Somijā valstiski rūpējas par lasītprasmju attīstīšanu

Somijā veiksmīgi noslēgusies Vieglās valodas centra rīkotā kampaņa ”Es lasu tev priekšā”. Teksti vieglajā valodā tika lasīti priekšā, piemēram, sirmgalvjiem veco ļaužu namos un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kampaņā piedalījās apmēram simts veco ļaužu namu, centri cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī 25 mācību iestādes. Lasījumus turpināja intensīvas diskusijas, un izdevušos sadarbību dažādu iestāžu starpā ir plānots turpināt.

Vēl 2000. gadā gan somu meitenes, gan zēni bija lasītpratēju pasaules čempioni, taču nopietnas bažas izraisījis pēdējais Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA pētījums, kurā vērtē matemātikas, dabaszinātņu un lasīšanas izglītības kvalitātes līmeni 15-gadīgo skolēnu vidū.

16% somu zēnu lasītprasme devītajā klasē vairs nesasniedz sava vecuma grupas atbilstošo līmeni. Tik liels līmeņa kritiens nav novērots nevienā citā pētītajā valstī.

20% zēnu, pabeidzot pamatskolu, neprot paši uzrakstīt darba meklēšanas procesam nepieciešamos dokumentus, un tas var apdraudēt viņu pirmos soļus patstāvīgas dzīves uzsākšanā. Lasītprasmes trūkums jaunos vīriešus var pamazām izstumt no veiksmīgas integrēšanās iespējām sabiedrībā. Vissliktākie lasītāji un visapdraudētākā grupa ir nabadzīgajās ģimenēs dzimušie zēni.

Zēnu un jaunu vīriešu lasītprasmju stiprināšanas kampaņu veidotāji norūpējušies par apburto loku, kur mūsdienu literatūra, jau reaģējot uz zēnu zemo interesi par lasīšanu, piedāvā pārāk mazu tekstu klāstu, kas zēnus spētu ieinteresēt.

Lasītprasmes līmeņu atšķirība somu zēnu un meiteņu starpā pieaug ar katru gadu, un pagājušā gadā līmeņu dažādība sasniegusi rekordlielus apmērus, vislielākos visu pētīto zemju skolēnu vidū.

Zēnu un jaunu vīriešu lasītprasmju stiprināšanas kampaņu veidotāji norūpējušies par apburto loku, kur mūsdienu literatūra, jau reaģējot uz zēnu zemo interesi par lasīšanu, piedāvā pārāk mazu tekstu klāstu, kas zēnus spētu ieinteresēt. Zēnu lasītprasmei ir milzīga loma un ietekme valsts ekonomikā ar tehnoloģijām saistītajās profesijās, kurās joprojām valda vīriešu skaitliskais pārākums.

Publiskajā diskusijā par bērnu lasīšanas ieradumu veicināšanu vecākiem tiek atgādināts, ka bērna klātbūtnē, piemēram, bibliotēkas apmeklējuma laikā, nevajadzētu kritizēt paša bērna grāmatu vai žurnālu izvēli. Situācijā, kad interese par lasīšanu bērnu vidū mazinās, der dažāda līmeņa un spektra lasāmviela.

Somiem gan nav iemesla krist panikā, viņi sevi joprojām var uzskatīt par lasošu nāciju. Somijas Lasīšanas veicināšanas centra apkopotie fakti vēsta, ka arī šodien katrs trešais soms vismaz 30 minūtes pavadīs ar grāmatu rokā. Somietes joprojām ir čaklākas lasītājas nekā somu vīrieši, taču, salīdzinot ar citu valstu statistiku, atšķirība nav liela. Piecpadsmitgadīgie somu lasītāji lasa tikpat daudz kā piecdesmitgadīgie, un vismazāk lasa pieaugušie somi, kuru ģimenēs ir mazi bērni. Puse somu apmeklē bibliotēkas, un vidējais soms gada laikā no bibliotēkas aizņemas 18 grāmatas, pārspējot jebkuras citas pasaules valsts lasītāju.

Avots: www.lsm.lv