Aicina ziedot grūtniecības laikā mirušu bērnu atvadu vietas izveidei

“Ja vecākiem un tuviniekiem nav iespējas atvadīties no nedzimušā bērna, dziedināšana no sērām norit smagāk un ilgāk. Dvēseļu dārza misija ir kalpot par vietu, kur ikviens var atvadīties no nedzīvi dzimušā bērna, izsāpēt zaudējumu un atgūt iedvesmu dzīvei. Dārzā Zvaigžņu bērni var atdusēties cilvēka cieņai atbilstošā veidā. Tā var būt arī simboliska atdusas vieta gadījumos, kad grūtniecība bijusi tik agrīna, ka nav ko apglabāt,” uzsver Zvaigžņu bērnu iniciatīvas pārstāve Žanete Drone.
 

Akcentējot piemiņas vietas nozīmīgumu, Zvaigžņu bērna zaudējumā dalās Līga Meņģelsone: “Šādi dzīves notikumi attīsta mūsu vērtības. Sabiedrība kļūst stiprāka, mācoties cieņu un smalkjūtību pret katru dvēseli, kas ieradusies. Dvēseļu dārzs ir gan vieta, kur atnākt, gan cilvēku atbalsta tīkls, kas palīdz pārvarēt atstumtību un dziedēt salauzto dvēseli, piepildīt sirdi ar gaismu un spēku iet tālāk.”
 

Lasi arī: 
Izmaiņas likumā: atļaus līdz 22. grūtniecības nedēļai nedzīvi dzimušo bērnu apglabāšanu 
Ik dienu pielieku rokas vēderam un saku: "Gribu tevi atpakaļ, dēliņ!" Par bērna zaudējumu un to, kā ar to sadzīvot 

Katru gadu Latvijā pārtrūkst aptuveni 3200 grūtniecību. Neatrisinātais piemiņas vietu jautājums ir kritisks. Šobrīd Latvijā ir tikai viena vieta, un tajā ir apbedītas jau 1700 bērnu mirstīgās atliekas. Vecāki aizvien vairāk izrāda interesi par iespēju apglabāt un pieminēt savus mirušos bērnus Dvēseļu dārzos. Tāpēc, lai ikvienam, neatkarīgi no reliģiskās piederības, būtu vieta, kur pieminēt savus Zvaigžņu bērnus, Torņakalnā pie Lutera baznīcas top Dvēseļu dārzs. 


Vecāki, mākslinieki, fiziskās un garīgās veselības speciālisti to rada ar savu darbu un finansiālo ieguldījumu. Dvēseļu dārza mākslinieciskais un tehniskais projekts ir izstrādāts un būvvaldē apstiprināts, tomēr, lai to būtu iespējams īstenot dzīvē, nepieciešams sabiedrības atbalsts. Tāpēc ziedot.lv ir uzsākta labdarības akcija.

No malas redzamie pārdzīvojumi par pārtrūkušo grūtniecību ir vien vilnīši, jo, ja neesam personiski ar to saskārušies, pat nevaram iedomāties to asaru jūras dziļumu un plašumu, kas jāpārvar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem un citiem tuviniekiem. 

Tā kā Dvēseļu dārzs iecerēts kā vērienīgs mākslas darbs, tā realizācijai vajadzīgi 120 tūkstoši eiro. Visi līdzekļi paredzēti tēlnieciskās un arhitektoniskās idejas realizācijai – materiāliem un būvniecībai. Sešus metrus diametrā plašo piemiņas vietu rotās 300 dažāda augstuma tērauda caurulītes, kuru galos iestrādāti un izgaismoti slīpēti kristāli, atgādinot pieneņu pūkas, kas, palaistas gaisā, pārvēršas par zvaigžņu jumu. No vides objekta centra – vietas, kurā vecāki, ja vēlēsies, varēs apglabāt sava Zvaigžņu bērna pelnus, pretī debesīm allaž stiepsies gaismas stars. Turklāt gaisma kristāla “pieneņpūkās” mijiedarbosies ar komponista Raimonda Tigula dāvanu Zvaigžņu bērniem – īpaši sacerēto gaismas mūziku. 


Ņemot vērā Dvēseļu dārza īpašo uzdevumu – palīdzēt izsāpēt zaudējumu un atgūt iedvesmu dzīvei – tas tiek veidots kā augstvērtīgs vides mākslas objekts – ilgmūžīgs un pieejams ikvienā gadalaikā un diennakts stundā. Dvēseļu dārzu veido arhitekte Dace Putniņa un tēlniece Inta Berga, kura māksliniecisko redzējumu atklāj šādi: “Izejot cauri sāpēm, sirds kļūst jūtīgāka un redzīgāka. Dvēseļu dārzu izjūtu kā vietu, kas palīdzētu vecāku pārdzīvotām sāpēm kļūt vieglākām un gaišākām. Līdzīgi pieneņu pūkām tās atlaist – lai lido!”


“No malas redzamie pārdzīvojumi par pārtrūkušo grūtniecību ir vien vilnīši, jo, ja neesam personiski ar to saskārušies, pat nevaram iedomāties to asaru jūras dziļumu un plašumu, kas jāpārvar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem un citiem tuviniekiem. Dvēseļu dārzs kā piemiņas un atvadu vieta palīdz remdēt sirdssāpes. Es ceru, ka šis ir sākums to izveidei arī citviet Latvijā un pasaulē, jo, sekojot mūsu iniciatīvai, tāds jau ir radīts Tallinā,” stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Garīgās aprūpes dienesta vadītāja, sertificēta kapelāne Dana Kalniņa-Zaķe. 


Rīgas Lutera draudzes mācītājs un Bērnu slimnīcas Vecāku mājas kapelāns Linards Rozentāls skaidro atvadu nozīmīgumu: “Tas ir apzināšanās process, kā gaitā mēs atrodam un dodam bērnam vietu savā dzīvesstāstā, dzimtā, kopienā. Un zinām, ka ir vieta šajā pasaulē, kas uz visiem laikiem vēstīs par bērna ierašanos un devumu. Tieši tāpēc tas ir dārzs, nevis kapi. Jo dārzā vienmēr kaut kas plaukst, un te mēs vērojam, kā aug mūsu Zvaigžņu bērnu dzīvju nozīmīgums.” 


Par iniciatīvu
Mirušo bērnu ģimenes un profesionāļi, kuri ikdienā sniedz atbalstu bērnus zaudējušiem vecākiem, ir apvienojušies sabiedriskajā iniciatīvā Zvaigžņu bērni, kā mērķis ir: aktualizēt zvaigžņu bērnu tēmu sabiedrības dienaskārtībā; iniciēt grozījumus normatīvajos aktos, lai visiem vecākiem ir likumīgas tiesības cieņpilni atvadīties no sava zaudētā bērna un izmantot sociālās garantijas, kā arī, lai slimnīcas ar cieņu izturētos pret šo bērnu mirstīgajām atliekām; veicināt Dvēseļu dārzu izveidi visā Latvijā; izdot grāmatu – atbalsta resursu medicīniskajam personālam un citiem interesentiem, kā arī pašiem vecākiem; izstrādāt mācību programmu medicīniskajam personālam darbam ar bērnu zaudējušiem vecākiem un izveidot atbalsta tīklu bērnu zaudējušiem vecākiem visā Latvijā. Plašāka informācija pieejama: zvaigznuberni.lv un dveseludarzs.lv.