Latvieši grib vakcinēties pret Zika un Ebolas vīrusiem, par vietējām slimībām uztraucas mazāk

Eksperti uzskata, ka ir jāmeklē risinājumi, kā uzlabot imunizācijas aptveri, un, iespējams, jārunā arī par vecāku atbildību par savu bērnu veselību. Šādas un citas atziņas izskanēja trešdien, 26.aprīlī, ekspertu diskusijā „Kas apdraud veselu Latviju? Imunizācijas barjeras šķērsgriezumā”, kuras laikā tika prezentēti aptaujas dati par Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas paradumiem.


Vārdi nesaskan ar darbiem
„Aptauja atklāj būtiskas nesakritības starp vārdiem un darbiem. Proti, lai gan cilvēki aptaujā virkni vakcīnu atzina par svarīgām, paši viņi tās ne vienmēr ir saņēmuši,” uzsver Berg Research socioloģe Ilze Rozenberga.

Infekcijas, ko izraisa konkrēts, acīmredzams „ienaidnieks” kā ērce, raisa lielākas bailes, tāpēc cilvēki pret tām vakcinējas cītīgāk. 

Saskaņā ar aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vissvarīgāk ir vakcinēties pret difteriju (pilnīgi piekrīt vai piekrīt 71% aptaujāto), ērču encefalītu (65%) un A un B hepatītu (57%). Viedokļi dalās saistībā ar nepieciešamību vakcinēties pret pneimokoka infekciju (pilnīgi piekrīt vai piekrīt 29% aptaujāto), cilvēka papilomas vīrusu(35%) un gripu (20%). Interesanti, ka daļa aptaujāto uzskata, ka svarīgi ir vakcinēties pret slimībām, kas Latvijā ir mazāk aktuālas un pat pret tādām, pret kurām vakcīnas vēl nemaz nav izgudrotas, to vidū putnu gripa, Zikas un Ebolas vīruss.


Vairums uzticas ģimenes ārstiem
Aptaujas dati liecina, ka cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par daudziem vakcinācijas jautājumiem. Tikai aptuveni puse respondentu sevi uzskata par ļoti labi, labi vai daļēji informētiem par vakcinācijas ieguvumiem un riskiem. Tāpat aptauja atklāj sabiedrībā valdošus mītus, piemēram, aptuveni puse aptaujāto uzskata, ka dabīgu imunitāti pret infekcijas slimībām iespējams iegūt paša spēkiem (tam piekrīt vai daļēji piekrīt 56% aptaujāto), bet vēl 38% piekrīt vai daļēji piekrīt tam, ka vakcinēšanās sagrauj dabīgo imunitāti. Tajā pat laikā izteikts vairākums respondentu atbildēja, ka vakcinācija kopumā ir svarīga, lai sevi pasargātu no bīstamām slimībām, - tam piekrita vai daļēji piekrita 85% aptaujas dalībnieku.

Vairums aptaujas dalībnieku jeb 68% respondentu atklāja, ka informāciju par vakcinācijas jautājumiem gūst no sava ģimenes ārsta. Vēl 38% to atrod internetā, 35% masu medijos, bet 21% no radiem, draugiem un paziņām. 7% respondentu pauda, ka par šo jautājumu neinteresējas vispār. 

Aptauja veikta 2017. gada aprīlī sadarbībā ar socioloģijas kompāniju „Berg Research”, aptaujājot 505 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku reģionos.  

Biedē ienaidnieks, ko var saskatīt
Pētījuma prezentācijai sekojošajā diskusijā mediķi, infektologi un valsts institūciju pārstāvji uzsvēra faktu, ka liela daļa sabiedrības savu un savu bērnu veselību izturas pavirši. 

Dace Zavadska, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja, vērsa uzmanību uz to, ka infekcijas, ko izraisa konkrēts, acīmredzams „ienaidnieks” kā ērce, raisa lielākas bailes, tāpēc cilvēki pret tām vakcinējas cītīgāk. „Mēs vairs neredzam tik daudz ērču encefalīta slimnieku, un tas ir noticis, pateicoties tikai un vienīgi vakcinācijai, jo ērču inficētība Latvijā pieaug,” sacīja D.Zavadska.


Vecākiem jāuzņemas atbildība
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs vērsa uzmanību uz vecāku vēlmi atteikties no bērnu vakcinācijas un sekām, ko tas var nodarīt viņu veselībai. Piemēram, valsts apmaksātā vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi, Latvijā ir paredzēta vairāk nekā 53 000 meitenēm, taču 2016.gadā šo poti ir saņēmuši 32,6 tūkstoši. Tas nozīmē, ka 20 000 meiteņu nav pasargātas un dzīves laikā var saslimt. „Ņemot vērā statistikas rādītājus, varam aprēķināt, cik no viņām dzīves laikā saslims ar šo potenciāli nāvējošo slimību, un kurš būs vainīgs pie tā, ka viņas netika pasargātas,” norādīja J.Perevoščikovs.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska atgādināja, ka būtu jādomā par to, kā veicināt vecāku atbildību saistībā ar lēmumiem, ko viņi pieņem attiecībā uz savu bērnu veselību, tostarp arī vakcināciju. Piemēram, ASV, atsakoties no bērna vakcinācijas, vecākiem ir jāapmeklē īpašas izglītojošas nodarbības, kurās tiek izskaidroti visi ar šo rīcību saistītie riski.