Latvijā 2015.gadā pieaudzis veselo jaundzimušo īpatsvars, nedaudz palielinājusies zīdaiņu mirstība
2015.gadā Latvijā nedaudz pieaudzis praktiski veselo jaundzimušo īpatsvars un tas bijis 64,3% no visiem jaundzimušajiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2015.gadā.
Attiecīgi vērojama neliela hroniski slimo jaundzimušo īpatsvara
mazināšanās, kā arī jaundzimušo ar hronisku saslimšanu attīstības
draudiem. Ja 2014.gadā hroniski slimo jaundzimušo skaits veidoja
2,9% no visiem jaundzimušajiem, tad 2015.gadā - 2,7%. Savukārt, ja
2014.gadā no visiem jaundzimušajiem 33,9% bija hronisku saslimšanu
attīstības draudiem, tad 2015.gadā šis īpatsvars ir samazinājies
par 0,9 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2008. gadu par 5,6
procentu punktiem ir palielinājies veselo jaundzimušo īpatsvars
(2008. gadā – 58,7%, 2015. gadā – 64,3%).
Viena gada vecumā tikai 64,5% bērnu ir praktiski veseli, kas ir par
1% vairāk nekā 2014.gadā. Vēlākās vecuma grupās veselo bērnu
īpatsvars ir vēl mazāks, proti, 15-17 gadu vecumā veseli ir tikai
59%, kas gan ir nedaudz vairāk vairāk nekā 2014.gadā. Minētie
fakti, iespējams, norāda uz to, ka uzlabojušās vecāku zināšanas par
zīdaiņa kopšanu, kā arī zīdaiņu aprūpes kvalitāte, savukārt tālākā
dzīves posmā veselību negatīvi ietekmē dažādi faktori, tai skaitā
dzīvesveids.
Galvenais zīdaiņu mirstības cēlonis 2015.gadā, tāpat kā
iepriekšējos gados, ir noteikti perinatālā perioda stāvokļi,
piemēram, ar grūtniecības ilgumu un augļa attīstību saistītas
patoloģijas, netraumatiska intrakraniāla asiņošana, iedzimta
pneimonija, kā arī jaundzimušo bakteriāla sepse. Tāpat nozīmīgi
nāves cēloņi zīdaiņiem ir arī iedzimtas anomālijas un zīdaiņu
pēkšņās nāves sindroms.
Viena gada vecumā 64,5% bērnu ir praktiski veseli (2014.gadā –
64,3%). Vēlākās vecuma grupās veselo bērnu īpatsvars ir vēl mazāks;
15-17 gadu vecumā veseli ir tikai 59,0% (2014.gadā –
58,2%). Kā biežākie veselības traucējumi profilaktiskajās
apskatēs pusaudžiem tiek konstatēti dažādi stājas traucējumi -
aptuveni 15% pusaudžu. Otra biežāk konstatētā problēma ir
pavājināta redze. 2015.gadā pavājināta redze bija aptuveni 13%, bet
2014.gadā - aptuveni 14%.
LM norāda, ka kopumā šiem rādītājiem vērojama pieauguma tendence,
kas varētu būt skaidrojams ar mazkustīgu dzīvesveidu, ilgstošu
laika pavadīšanu pie datora un televizora, viedtālruņa lietošanu.
Liela daļa no pusaudžu gados atzīmētajām veselības problēmām tiek
konstatētas jau 1.klasē.