Par vardarbību pret bērniem - pārsvarā piespiedu darbs

Ja bērnu dzimstība samazinās, tad tiešās un netiešās vardarbības rezultātā traumas guvušo bērnu skaits paliek nemainīgs, negatīvajai tendencei nemainīgi saglabājoties jau vairākus gadus. BKUS dati liecina, ka 2016.gadā no visiem tiešās un netiešās vardarbības veidiem vislielāko skaitu veidoja tieši bērnu traumas: 20 654 gadījumos. Bērni guva apdegumus, izkrita pa logiem, slīka, tika suņu sakosti, apēda dažādus svešķermeņus, iedzēra sadzīves ķīmiju un viegli pieejamus medikamentus, kā arī tika pārlieku kratīti, fiziski un seksuāli iespaidoti. Tāpēc nākamnedēļ Bērnu slimnīca sāks sociālu kampaņu vardarbības pret bērniem mazināšanai.
 

Tiesu prakse - mīksti sodi varmākām
Tiesu informācijas sistēmas statistika liecina, ka visbiežāk piespriestais sods par vardarbību un cietsirdību pret bērniem ir piespiedu darbs. Lai gan likums paredz arī cietumsodus, tie tiek piespriesti retāk, pat ja tiesā tiek prasīti, šodien, 27. septembrī, ziņo LTV ziņu dienests. 

Daļā sabiedrības neizpratni raisīja nesenais Liepājas tiesas spriedums, kurā pēc vardarbības pret septiņus mēnešus vecu zīdaini, kuram tika lauzts galvaskauss, bērna patēvam piesprieda nosacītu cietumsodu, bet mātei – piespiedu darbu, lai gan prokuratūra abiem prasīja stingrākus sodus.

Gan mātei, gan patēvam par vardarbību un cietsirdību prokuratūra prasīja reālus cietumsodus, turklāt vīrietim  - arī pēc smagāka krimināllikuma panta – par tīšiem smagiem  miesas bojājumiem. Tomēr šo pantu tiesa pārkvalificēja uz vieglāku – tīša vietā - aiz neuzmanības; piesprieda nosacītu cietumsodu, bet mātei cietumsoda vietā – 220 stundas sabiedriskajos darbos. Bērnu lietā pārstāvēja Liepājas bāriņtiesa, un tai tiesas motivācija pagaidām nav skaidra.

Tiesu prakse kopumā šādās lietās ir līdzīga, lielākoties - piespiedu darbs vai nosacīta brīvības atņemšana. No 71 personas, kas iepriekšējos divos gados notiesātas par cietsirdību un vardarbību pret bērnu, 45 piespriests piespiedu darbs. Nosacīts cietumsods – 19 personām, bet reāla brīvības atņemšana – 10. Parasti gan ne ilgāk par trim gadiem. Maksimālais sods saskaņā ar šo pantu var būt līdz pieciem gadiem cietumā, bet šāds bargākais sods nevienam nav piemērots. 

Visu sižetu var noskatīties šeit.


Ārstu pienākums ziņot policijai. Politiķi klusē
Par to, kā situāciju redz Bērnu slimnīcā strādājošie ārsti, stāsta Bērnu slimnīcas reanimatologs Reinis Balmaks: "Mums ir miruši zīdaiņi ar galvas traumām. Mums bija 17 lauztas ribas, tur nepierādīja vardarbību; ir smagi aprūpes trūkumi, novārguši, izkāmējuši [bērni]. Tā ir realitāte," atzina ārsts.

Redzot zīdaini ar sasitumiem, Balmaks policijai zvana pats. Ir lietas, kas viņu šajā ziņošanas sistēmā neapmierina. Piemēram, pēc tam krimināllietā figurē visi viņa dati.

Ārsts labi atceras mazo Ventspils puisēnu. Viņš mira, lai gan varēja dzīvot. Jo nobrāzumus iepriekšējā dienā bija redzējusi bērna ģimenes ārste. Balmaku izbrīna, ka ne vecākiem, ne ārstei sods nav sekojis. Notiesāts tikai pats sitējs. 

Ārstniecības likums liek ziņot pat tad, ja vienkārši konstatēts aprūpes trūkums. Piemēram, bērns ir smirdīgs vai viņam ir cauri zobi. Ko policija ar šo informāciju varētu darīt, nav skaides.  "Problēmas ir gan atpazīt, gan ziņot. Varas iestādēm ir problēmas savākt pierādījumus un notiesāt. Bet ir politiskā atbalsta trūkums. Nav sajūtas, ka tā ir prioritāra nozare," teica Balmaks.

Ārsts brīnās, kāpēc klusē un nereaģē politiķi, kuri ir no reģioniem, kur konstatēta vardarbība pret bērniem. 

Visu sižetu var noskatīties šeit.

Avots: LSM.lv