Kas vērtīgāks - dārzenis no veikala plaukta, lieltirgotavas saldētavas vai pašu pagraba
Labākais, ko varam pasniegt galdā bērnam rudenī, ir pašu vai vecmāmiņas laukos bioloģiski audzēti dārzeņi un augļi. Tomēr realitātē ir tā, ka ne visām ģimenēm ir pieejami pašu audzēti labumi. Ko labāk izvēlēties no tirdzniecībā pieejamā un kas būtu saglabājams ziemai no Latvijā augušā, stāsts Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente, inženierzinātņu doktore Solvita Kampuse.
Dārzeņi ir ceļami galdā gan rudenī, gan ziemas periodā un arī pavasarī. Kuri no tiem ir vērtīgāki - svaigie lielveikala plauktā nopērkamie dārzeņi, saldētā produkcija no lielajiem saldēšanas ledusskapjiem vai mājas saldētavas, pagrabā uzglabātie labumi vai gatavie biezeņi burciņās?
Svaigs, bet vai labs?
Dārzeņi un augļi, ko mēs pērkam veikalā, lielākoties tiek atvesti
no tālām zemēm – Dienvidamerikas valstīm, Spānijas,
labākajā gadījumā no Polijas. Tie ne tuvu nav labākajā
kvalitātē un visbiežāk tie ir 2. šķiras produkti. Tas nozīmē, ka
tie ir konvencionāli, intensīvajā lauksaimniecībā audzēti augļi,
ogas un dārzeņi, kas tiek migloti. Turklāt ķimikālijas
dienvidu klimatiskajās zonās tiek lietotas daudz vairāk nekā
Latvijā audzētiem augiem. Ceļā uz Latviju šos dārzeņus pēc
vienotiem noteikumiem apstrādāt nedrīkstētu, tomēr, lai tos
pasargātu no pelēm, žurkām un pelējuma, tie tomēr tiek apstrādāti.
Tāpēc šos produktus iesaka kārtīgi mazgāt un arī mizot. "Mēs tiešām
nezinām, ko mēs apēdam, pērkot dārzeņus lielveikalā," skaidro
pārtikas tehnoloģe.
Tomēr viss nav tik slikti, ja ir pacietībā izpētīt uzrakstus pie produktiem. "Piemēram, bietes, burkāni, kartupeļi arī Latvijas lielveikalos gandrīz līdz pašam pavasarim ir nopērkami vietējā audzējuma. Tāpēc vispirms vajadzētu skatīties izcelsmes valsts, izvēloties tās, kas atrodas vistuvāk Latvijai. Izlasiet arī to, kas ir rakstīts sīkiem burtiem uz marķējuma, jo dažreiz produkts ievests no ārzemēm un tikai safasēts Latvijā," aicina Kampuse.
Saldēts un ievests
Saldētie veikala dārzeņi tiek saldēti īpaši ātros saldēšanas
režīmos, tādējādi saglabājot produkta kvalitāti. Īpaši tas attiecas
uz ogām, kas pēc tam ir lietojamas kā svaigas. Visticamāk, ka
visi saldētie dārzeņi ir importēti no Polijas, arī Beļģijas,
Ķīnas.
Vai šie dārzeņi ir kvalitatīvāki par lielveikalu saldētajiem
dārzeņiem? Visdrīzāk ka jā, jo pieņem, ka tos saldē tad, kad
tie ir auguši sezonas laikā un nav bijusi nepieciešamība lietot
papildus ķimikālijas to nogatavināšanai.
Pašu mājās saldēts
Vislabāk mazulim ir piedāvāt pašu dārzā audzētus un Latvijā augušus
dārzeņus, ko vajadzības gadījumā sasaldē mājās uzstādītās
saldētavās. Ir saldētavas, kas piedāvā ātrās saldēšanas iespējas,
kas izmantojamas arī mājas apstākļos. Jo ātrāk un zemākā
temperatūrā produktu sasaldē, jo labāk tas saglabājas bioaktīvās
vielas un vitamīni.
Ogas ir saglabājamas tikai saldētas, tāpēc tās speciāliste
iesaka saldēt visvairāk un tām atvēlēt visvairāk vietas mājas
saldētavā. Tāpat ir vērts saldēt zaļos zirnīšus, pupiņas, arī
pīlādžus.
Labumi no lauku pagrabiem
Dārzeņus var uzglabāt arī pagrabā, bet vitamīni un vērtīgās
uzturvielas tajos saglabājas apmēram līdz Jaunajam gadam. Liela
nozīme ir tam, kāds ir pagrabs, cik pareizi tas ir ierīkots. Vai ir
pietiekamo vēss un sauss.
Biezenīši no burciņām
Laba alternatīva dodoties ceļā vai tad, ja ir nepieciešama ātra
maltīte. Mūsdienās biezenīšu gatavošanā tiek izmantotas
tehnloģijas, kas ļoti labi ļauj saglabāt bioaktīvās vielas.
Piemēram, vārīšana vakuumkatlā un zemā temperatūrā, kas ļauj
saglabāt vitamīnus.
Pērkot biezenīšus veikalā, iesaka pievērst uzmanību tam, cik ilgi
plauktā stāvējusi burciņa, vai tā nav bijusi tiešos saules staros.
Atrodoties gaismā, bojā iet bioaktīvās vielas.
Ir vecāki, kas pievērš uzmanību, vai biezenītim ir izmantotas
bioloģiskās izejvielas. Eiropas likumdošana arī nosaka, ka bērnu
biezeņem nedrīkst pievienot konservantus.