SPECIĀLI no Tallinas: Par skolu tīkla sakārtošanu Latvija vēl domā, Igaunija – rīkojas

Reformē skolu tīklu
Būtiska tikšanās daļa bija veltīta skolu tīkla reformai. Igauņi, apņēmīgi samazinot un apvienojot skolas, cenšas panākt, lai visā valstī būtu ne vairāk kā 100 vidusskolas ar ne mazāk kā 600 skolēniem. Pēdējo 10 gadu laikā vidusskolu skaits Igaunijā samazināts no 236 uz 170. Turpretim Latvijā 10 gados tikai no 386 uz 348.

Tātad Igaunijā samazinājums ir 66, bet Latvijā – tikai 38 skolas desmit gadu laikā.
Kā viņi to panāk? Sākumā igauņiem bijusi līdzīga pieredze kā Latvijā – teju katrs skolēns, vecāks un pašvaldība bijis pret skolu slēgšanu. Un no tā baidījušies arī politiķi.

“Visi politiķi, kas iziet uz politiskās skatuves, saka, ka vajag atstāt un saglabāt mazās lauku skolas. Bet dzīvē viss ir otrādi.” Tā norāda Igaunijas Izglītības ministrijas skolu tīkla vadītājs Kalle Kuttis.

Mazās skolas pārsvarā ir neefektīvas, ar zemu izglītības kvalitāti. Igauņu recepte ir vienkārša un izgudrota jau pirms septiņiem gadiem: valsts pamazām pārņem vidusskolas savā pārziņā. Un tās būtiski atšķiras  no pašvaldību uzturētājām.

“Tas, manuprāt, ir tas, kas mūs ved uz panākumiem, ka mēs solījām kvalitāti, un mēs ar pirmajām savām valsts skolām – lielajām ģimnāzijām – parādām, ka mēs patiešām sasniedzam to, ka skolēni no turienes saņem gan zināšanas, gan dažādas kompetences. Un viņiem ir dažādas iespējas veikt pētījumus, piemēram, fizikas, ķīmijas, bioloģijas stundās. Tā kā šī vide atbilst šodienas izglītības visaugstākajām prasībām,” saka Igaunijas Izglītības ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Irēne Kaosāra.

Labāka kvalitāte, augstākas algas
Turklāt atšķirībā no Latvijas, kur arodbiedrības prasa arvien vairāk budžeta naudas, Igaunijā esot kopīga izpratne par to, ka nav jāuztur neefektīvu skolu ēkas. Tad pietiks naudas, par ko apmaksāt gan kvalitatīvu izglītību, gan celt algas skolotājiem.

Igaunijā pašlaik skolotāja alga par pilnu slodzi, kas ir 35 stundas, nedrīkst būt mazāka par 1010 eiro pirms nodokļu nomaksas. Un šogad vēl gaidāms algu pielikums par 50 eiro mēnesī.

Igaunijā pašlaik skolotāja alga par pilnu slodzi, kas ir 35 stundas, nedrīkst būt mazāka par 1010 eiro pirms nodokļu nomaksas. Un šogad vēl gaidāms algu pielikums par 50 eiro mēnesī.

Pārņemt arī Latvijai
Latvijas IZM pārstāvji pēc tikšanās ar kaimiņvalsts kolēģiem atzīst, ka diezgan daudzas lietas varētu pārņemt. “Mēs redzam, ka katru gadu algas likme paaugstinās, bet visiem liekas, ka tas ir papildu finansējums. Bet šeit mēs arī guvām apstiprinājumu no ministrijas pārstāvjiem, ka viņi kārto savu tīklu, viņi kārto kaut ko ar savu sistēmu, lai skolotājiem tas atalgojums arī celtos,” saka Latvijas IZM Izglītības departamenta eksperte Alise Trokša.

“Mēs arī redzējām, ka viņiem ir mērķi, kas ir nodefinēti dažādām izglītības pakāpēm, kas ietver augstāko, vispārējo izglītību, profesionālo izglītību, pirmsskolu, un programmu ietvaros viņi uz šiem mērķiem iet,” saka Latvijas IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.

“Manuprāt, zem visa tā milzīgā darba, ko igauņi soli pa solim iet, ir milzīgs darbs ar sabiedrību. Ar sabiedrības uzskatu formēšanu par to, ka izglītība ir vērtība,” saka Latvijas IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Ineta Īvāne.

Trīs lietas panākumu pamatā
Latvijas delegācijas vadītājas, IZM valsts sekretāra vietniece un Izglītības departamenta direktores Evijas Papules secinātais – igauņu panākumu pamatā trīs lietas:

• mērķtiecīgi likvidētas padomju sistēmas tradīcijas,
• lēmumi īstenoti, parlamentam sadarbojoties ar pašvaldībām,
• ministrijai piešķirts vairāk iespēju panākt, ka politiski nospraustie mērķi tiek īstenoti skolās.

Latvijas ministrijas delegācija nesen esot bijusi arī uz līdzīgām pieredzes apmaiņas sarunām Lietuvā. Vēl plānots apmeklēt Poliju un Baltkrieviju.

Avots: www.lsm.lv