Latvijā izziņo gripas epidēmijas sākumu. Četrās pilsētās saslimošu skaits īpaši liels
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paziņo par gripas epidēmijas sākumu*, jo gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās ambulatorajās iestādēs gripas gadījumos vērsušos pacientu skaits ir pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju – Jēkabpilī (194,7 uz 100 000 iedz.), Jūrmalā (124,9 uz 100 000 iedz.), Liepājā (100,4 uz 100 000 iedz.) un Rīgā (101,9 uz 100 000 iedz.).
Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās -
drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, stipras
galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”), sauss
klepus un rīkles iekaisums, izteikts nespēks, apetītes zudums,
bezmiegs, maziem bērniem var būt arī vemšana un caureja.
Lasi arī:
Vakcīna - laimes spēle, C vitamīns - placebo. Gripa jāizslimo
prātīgi
Plaušas kā iekaisis gaļas gabals. Vai grūtniece drīkst vakcinēties
pret gripu?
Slimības lapa vecākiem, kas kopj ar gripu slimu
bērnu
Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā
no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas
vizītes pie gripas slimniekiem. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā
tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro.
Gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem
Šobrīd gripas gadījumi ģimenes ārstu praksēs** reģistrēti arī
Daugavpilī (21,8 uz 100 000 iedz.), Jelgavā (28,1 uz 100 000 iedz.)
un Ventspilī (48,8 uz 100 000 iedz.).
Par stacionētiem pacientiem saistībā ar gripas infekciju pagājušajā
nedēļā ziņoja Daugavpils, Gulbenes, Liepājas, Valmieras un Rīgas
slimnīcas** – kopā hospitalizēti 102 pacienti (no tiem 88 Rīgā),
tajā skaitā seši pacienti Rīgā stacionēti gripas izraisītas
pneimonijas gadījumos. Kopš sezonas sākuma ziņots par 252
hospitalizētiem pacientiem gripas gadījumos un 28 pacientiem gripas
izraisītas pneimonijas gadījumos.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo gados
vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un
asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu,
onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un citi,
kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa var būt bīstama arī maziem
bērniem un grūtniecēm.
Vislabākā aizsardzība pret gripu ir ikgadējā vakcinācija. Joprojām
pret gripu iespējams vakcinēties, jo imunitāte izveidojas 10 dienu
laikā pēc vakcinācijas. Šajā gripas sezonā (septembrī-novembrī)
vakcinēto pacientu skaits pieaudzis gandrīz par 70%, salīdzinājumā
ar 2013.-2015. gada sezonām (septembrī-novembrī).
Gripas vīruss izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas gripas
slimniekam runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un
priekšmetiem, uz kuriem ir elpceļu izdalījumi.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc divām dienām no
inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no
dažām stundām līdz četrām dienām pēc kontakta ar slimu cilvēku.
Atcerieties, ka pieaugušais gripas slimnieks vidēji infekciozs ir 5
dienas, bet bērns 7 dienas, tāpēc slimības laikā jāizvairas no
publisku vietu apmeklēšanas, ieteicams ievērot mājas režīmu.
Lai gripas epidēmijas laikā nesaslimtu ar gripu, SPKC
epidemiologi iesaka:
• ģērbties atbilstoši laika apstākļiem;
• censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas,
kur uzturas daudz cilvēku;
• vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži
uzkopt telpas, izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas
līdzekļus;
• rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes
dienā;
• izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un
mutei ar nemazgātām rokām;
• pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi
mazgā rokas;
• auduma kabatlakata vietā izmantot
vienreizlietojamas salvetes, pēc lietošanas (deguna šņaukšanas,
šķaudīšanas vai klepus) tās izmest un nomazgāt rokas;
• nelietot kopīgus traukus (glāzes, karotes) un
higiēnas priekšmetus;