Klaiņojošie bērni. Kādi sodi pienākas vecākiem un kad var sodīt arī klaiņotāju

2017.gada 1.pusgadā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepāja iecirknī reģistrēti 138 notikumi, kuros nepilngadīgas personas atrodas bezvēsts prombūtnē, no kuriem 91 no gadījumiem jaunieši bijuši ārpus ģimenes aprūpes jeb, piemēram, no bērnu nama. Diemžēl novērots, ka šādi jaunieši klaiņo diezgan regulāri jeb neatgriežas noteiktā laikā atpakaļ aprūpes iestādē. Ar īpašu regularitāti klaiņo 12 dažādi zēni un divas meitenes – par katru šā gada pirmajā pusgadā ir vismaz 3 ieraksti. Taču vēl vairāk ir izcēlies kāds 17 gadus vecs jaunietis, kura vecāki šā gada pirmajā pusgadā septiņas reizes informēja Valsts policiju par to, ka jaunietis nav pārradies mājās. Protams, jaunietis tāpat tiek atrasts vai mājās atgriežas pats un ar viņu nekas slikts nav noticis. Savukārt kāda 16 gadus veca jauniete šā gada pirmajā pusgadā nav devusi par sevi ziņu ģimenei vairākas reizes – Valsts policijā ir reģistrēti 14 ieraksti par šo personu. 

Kopumā, skatoties pēc šā gada sešiem mēnešiem, visvairāk klaiņo zēni un tie pārsvarā ir ārpus ģimenes dzīvojošie. Klaiņotāju vidējais vecums ir 15 gadi. Savukārt šā gada jūlijā Liepājas iecirknī reģistrēti 12 notikumi, kad konstatēta nepilngadīgas personas atrašanās bezvēsts prombūtnē, no kuriem lielākā daļa jauniešu ir no bērnunama. Domājams, ka nemaz nav jāatgādina tas, ka jūlijā no mājām izgāja arī 5 gadus vecais Ivans, kurš tā arī mājās neatgriezās. Valsts policijā arī pirms šī skaļā gadījuma, kurš daudziem kalpo par mācību, tika saņemti zvani no vecākiem un aizbildņiem pa to, ka viņu nepilngadīgais bērns nav pārnācis mājās vai nav sazvanāms, taču no sabiedrības tik liela interese par bērniem, kuri vieni klaiņo pa ielām, nebija.

Pēc informācijas saņemšanas par bezvēsts prombūtnē esošajiem – nepilngadīgajiem, tie tiek atrasti vai paši dod par sevi ziņu tuvāko četru stundu laikā. 

Pēc šī viena gadījuma likumsargi turpināja saņemt informāciju, par kuru pārsteigti bija pat darbinieki ar vairāku gadu pieredzi – divus un trīs gadus veci bērni vieni pa nakti apkārt klaiņo Liepājā un Talsos, tāpat arī citviet Latvijā. Analizējot šā gada notikumus, var secināt, ka pēc informācijas saņemšanas par bezvēsts prombūtnē esošajiem – nepilngadīgajiem, tie tiek atrasti vai paši dod par sevi ziņu tuvāko četru stundu laikā. Citos gadījumos Valsts policijai izdodas ar nepilngadīgo sazināties attālināti un noskaidrot prombūtnes iemeslus, atrašanās vietu un risināt nākamos soļus. 
 

Sodīt var gan vecākus, gan pusaudžus
Civillikuma 177.pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, savukārt aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa drošību – rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību, savukārt bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Turpat Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, kā arī viņu pienākums ir aizstāvēt bērnu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Tāpat vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu, par pienākumu nepildīšanu var saukt pie atbildības.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie ierobežojumi, kuru neievērošanas gadījumā vecākus var saukt pie atbildības:

• Bērnu līdz 7 gadu vecumam nevar atstāt vienu bez pieaugušo vai 13 gadu vecumu   sasniegušas personas klātbūtnes 
   
• Līdz 16 gadu vecumam bērns nakts laikā (22:00-06:00) publiskās vietās bez pieaugušā klātbūtnes nevar uzturēties, ja vien pašvaldība nav noteikusi citus ierobežojumus (piemēram, no plkst. 21:00-06:00).
   
• Policijas iestādē nogādā bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā.
   
• Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem piemēro bērniem.
   
• Pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības bērns var tikt saukts no 14 gadu vecuma.
   
• Ieteikto noteikumu un ierobežojumu neievērošanas gadījumā vecākus var saukt pie administratīvās atbildības. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 70 eiro. Taču par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu no 70  līdz 210 eiro.
   

Valsts policija atgādina, ka bērni ir vecāku atbildība! Sargāsim sevi un sev mīļos!