Igaunijā trīsbērnu ģimenes jau šogad saņems 500 eiro lielu pabalstu

Centrālās Statistikas pārvaldes apkopotā informācija par aizvadītā gada 11 mēnešiem liecina – dabiskais pieaugums negatīvs bijis visās Baltijas valstīs.
 

Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos dzimuši mazliet virs 20 tūkstošiem bērnu, bet miruši gandrīz 26 tūkstoši iedzīvotāju. Lietuvā dzimuši nepilni 29 tūkstoši, bet miruši 37,5 tūkstoši cilvēku.  Salīdzinoši mazākās negatīvās iedzīvotāju skaita izmaiņas ir bijušas Igaunijā, kur pagājušā gada 11 mēnešos dzimuši nepilni 13 tūkstoši, bet miruši nepilni 14 tūkstoši cilvēku.

Lasi arī: 
Alimenti 2017. gadā: Pieaug minimālais apmērs un jauna uzturlīdzekļu saņemšanas kārtība

Svarīgākās izmaiņas likumdošanā, kas 2017. gadā skars ģimenes ar bērniem 
 

Tabula par iedzīvotāju skaita izmaiņām Latvijā parāda, ka pēdējos gados dabiskais pieaugums ir bijis tikai ar mīnusa zīmi. Lai gan starpība pēdējos gados ir sarukusi, līdzīga situācija ir visās Baltijas valstīs. Un to uztver nopietni.
 

Igaunijā demogrāfiskā situācija salīdzinoši ar pārējām Baltijas valstīm ir krietni spožāka. Tomēr igauņi lēmuši spert būtisku soli, lai veicinātu trešā bērna ienākšanu ģimenē. Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāvis Oskars Lepiks Latvijas Televīzijai raksta: “Bērna ikmēneša pabalstu maksā kopš dzimšanas līdz bērna 16 gadu vecumam. Ja bērns turpina mācīties, to maksā līdz 19 gadu vecumam. Bērna pabalsts par pirmo un otro bērnu ir 50 eiro par katru. Par trešo un katru nākamo 100 eiro mēnesī. Turklāt no 2017. gada 1. jūlija ģimenes ar trīs un vairāk bērniem saņems 300 eiro pabalstu. Tas attiecas uz ģimenēm no 3 līdz 6 bērniem. Savukārt ģimenes ar 7 un vairāk bērniem saņems 400 eiro pabalstu.”

Tas nozīmē, ka ģimene ar trīs bērniem Igaunijā no valsts ik mēnesi saņems 500 eiro bērnu pabalstu, bet 7 bērnu ģimene 1000 eiro mēnesī. Oskars Lepiks raksta: “Igaunijas mērķis ir veicināt trešā bērna dzimšanu. Ir svarīgi atbalstīt ģimenes ar trīs un vairāk bērniem, lai viņi jūtas droši un pasargāti. Tajā pašā laikā Igaunija pievērš īpašu uzmanību bērnu aizsardzības jautājumiem un strādā ar ģimenēm, kas nerūpējas par bērnu labklājību.”
 

Lietuva pabalstu ziņā līdz šim nav bijusi tik dāsna. 15,2 eiro vērto ģimenes valsts pabalstu daudzbērnu ģimenes līdz šim varēja saņemt tad, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli bija zemāki par 153 eiro mēnesī. Kopš šā gada sākuma šo summu varēs saņemt visas daudzbērnu ģimenes. Labklājības ministrs Jānis Reirs norāda – igauņiem, atšķirībā no latviešiem ir, no kā paņemt naudu pabalstiem.

"Igaunijā ir ieviests obligātais sociālais maksājums minimālā apmērā par katru strādājošu Igaunijas pilsoni. Latvijā šādu maksājumu diemžēl atcēla," norāda labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”). "Jāsaprot, ka mūsu pabalstu sistēmu no 900 000 strādājošajiem uztur tikai 600 000 strādājošo.

Lai vērtētu atbalstu ģimenēm ar bērniem, svarīgi skatīties ne vien uz pabalstiem, bet arī uz nodokļu politiku. Salīdzinot ar Igauniju – Latvijā, piemēram, neapliekamais minimums sākas no pirmā bērna, nevis no otrā, kā tas ir igauņiem. Un tomēr, daudzbērnu ģimeņu atbalsta ziņā ziemeļu kaimiņi mūs ir krietni apsteiguši. To apliecina arī "Swedbank" finanšu institūts.

"Latvija ir pa vidu. Līdzīgi kā ģeogrāfiski esam. Tā kā Igaunija ir ekonomiski attīstītāka valsts šobrīd nekā Latvija un iedzīvotāji kopumā jūtas drošāk, līdz ar to viņi drošāk var plānot pieaugumu ģimenē," uzsver “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
 

Uz papīra Latvijā dzimstības veicināšana ir valsts prioritāte kopš 2012. gada. Praksē vārdi ne vienmēr saskan ar darbiem. Ne visiem bērniem laikus ir pieejami valsts apmaksāti medicīniskie pakalpojumi, kā arī pašvaldības apmaksāta pirmskolas izglītība no pusotra gada vecuma. Daudzas ieceres ir krietni aizkavējušās. Taču kopš šā gada, piemēram, panākts nedaudz lielāks pabalsts par ceturto bērnu ģimenē, kas šogad ir 50 eiro un 7 centi mēnesī.

"Es varu pieminēt kā būtisku labo darbu, ka šī gada valsts budžetā ģimenes valsts pasākumiem kopumā paredzēti 20 miljoni eiro, tai skaitā jūsu minētie 50 eiro ģimenēm, kur ir četri un vairāk bērni; dubultots atbalsts ģimenēm, kur ir zaudēts apgādnieks, tāpat arī palielināts atbalsts ārpusģimenes aprūpei," saka Pārresoru koordinācijas centra konsultante Ieva Kārkliņa.

Savukārt Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) atzīst, ka "tas ir tāds pirmais mazais solītis", "atbalstam būtu jābūt seškāršā vai septiņkāršā apmērā par trešo bērnu.

Pārresoru koordinācijas centrs tāpat min braukšanas maksas atvieglojumus starppilsētu autobusos, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Tagad demogrāfisko lietu centrs paredzējis padziļināti pētīt viena vecāka un daudzbērnu ģimeņu situāciju Latvijā.

Runājot par dzimstības veicināšanu – aptaujas parāda, ka Baltijas iedzīvotāji pārsvarā ģimenē vēlas divus un vairāk bērnus. Salīdzinoši ar labklājīgajām Eiropas valstīm, kur arī dzimstība ir sarukusi, Baltijā bērnus vēlas. Tomēr dažādu iemeslu dēļ dzimstība ir tāda, kāda ir – vidēji vienai Latvijas sievietei ir 1,7 bērni.

Videosižetu var noskatīties šeit.