Ārsts atļauj 12 gadu vecai meitenei pieņemt dzemdības

12 gadu vecā meitene bija ne vien dzemdību palātā, bet arī palīdzēja pieņemt dzemdības.

Brendonā (Misisipi štatā, ASV) dzīvojošā 7. klases skolniece vārda vistiešākajā nozīmē palīdzēja savam brālim ierasties pasaulē. Džeisija pat pārgrieza viņa nabassaiti.

Ārsts teica: "Nāc, palīdzi!"
Sākumā bija domāts, ka meitene tikai vēros dzemdības palātā, taču, tā kā dzemdību galds, uz kura gulēja viņas mamma, bija pārāk augstu, Džeisija īpaši nevarēja saskatīt, kas tur īsti notiek.

"Es sāku raudāt, ka esmu par mazu, un neko neredzu," skolniece stāstīja izdevumam "Today", "un tad ārsts mani pasauca: nāc, paņem instrumentus un palīdzi man pieņemt dzemdības."

"Sākumā domāju, ka viņš joko, taču nē - tas bija pa īstam." Jāteic, ārsta piedāvajums bijis pārsteigums arī meitenes mātei, 34 gadus vecajai Dedejai Karvejai.

Pārsteigta bija arī dzemdētāja
"Es nespēju noticēt. Domāju - ko? Tikai ne to! Nekādā gadījumā. Taču ārsts teica: "Es runāju nopietni. Turēšu savējo uz viņas rokas, mēs visu darīsim kopā," atceras Karveja. "Tad meita pienāca klāt un nokļuva notikumu virpulī."

Izrādās, Džeisija jau iepriekš gribējusi piedalīties dzemdībās - kad dzimis viņas otrs brālītis (kam tagad ir pusotrs gads), taču māte uzskatījusi, ka meitene ir par mazu. Taču tagad, uzzinot, ka māte atkal ir stāvoklī, Džeisija uzreiz jau sāka lūgties, lai ļauj viņai piedalīties dzemdībās.

Meitene esot pietiekami nobriedusi dzemdību skatiem
Mamma atzīst, ka šoreiz par meitu nav uztraukusies, jo jutusi, ka viņa jau ir pietiekami nobriedusi un vairs neuztrauksies par reālistiskajiem dzemdību skatiem.

"Viņai skolā jau ir bijušas dzimumaudzināšanas stundas. Es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc gan viņa nevarētu piedalīties," saka meitenes māte. "Es neko no viņas neslēpju. Uzskatu, ka cilvēka ķermenis ir dabisks, un, ja viņa par to mācās skolā, kāpēc gan nevarētu mācīties mājās."

Džeisija apgalvo, ka viņu nav satraucis tas, ko viņa redzējusi un piedzīvojusi, tomēr atzīst, ka visu laiku uztraukusies. "Es biju nervu kamols. Nervozēju un izjutu šoku,"  viņa saka, "baidījos, ka kaut ko izdarīšu nepareizi vai slikti, jo ir daudz lietu, kuras var izdarīt ne tā, ka vajag."
 

Abi ar vīru jutuši: ir vērts tā rīkoties
Džeisijas piedalīšanās dzemdībās ir iemūžināta arī bildēs, un to ir paveicis viņas patēvs Zaks Karvejs, kas ir mazuļa tētis.

"Gribu, lai cilvēki zinātu, ka arī Zaks bija palātā," saka viņa sieva, "un Džeisijas dēļ viņš atteicās no iespējas pilnībā izbaudīt tik īpašos pirmos mirkļus, satiekot savu mazulīti."

Taču, pēc Karvejas teiktā, viņi abi ar vīru jutuši, ka ir vērts tā rīkoties, zinot, cik brīnišķīga vecākā māsa ir Džeisija. "Viņa ir kā maza māmiņa," saka sieviete. 

Džeisija atzīst, ka nespēj iedomāties, kad pāries priecīgā satraukuma sajūta, kas viņu pārņēma dzemdību laikā. "Es nespēju tam noticēt," saka meitene. "Domāju: ak Dievs, es tikko pieņēmu dzemdības, un tas ir mans brālis. Es viņam varēšu to pastāstīt, kad būs izaudzis liels. Es tik ļoti to gaidu!"

Avots: www.kasjauns.lv