Cik daudz šķidruma nepieciešams uzņemt rudenī?

Tas ir pats par sevi saprotams, ka karstā laikā šķidruma uzņemšana ir ļoti svarīga, lai izvairītos no „karstuma dūriena” un nodrošinātu optimālas organisma darbaspējas. Iestājoties rudenim, tādi ekstremāli apstākļi karstuma ziņā vairs nav aktuāli, tai pat laikā ikdienišķā vielmaiņa un šķidruma aprite organismā norisinās neatkarīgi no gadalaika. Cik ūdens jāuzņem vēsākā laikā, stāsta Dr.Andis Brēmanis.

Visbiežāk tiek pieņemts, ka ar pārtikas produktiem mēs uzņemam apmēram vienu litru šķidruma, 200–300 mililitri ūdens atbrīvojas dažādās ķīmiskās reakcijās pašā organismā, tātad ar dažādiem šķidrumiem mums būtu jāizdzer 1.0–1.5 litri.

FOTO: Shutterstock.com

Visbiežāk tiek pieņemts, ka ar pārtikas produktiem mēs uzņemam apmēram vienu litru šķidruma, 200–300 mililitri ūdens atbrīvojas dažādās ķīmiskās reakcijās pašā organismā, tātad ar dažādiem šķidrumiem mums būtu jāizdzer 1.0–1.5 litri.


Rudenī organismam nepieciešamie ūdens apjomi ir salīdzinoši mazāki. Ja karstā laikā diennakts šķidruma nepieciešamība var sasniegt trīs ar pusi litrus un pat vairāk, tad mērenākos laika apstākļos minimāli nepieciešamais ir 2.0–2.5 litri šķidruma dienā. Cik liela daļa no pieminētā apjoma ir jāizdzer tieši kā šķidrums, lielā mērā atkarīgs no ēdienkartes sastāva. 


Ja dienas laikā tiek notiesāts trīskilogramīgs arbūzs, tad iespējams, ka glāze tējas vai krūze kafijas būs pietiekoši. Tomēr visbiežāk tiek pieņemts, ka ar pārtikas produktiem mēs uzņemam apmēram vienu litru šķidruma, 200–300 mililitri ūdens atbrīvojas dažādās ķīmiskās reakcijās pašā organismā, tātad ar dažādiem šķidrumiem mums būtu jāizdzer 1.0–1.5 litri. Tas ir kādas 5–6 glāzes, kuras var būt vienkārši ūdens, dažādas tējas, arī sulas, saprātīgās devās noderēs arī kafija, pat kāda glāze limonādes. Iespējams, ka rudens periodā, kad laiks ir slapjš un drēgns, vairāk prasīsies tieši silti dzērieni. 


Tālredzīgāki cilvēki būs nodrošinājušies ar pašlasītām zāļu tējām, citiem galvenais šķidruma avots būs klasiskā melnā vai zaļā tēja, arī kafija. Tomēr jāatceras, ka gan melnā, gan zaļā tēja un kafija ir kofeīnu saturoši dzērieni, kura pārdozēšana var izsaukt pārlieku uzbudinājumu, sirdsklauves, miega traucējumus. 

Rudenī un ziemā biežāk nekā citos gadalaikos mums uzbrūk visādi vīrusi un baciļi, kas izsauc dažādas augšējo elpošanas ceļu saaukstēšanās slimības. Šādās situācijās kā viens no galvenajiem ārstēšanās pamatprincipiem minams pastiprināta šķidruma lietošana. 

Reklāma
Reklāma

Lieliska alternatīva šādās situācijās ir jau iepriekš pieminētās zāļu tējas un Āfrikā augošā sarkanā tēja. Sarkanā tēja (rooibostee), atšķirībā no klasiskās zaļās un melnās tējas, kofeīnu nesatur, tai pat laikā ir bagāta ar antioksidantiem, kas nodrošina organisma aizsardzību pret brīvo radikāļu postošo iedarbību, līdz ar to mazinot gan audzēju, gan sirds asinsvadu slimību risku, gan palēninot nenovēršamos novecošanās procesus organismā.


Rudenī un ziemā biežāk nekā citos gadalaikos mums uzbrūk visādi vīrusi un baciļi, kas izsauc dažādas augšējo elpošanas ceļu saaukstēšanās slimības. Šādās situācijās kā viens no galvenajiem ārstēšanās pamatprincipiem minams pastiprināta šķidruma lietošana. Te nu atkal īsti laikā būs dažādas zāļu tējas, papildinātas ar medu vai upeņu ievārījumu.


Tātad, ikvienā sezonā, gan strādājot, gan sportojot, arī slimojot – neaizmirsti padzerties!