Svarīgi! Iespēja bez maksas saņemt rokasgrāmatu "Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem"

Izdevuma atvēršanas svētkos tā līdzautore, Vidzemes slimnīcas Neiroloģijas nodaļas virsmāsa, Vidzemes Rehabilitācijas centra stacionārās nodaļas virsmāsa Inta Sīka emocionālā uzrunā sacīja, buklets veidots kā palīgs gan viņām pašām, gan insulta pacientu tuviniekiem, lai ikdienā varētu sniegt kvalitatīvu aprūpi un atveseļošanās process noritētu iespējami veiksmīgāk. “Vidzemes slimnīcā mums ir brīnišķīga komanda, taču liela loma ir tieši insulta pacientu piederīgajiem, kuru aprūpē visbiežāk nonāk cilvēks pēc izrakstīšanas no stacionāra. Ļoti ceram, ka buklets būs noderīgs. Nodaļā to dodam katram piederīgajam, kurš apciemo insulta pacientu. Tāpat pievienojam izdevumu par pretizgulējuma plāksteriem, kā arī bukletu par sabalansētu uzturu un firmas TENA sagatavoto informāciju par to, kādām diagnozēm tiek apmaksātas autiņbiksītes,” atklāja Inta Sīka un piebilda, ka izdevuma tapšanā piedalījusies arī medmāsa Madaras Važa, ergoterapeite Anete Kaužēna un audiologopēde Anda Papule. 

Ikviens interesents, tostarp medicīnas iestādes, ārsti un aprūpētāji to var saņemt bez maksas, rakstot uz e-pastu: lvinfo@sca.com E-pastā lūdzam norādīt savu vārdu, uzvārdu, pasta adresi un nepieciešamo eksemplāru skaitu.

Kā uzsvēra zīmola TENA pārstāve Airisa Freimane, piedzīvojot insultu, itin bieži cilvēkam nākas saskarties arī ar nepatīkamo urīna noplūdes problēmu, tamdēļ kvalitatīvi higiēnas palīglīdzekļi ievērojami uzlabo insulta pacienta dzīves kvalitāti. Viņas teiktajam piekrita arī “Inko centra” pārstāvis Raimonds Rutkis, piebilstot, ka plaša informācija par urīna nesaturēšanas problēmām atrodama interneta vietnē www.esisauss.lv.

“Kad cilvēku izraksta no slimnīcas, no rehabilitācijas centra, viņš paliek viens mājās, Tamdēļ esmu priecīga par šo izdevumu, jo tajā vienkāršā saprotamā valodā ir pastāstīts un parādīts, kas un kā darāms mājas apstākļos, lai cilvēks iespējami ātrāk atlabtu pēc insulta,” izdevuma atvēršanas svētkos sacīja Insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” priekšsēdētāja Marina Kuzņecova. Viņa pati pārcietusi divus insultus – vienu pirms 15 gadiem, bet otru vēl pēc pieciem gadiem. “Tagad man viss ir kārtībā, tikai labā puse vēl neklausa tā, kā vajadzētu,” pajoko un atzīst, ka viņai pats grūtākais bijusi nespēja runāt, kas ilga apmēram pusgadu. “Visu mūžu esmu bijusi krievu valodas skolotāja, kādu laiku arī skolas direktore. Nespēja parunāt man radīja lielas psiholoģiskas problēmas, taču iepazinu ļoti labu logopēdi un pamazām atguvu runas spējas. Tāpat arī no jauna mācījos darīt citas ikdienišķas lietas,” atklāja Marina Kuzņecova. Pēc “nostāšanās uz kājām” viņa kopā ar domubiedriem izveidoja biedrību un jau 13 gadus darbojas kā volontiere, tamdēļ viņas redzeslokā nonāk daudz insulta pacientu un viņu tuvinieki, kuri ir sākotnēji ir apjukuši, saskaroties ar jauno situāciju. Biedrības vadītāja saka: “Šāda rokasgrāmata bija ļoti nepieciešama, jo sniedz cilvēkam atbildes uz daudziem jautājumiem, kas parasti rodas, ikdienā saskaroties ar insulta pacienta aprūpi.” 

To, ka izdevums ir labs palīgs gan insulta pacientiem, gan viņu aprūpētājiem, atzina arī Latvijas Insulta biedrības un Neirologu biedrības vadītāja asoc.prof. Evija Miglāne: “Saslimstība ar insultu ir ļoti augsta mūsu valstī, lai gan esam zinoši šajā jomā. Pēdējo desmit gadu dati liecina, ka ik gadu dažādās Latvijas slimnīcās nonāk 10 tūkstoši pacientu ar smagāku vai vieglāku insultu. Līdz šim Latvijas medicīnā galvenais akcents likts uz akūtas palīdzības nodrošināšanu, taču nereti tiek aizmirsts par to, kas ar cilvēku notiek pēc tam, kad viņš atstāj stacionāru. Uz pārējo Eiropas valstu fona sums ir sliktāki rādītāji par periodu pēc akūtas palīdzības sniegšanas insulta pacientiem. Rehabilitācija, palīdzība ģimenē, ko var sniegt tuvinieki, sociālie darbinieki, psihologi – tam visam ir liela loma, lai cilvēks atlabtu, taču mūsu valstī šī joma nav pietiekami attīstīta.”

Arī RSU profesors, Veselības ministrijas galvenais speciālists fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā prof. Aivars Vētra norādīja, ka izdevums “Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem” reizē rada divējādas izjūtas – gan prieku par to, ka tapis krājums, kas ļauj sniegt palīdzību insulta pacienta, nezaudējot cilvēcisko cieņu, gan ne tik gaišas sajūtas: “Šis izdevums apliecina mūsu rehabilitācijas medicīnas vājumu valstī. Atsevišķās slimnīcās ir speciālisti, kuri sākotnēji darbojas kopā ar pacientu, bet pēc tam ir ilgs pārrāvums, kamēr cilvēks gaida rindā uz rehabilitācijas centru, un sākumā dotais potenciāls ir izsēts. Es varu runāt gan kā profesors, gan kā insulta pacients ar vairāk nekā 20 gadu stāžu. Atceros, kad biju nogulējis 20 dienas, galvu nepaceļot, man vajadzēja sākt darboties sanitāra vadībā. Es darīju visu, kas aprakstīts bukletā, tāpēc ceru, ka tas būs labs palīgs insulta pacientiem un viņu tuviniekiem.”