Grib radīt īpašu māju vardarbībā cietušo bērnu saudzīgai nopratināšanai

Piedzīvoto liek atcerēties atkal un atkal

Ja bērns ir cietis, visam būtu jānotiek bērna labākajās interesēs un jābūt pakārtotam bērna vajadzībām, nevis pieaugušo iespējām. Taču realitātē mēdz būt ačgārni – ne vienmēr speciālisti ir atbilstoši sagatavoti, bieži telpas nav piemērotas bērna sāpīgās liecības uzklausīšanai, piemēram, kabinets, kur regulāri iezvanās telefons, sarunājas citi kolēģi. Turklāt bērni bieži vien tiek atkārtoti pratināti, tā atkal un atkal viņus traumējot.

Tāpēc arvien vairāk speciālistu norāda uz to, ka visām procedūrām, kur iesaistīti bērni, arī kriminālprocesiem, jābūt bērniem draudzīgiem. Latvijā par to īpaši iestājas centrs „Dardedze”.

Visiem speciālistiem jānonāk vienā telpā

„Un īstenībā nekas labāks par bērna māju pasaules pieredzē nav…” stāsta “Dardedzes” valdes locekle Laila Balode. Centrs pieredzi par bērna mājas veidošanu smēlies no Islandes speciālistiem.

Balode ieskicē arī, kas ir šī bērna māja: „Bērns tātad ir cietis, kriminālprocesā ir nepieciešama nopratināšana un ekspertīze. Un ir ļoti būtiski, lai, bērnu netraumējot, jau pirmreizējo informāciju iegūtu pēc iespējas visi speciālisti, kuri var būt klāt. Tur būtu jābūt gan policistam, procesa virzītājam, tiesu medicīniskajam ekspertam, sociālajam darbiniekam. Visiem šiem cilvēkiem būtu jāspēj nonākt vienā mājā, būtu jāspēj atrast veids, kā viņi visi iegūst vienu un to pašu informāciju. Respektīvi, bērns tiek nopratināts vai savu stāstījumu stāsta kādā telpā, kas tehniski aprīkota tādā veidā, ka informācija tiek translēta uz citu telpu, kur sēž šie speciālisti.”

Centrs „Dardedze” uzskata, ka arī Latvijā jāveido šāda bērna māja, un tam piekrīt arī Tieslietu ministrija un Labklājības ministrija. Jūnijā Noziedzības novēršanas padomes sēdē arī politiskā līmenī atbalstīja, ka jāstrādā, lai ieviestu bērna mājas modeli.

Ir ļoti būtiski, lai, bērnu netraumējot, jau pirmreizējo informāciju iegūtu pēc iespējas visi speciālisti, kuri var būt klāt.

Svarīgākās ir bērna pirmās liecības

„Ir tā, ka [bērnu] vispirms nopratina, tad atdod psihologam, kurš strādā, mācot, kā aizmirst par notikušo, kā sadzīvot, kā iet uz priekšu. Tad atkal ir kārtējā kriminālprocesa stadija, kurā prasa, lai viņš atkal atceras. Tad mēdz būt tā, ka liecības var būt pretrunīgas, jo [bērns] ir aizmirsis kaut ko, kaut kas ir sajucis. Beigu beigās tas arī liedz normāli izmeklēt šīs lietas,” skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Lai varētu īstenot pilotprojektu, finansējumu bērna mājai tagad meklē Labklājības ministrija, šobrīd ārpus valsts budžeta. Ministrija plāno šoruden iesniegs projekta pieteikumu Eiropas Komisijai. Pilotprojekta fāzi plānots īstenot kopā ar “Dardedzi”.

„Dardedze” vēlētos līdz ar pilotprojektu izmainīt tiesībsargājošo iestāžu attieksmi pret bērnu kā kriminālprocesa dalībnieku un ieviest visā Latvijā arī vienotu bērnu nopratināšanas protokolu – vienotu standartu.

Tā kā Latvijā ir daudz vardarbībā cietušo bērnu, pilotprojektu iecerēts attiecināt uz šaurāku cietušo grupu – seksuālā vardarbībā cietušajiem.

Avots: www.lsm.lv