Pirmajā klasē no 6 gadiem, visticamāk, būs jāiet no nākamā gada

Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, rosinot uzsākt pamatizglītības apguvi jau sešu gadu vecumā līdzšinējo septiņu gadu vecuma vietā. Izmaiņas spēkā stātos 2018.gada 1.septembrī, šodien ziņo Latvijas radio. 

 

Vispārizglītojošajās skolās sešgadīgie bērni mācītos tajos gadījumos, kad izglītības iestādes varēs nodrošināt šo bērnu mācībām nepieciešamos apstākļus

FOTO: Shutterstock.com

Vispārizglītojošajās skolās sešgadīgie bērni mācītos tajos gadījumos, kad izglītības iestādes varēs nodrošināt šo bērnu mācībām nepieciešamos apstākļus

Ministrija norāda, ka šobrīd piecus un sešus gadus veci bērni bērnudārzā, kā arī vēl vienu gadu atbilstoši pašreizējam regulējumam 1.klasē apgūst līdzīgu mācību saturu, tāpēc pirmskolas izglītības apguve divu gadu garumā tiek uzskatīta par daļēji neefektīvu resursu izlietošanu. Turklāt tādā veidā rodas garas rindas.

 

Plānojot bērnu skolā sūtīt no sešu gadu vecuma, 1. klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās skolas, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un attiecīgi sagatavotus pedagogus


Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. 


Plānojot bērnu skolā sūtīt no sešu gadu vecuma, 1. klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās skolas, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un attiecīgi sagatavotus pedagogus. Vecākiem gan būs iespēja savu atvasi skolā sūtīt arī no septiņu gadu vecuma - ja tam būs atbilstošs pamatojums.

IZM argumentē, ka vidējās izglītības pakāpē gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties, jo psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās šobrīd organizētajam mācību procesam, kā arī viņiem ir citas dzīves prioritātes. Jau vidusskolas vecumā izglītojamie sāk meklēt darbu, kas kaitē izglītības ieguvei, jo tiek kavētas stundas un mācībām vairs netiek pievērsta tik liela uzmanība.

Reklāma
Reklāma


Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa norāda, ka līdz šim Latvijā sākumskolēnu uzņemšana skolā ir notikusi, viņasprāt, bērniem nepiemēroti, tāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas obligāti: "Skolu infrakstruktūrai jābūt pielāgotai sešgadnieka vajadzībām, viņam jāļauj izkustēties, rotaļāties un vienlaikus arī atbilstoši savām spējām - mācīties. Vienlaikus gribu atgādināt, ka arī 2. un 3. klases skolēni vēl ir mazi bērni, arī viņiem ir jāatrod laiks spēlēm, draudzībai un aktīvām kustībām mācību dienas laikā, tāpēc mūsu organizācija sekos līdzi, vai pārmaiņas pozitīvi ietekmēs arī pārējās sākumskolas klases". 
 

Jau ziņots, ka iepriekš IZM grozījumus iesniedza pērnā gada rudenī, bet tajos bija jāveic labojumi. Rosinājums satrauca gan topošo skolēnu vecākus, gan nozares profesionāļus. Eksperti norādīja, ka nevar steidzināt bērna dabisko attīstības tempu, bet vecākus bažīgus dara jautājums par to, kurš tad pieskatīs sešgadīgos pirmklasniekus pēc stundu beigām, jo ne visās skolās pieejama pagarinātā grupa, kā arī nespēja šajā vecumā ilgstoši koncentrēties.