Parādi bērniem savas jaunības filmas!

Jau kādu brīdi ir lieliska iespēja noskatīties latviešu filmas vietnē www.filmas.lv.

Filmas ir iedalītas trijās daļās - daļu var redzēt bibliotēkās, daļu skolās, bet bēl kādu daļu ikviens var noskatīties arī mājās. 

Sarīkojiet jauku vakarēšanu, ar vecāku jaunības filmu skatīšanos. Lūk, piedāvājam trīs mūsu izvēles - filmas, kuru režisors ir Gunārs Cilinskis:

* Gunāra Cilinska un Vara Braslas filma "Ezera sonāte" (1976).  Kinolente, kas ar tik poētisku nosaukumu itin kā aicina meklēt tuvību ar dabas harmoniju, patiesībā ir sarežģīta, dziļu jūtu, pat nevaldāmu kaislību pārpilna psiholoģiska drāma. Pilsētnieks Rūdolfs atvaļinājuma laiku grib pavadīt lauku klusumā un mierā, pie ezera… Tur viņš satiek skolotāju Lauru - divu bērnu māti, kuras vīrs ir cietumā. Rūdolfs nepaliek vienaldzīgs, arī Laura atsaucas viņa jūtām. Laurai sākas dziļš iekšējs konflikts - viņa nespēj atteikties no jaunā jūtu sabangojuma, nespēj nedomāt par Rūdolfu, bet saprot arī, ka nedrīkst nodot savu vīru Riču, kas cietumā izcieš sodu par satiksmes negadījumu. Rūdolfā iemīlas arī Vija – Lauras vīra māsa, kas savas jūtas necenšas slēpt un izaicinoši cīnās par rīdzinieka uzmanību. 

* Gunāra Cilinska filma "Vilkaču mantiniece" (1990). Filmas darbība notiek Latvijā 19. gadsimta beigās. Kāda pagasta nostūrī ezera krastā līdzās dzīvo divas dzimtas. Dievlodziņi un Vilkači. Ar sensenu naidu savstarpējās attiecībās. Tiesa, naida izpausmes jūtamas tikai  Dievlodziņu mājās. Kā ne! Viņiem aizvien veicas sliktāk, uzkrīt slimības, lopu sērgas, labība nepadodas. Turpretī Vilkačos viss aug griezdamies, un arī slimības aizvien iet ar līkumu. Tas pamudina domāt, ka Vilkaču saime savu labklājību panāk pesteļojot un nodarbojoties ar burvestībām. Ar laiku pret viņiem izdevies noskaņot arī pārējos pagasta cilvēkus. Taču būtība ir pavisam cita. Vilkaču cilvēki, būdami kristīgi, nav aizmirsuši latviešu tautas senās tradīcijas un parašas, kas sakņojas cilvēka dzīvošanā, neatraujot sevi no dabas.

* Gunāra Cilinska filma "Indrāni" (1991). Filmas darbība notiek Latvijas lauku mājās. Indrānu tēvs un māte ir jau veci, lai pienācīgi apsaimniekotu saimniecību. Mātes redze paliek arvien sliktāka, arī tēvs nav vairs tik stiprs kā agrāk. Māte nebrauc pie ārsta, lai gan vajadzētu, jo vienmēr nepietiek naudas, bet kad tās ir, tad to sūta dēlam Kārlim. Tiek nolemts, ka saimniecība jāuztic dēlam Edvartam, kurš ar sievu Ievu dzīvo mežsarga mājā. Tēvs to nedara labprāt, bet citas izvēles vienkārši nav, jo otrs dēls Kārlis vēl zaldātos, bet krustdēls Noliņš nav īsts strādnieks, kur nu vēl saimnieks. Māte gan pēc Edvarta skumst, tāpēc viņai nav iebildumu pret dēla atgriešanos un saimniekošanu.