Pētījums: Latvijas skolēnu sniegums mācībās īpaši nemainās, sliktākie rādītāji – lasīšanā

Šajos OECD pētījumos, kas norisinās reizi trijos gados, Latvija piedalās jau 18 gadus, taču šis ir pirmais, kad Latvija pētījumā iekļauta kā OECD dalībvalsts. 

Vājākās prasmes lasīšanā
Starptautiskajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skolēnu novērtēšanas programmā pētnieki vērtē 15 gadus vecu 9. klašu skolēnu prasmes matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā.

Līdz šim Latvijas skolēni uzrādījuši vājākās prasmes tieši lasīšanā, kur skata skolēnu spēju atpazīt tekstā metaforas, ironiju, kā arī izlasīto saistīt ar savu pieredzi.

Lasīšanā 15 gadus jauniešu sniegums līdz šim bijis zemāks nekā OECD valstīs vidēji, un pētnieki lieto salīdzinājumu – augsti rezultāti lasīšanā ir tikai katram trešajam skolēnam no 1000, un tātad nepieciešams skolēnos attīstīt kritisko domāšanu.

Turpretī matemātikā līdz šim Latvijas skolēnu rādītāji bijuši līdzvērtīgi skolēnu vidējam sniegumam OECD dalībvalstīs. Tomēr ir relatīvi maz skolēnu, kas var atrisināt augstākās grūtības pakāpes uzdevumus. Līdzīgi arī dabaszinātnēs Latvijas skolēnu rezultāti būtiski neatšķiras no vidējiem rādītājiem un ir pielīdzināmi rādītājiem Francijā, Lietuvā un Austrijā.

LASI ARĪ: Klupšanas akmens pirmsskolniekiem ir lasītprasme. Ko atklāj lasītprasmju pētījumi

Cik ātri sākumskolēnam jāprot lasīt?

Bērnam nepatīk un nepadodas lasīšana? Iespējams, ka viņam ir disleksija

Pētījums: Regulāra priekšā lasīšana bērnam ietekmē viņa karjeras iespējas nākotnē 

Rādītāji 10 gados nemainās; labāki rezultāti Rīgā

Rādītāji lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs būtiski nav mainījušies pēdējo desmit gadu laikā.
Šie pētījumi notiek reizi trīs gados, un Latvija tajos piedalās jau teju 20 gadus.

Latvijā palielinās sociālekonomiskā statusa ietekme uz skolēnu sasniegumiem. Turīgāku vecāku bērniem ir lielākas izredzes iegūt konkurētspējīgu izglītību.

Nozīme ir arī skolēna vecāku izvēlētajai profesijai, iegūtajai izglītībai un tam, vai mājās ir arī pašam sava istaba, kur mācīties, un dators, kas ar katru gadu kļūst arvien nepieciešamāks arī pamata un vidējā izglītībā.

Turklāt pētījumu rezultāti rāda - labāki sniegumi mācību priekšmetos ir skolēniem Rīgā, kur arī vairāk ģimnāziju, bet sliktāki – laukos. 

Tikmēr Igaunija OECD pētījumā ir jau trešajā vietā. Īpaši augstu ir novērtētas Igaunijas skolnieku matemātikas un dabaszinātņu prasmes, ne tik augstu – izpratne par lasīto. Igaunija šajā pētījumā ir apsteigusi par inovatīvas izglītības sistēmas izveidi izslavēto Somiju, kas palikusi piektajā vietā. Visaugstāk šajā pētījumā ir novērtēta Singapūra.

Avots: www.lsm.lv