Cik daudz šķidruma nepieciešams uzņemt rudenī?
Tas ir pats par sevi saprotams, ka karstā laikā šķidruma uzņemšana ir ļoti svarīga, lai izvairītos no „karstuma dūriena” un nodrošinātu optimālas organisma darbaspējas. Iestājoties rudenim, tādi ekstremāli apstākļi karstuma ziņā vairs nav aktuāli, tai pat laikā ikdienišķā vielmaiņa un šķidruma aprite organismā norisinās neatkarīgi no gadalaika. Cik ūdens jāuzņem vēsākā laikā, stāsta Dr.Andis Brēmanis.
Rudenī organismam nepieciešamie ūdens apjomi ir salīdzinoši
mazāki. Ja karstā laikā diennakts šķidruma nepieciešamība var
sasniegt trīs ar pusi litrus un pat vairāk, tad mērenākos laika
apstākļos minimāli nepieciešamais ir 2.0–2.5 litri šķidruma dienā.
Cik liela daļa no pieminētā apjoma ir jāizdzer tieši kā šķidrums,
lielā mērā atkarīgs no ēdienkartes sastāva.
Ja dienas laikā tiek notiesāts trīskilogramīgs arbūzs, tad
iespējams, ka glāze tējas vai krūze kafijas būs pietiekoši. Tomēr
visbiežāk tiek pieņemts, ka ar pārtikas produktiem mēs uzņemam
apmēram vienu litru šķidruma, 200–300 mililitri ūdens atbrīvojas
dažādās ķīmiskās reakcijās pašā organismā, tātad ar dažādiem
šķidrumiem mums būtu jāizdzer 1.0–1.5 litri. Tas ir kādas 5–6
glāzes, kuras var būt vienkārši ūdens, dažādas tējas, arī sulas,
saprātīgās devās noderēs arī kafija, pat kāda glāze limonādes.
Iespējams, ka rudens periodā, kad laiks ir slapjš un drēgns, vairāk
prasīsies tieši silti dzērieni.
Tālredzīgāki cilvēki būs nodrošinājušies ar pašlasītām zāļu tējām,
citiem galvenais šķidruma avots būs klasiskā melnā vai zaļā tēja,
arī kafija. Tomēr jāatceras, ka gan melnā, gan zaļā tēja un kafija
ir kofeīnu saturoši dzērieni, kura pārdozēšana var izsaukt pārlieku
uzbudinājumu, sirdsklauves, miega traucējumus.
Rudenī un ziemā biežāk nekā citos gadalaikos mums uzbrūk visādi vīrusi un baciļi, kas izsauc dažādas augšējo elpošanas ceļu saaukstēšanās slimības. Šādās situācijās kā viens no galvenajiem ārstēšanās pamatprincipiem minams pastiprināta šķidruma lietošana.
Lieliska alternatīva šādās situācijās ir jau iepriekš pieminētās zāļu tējas un Āfrikā augošā sarkanā tēja. Sarkanā tēja (rooibostee), atšķirībā no klasiskās zaļās un melnās tējas, kofeīnu nesatur, tai pat laikā ir bagāta ar antioksidantiem, kas nodrošina organisma aizsardzību pret brīvo radikāļu postošo iedarbību, līdz ar to mazinot gan audzēju, gan sirds asinsvadu slimību risku, gan palēninot nenovēršamos novecošanās procesus organismā.
Rudenī un ziemā biežāk nekā citos gadalaikos mums uzbrūk visādi
vīrusi un baciļi, kas izsauc dažādas augšējo elpošanas ceļu
saaukstēšanās slimības. Šādās situācijās kā viens no galvenajiem
ārstēšanās pamatprincipiem minams pastiprināta šķidruma lietošana.
Te nu atkal īsti laikā būs dažādas zāļu tējas, papildinātas ar medu
vai upeņu ievārījumu.
Tātad, ikvienā sezonā, gan strādājot, gan sportojot, arī slimojot –
neaizmirsti padzerties!