Paredz kriminālatbildību par vajāšanu; par vardarbību ģimenē varēs tiesāt arī bez cietušā iesnieguma
Krimināli sodāms pārkāpums būs vajāšana – viens no vardarbības veidiem, kas izpaužas kā vairākkārtēja vai ilgstoša personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa ar šo personu. To paredz izmaiņas Krimināllikumā, kas ceturtdien, 8.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas sēdē.
Vajāšana ir izplatīta vardarbība partnerattiecībās, arī starp
bijušajiem partneriem. Esošo vai bijušo partnerattiecību ietvaros
vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākas rīcībā ir plaša informācija
par upuri, tostarp zināmi viņa ieradumi, ikdienas gaitas, darba
vieta u.c. Par vajāšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības
atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Tāpat Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas
ļaus sākt kriminālprocesu par vardarbību ģimenē bez cietušā
iesnieguma.
Līdz ar to likumā noteikts, ka ka varmāka tiek krimināli sodīta par
miesas bojājumu nodarīšanu pret personu, ar kuru noziedzīgā
nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai
pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru
noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās
laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma
izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.
Ja noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņš ir divdesmit gadi, un to aprēķina no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu.
Likumā paredzēti arī precizējumi, lai pilnveidotu ar vardarbības
novēršanu saistīto tiesisko regulējumu, un izmaiņas izstrādātas
saistībā ar Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret
sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Latvija to
parakstījusi pagājušā gada maijā, bet vēl nav
ratificējusi.
Krimināllikumā paredzēts paplašināt to noziegumu loku, kuros tiek
noteikts pietiekami ilgs noilguma periods, lai ļautu uzsākt
tiesvedību arī pēc tam, kad cietušais sasniedzis pilngadību. Ja
noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību
un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņš ir
divdesmit gadi, un to aprēķina no dienas, kad cietusī persona
sasniegusi 18 gadu vecumu.
Plānots paplašināt atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstu un
noteikt, ka par vainu pastiprinošu apstākli uzskatāms arī tas, ka
vardarbīga un seksuāla rakstura noziegumi veikti nepilngadīgo
klātbūtnē.
Saeima atbalstījusi arī priekšlikumu, kas pie
kriminālatbildības paredz saukt ne tikai par izvairīšanos no tiesas
nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt un dot
uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām
personām, bet arī par izvairīšanos no kompetentas valsts
institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts tāds pats
pienākums. Tādējādi kriminālatbildība būs arī tajos gadījumos, kad
persona nepilda ne tikai tiesas nolēmumu, bet arī Uzturlīdzekļu
garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā noteikts pienākums
apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Par to varēs piemērot īslaicīgu
brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu.