Pirmajā klasē no 6 gadiem, visticamāk, būs jāiet no nākamā gada
Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, rosinot uzsākt pamatizglītības apguvi jau sešu gadu vecumā līdzšinējo septiņu gadu vecuma vietā. Izmaiņas spēkā stātos 2018.gada 1.septembrī, šodien ziņo Latvijas radio.
Ministrija norāda, ka šobrīd piecus un sešus gadus veci bērni bērnudārzā, kā arī vēl vienu gadu atbilstoši pašreizējam regulējumam 1.klasē apgūst līdzīgu mācību saturu, tāpēc pirmskolas izglītības apguve divu gadu garumā tiek uzskatīta par daļēji neefektīvu resursu izlietošanu. Turklāt tādā veidā rodas garas rindas.
Plānojot bērnu skolā sūtīt no sešu gadu vecuma, 1. klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās skolas, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un attiecīgi sagatavotus pedagogus
Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka
obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī
obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem,
saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā
obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu
gadu vecuma.
Plānojot bērnu skolā sūtīt no sešu gadu vecuma, 1. klasē apgūstamo
mācību programmu īstenos tās skolas, kuras attiecīgajā situācijā
būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību
vidi un attiecīgi sagatavotus pedagogus. Vecākiem gan būs iespēja
savu atvasi skolā sūtīt arī no septiņu gadu vecuma - ja tam būs
atbilstošs pamatojums.
IZM argumentē, ka vidējās izglītības pakāpē gados vecākajiem
jauniešiem zūd motivācija mācīties, jo psiholoģiski viņi vairs
neatbilst vispārizglītojošās skolās šobrīd organizētajam mācību
procesam, kā arī viņiem ir citas dzīves prioritātes. Jau
vidusskolas vecumā izglītojamie sāk meklēt darbu, kas kaitē
izglītības ieguvei, jo tiek kavētas stundas un mācībām vairs netiek
pievērsta tik liela uzmanība.
Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga
Akmentiņa - Smildziņa norāda, ka līdz šim Latvijā
sākumskolēnu uzņemšana skolā ir notikusi, viņasprāt, bērniem
nepiemēroti, tāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas obligāti: "Skolu
infrakstruktūrai jābūt pielāgotai sešgadnieka vajadzībām,
viņam jāļauj izkustēties, rotaļāties un vienlaikus arī atbilstoši
savām spējām - mācīties. Vienlaikus gribu atgādināt, ka arī 2. un
3. klases skolēni vēl ir mazi bērni, arī viņiem ir jāatrod laiks
spēlēm, draudzībai un aktīvām kustībām mācību dienas laikā, tāpēc
mūsu organizācija sekos līdzi, vai pārmaiņas pozitīvi ietekmēs arī
pārējās sākumskolas klases".
Jau ziņots, ka iepriekš IZM grozījumus iesniedza pērnā gada rudenī, bet tajos bija jāveic labojumi. Rosinājums satrauca gan topošo skolēnu vecākus, gan nozares profesionāļus. Eksperti norādīja, ka nevar steidzināt bērna dabisko attīstības tempu, bet vecākus bažīgus dara jautājums par to, kurš tad pieskatīs sešgadīgos pirmklasniekus pēc stundu beigām, jo ne visās skolās pieejama pagarinātā grupa, kā arī nespēja šajā vecumā ilgstoši koncentrēties.