attieksmi pret šiem grozījumiem un to ietekmi, vārda “propaganda” lietojums 16.4.punktā ir neskaidrs. Šos grozījumus Saeima neatbalstīja, bet propagandas aizliegums tagad ir ietverts „tikumības” vadlīnijās.

“Vai direktora aizliegums izrādīt Rīgas 1. Valsts ģimnāzijas pēdējās klasēs filmu “Pilns aptumsums” par homoseksuālo franču dzejnieku Rembo atbilst šim kritērijam? Vai filma ir „propaganda” vai arī skolas direktors nodarbojas ar pašcenzūru, lai nevajadzētu skaidroties? Likuma norma pēc būtības ir absurda  pasargāt no informācijas. Vai tas nozīmē nerādīt bērniem izglītojošās filmas par vardarbību skolās tās novēršanai, jo kāds uzskatīs, ka tā ir vardarbības propaganda, vai arī tāpēc, ka filma emocionāli aizskars kādu skolēnu? Vai tomēr uzticēsimies skolotāju kvalifikācijai, profesionalitātei, spējai diskutēt un veidot pilnvērtīgu sarunu ar skolēniem arī par smagiem, bet būtiskiem jautājumiem,” viedokli pauž juriste, cilvēktiesību eksperte Dace Kavasa.

Vairāki pētījuma dalībnieki ir pamanījuši, ka tikumība likumā tiek identificēta galvenokārt tieši ar seksualitāti, kā arī izmanto vairākas atšķirīgas tikumības definēšanas stratēģijas, kas liecina par to, ka šis jēdziens ir kontekstuāls.

Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura studiju programmas, Publiskās antropoloģijas centrs un projekta “EKOSOC LV” pētījumā par skolotāju skatījumu uz Izglītības likuma grozījumiem par tikumības mācīšanas ieviešanu skolās, secināts, ka profesionāļu – skolotāju – vidū tikumības grozījumu ieviešana tiek uztverta kā draudi savai profesionālajai autonomijai un brīvībai patstāvīgi plānot un organizēt mācību procesu, kā arī “kā politiskās propagandas un cenzūras instruments, kas lietots ar mērķi veidot likumpaklausīgus, patstāvīgi domāt nespējīgus pilsoņus, ar kuriem būtu iespējams manipulēt”.

“Ar šīm tiesību aktu normām - iespēju vecākiem iebilst un apšaubīt skolotāja metodes un izmantotos materiālus - mēs izsakām neuzticību pedagoga profesionalitātei,” līdzīgu viedokli pauž arī Juglas vidusskolas direktore, domubiedru grupas “Cenzūrai Nē” pārstāve Aija Melle.

Vairāki pētījuma dalībnieki ir pamanījuši, ka tikumība likumā tiek identificēta galvenokārt tieši ar seksualitāti, kā arī izmanto vairākas atšķirīgas tikumības definēšanas stratēģijas, kas liecina par to, ka šis jēdziens ir kontekstuāls. Tādējādi vienotas tikumības izpratnes neesamības dēļ, ”tikumības grozījumi” var kļūt par likumu, kas teorētiski eksistē, bet praksē nav īstenojams.

Antropologu pētījuma autori arī uzskata, ka “cenzūra skolā var atstāt arī tālejošas negatīvas sekas uz diskusiju kultūru sabiedrībā; ja cilvēkam skolā tiks iemācīts, ka eksistē “pareizais” un “nepareizas” skatījums uz lietām, pastāv liela iespējamība, ka publiskajā telpā tiks ievērojami ierobežota tādu uzskatu, kas neatbilst ideoloģiskajām vadlīnijām, klātbūtne, un šāda tendence ir uzskatāma par reālu apdraudējumu demokrātijas pastāvēšanai”. Pētnieki norāda, ka ir absolūti neiespējami ieviest cenzūru skolā tā, lai tā neatstātu gan tūlītēju ietekmi, gan ilgtermiņa sekas uz visu sabiedrību.

„Tikumības grozījumus” var uzskatīt par:

- Draudu skolotāju profesionālajai autonomijai un brīvībai patstāvīgi plānot un organizēt mācību procesu.

- politiskās propagandas un cenzūras instrumentu, kas tiek lietots ar mērķi veidot likumpaklausīgus, patstāvīgi domāt nespējīgus pilsoņus, ar kuriem būtu iespējams manipulēt.

„Cenzūrai Nē!” ir brīvprātīgo domubiedru grupa, kas par savu mērķi izvirzījusi sabiedrības informēšanu par Saeimas darbu pie grozījumiem Izglītības likumā un citu likumprojektu izskatīšanas, kuru pieņemšana var novest pie izglītības satura cenzēšanas Latvijas skolās un veselības izglītības ierobežošanas. Koalīcijā “Cenzūrai Nē” pārstāvētas organizācijas “Latvijas Vecāku forums”, asociācija “Papardes Zieds”, resursu centrs sievietēm “Marta”, Latvijas Jaunatnes padome, Veselības projekti Latvijai, “Feministu Forums” un citas organizācijas.