IZM plāns: pēc 3 gadiem vidusskolās mācības tikai latviski

Mazākumtautību skolēniem paredzēts saglabāt iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Patlaban ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam.
Šadurskis uzsvēra, ka izglītības sistēma ir sabiedrības integrācijas pamats. “Latviešu valodas loma vispārējā izglītībā ir jāstiprina, esam veikuši visus nepieciešamos darbus un ir jāpieņem atbildīgi lēmumi,” norādīja ministrs.
Viņš skaidroja, ka bērnudārzos būs jānodrošina, ka bērni neatkarīgi no ģimenē runātās valodas, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi, spēj turpināt izglītību sākumskolā latviešu valodā.  Pamatskolā mazākumtautību izglītības programmās mācīsies bilingvāli, pakāpeniski palielinot latviešu valodas īpatsvaru, un, beidzot pamatskolu, latviešu valodā viņi mācīsies aptuveni 80% priekšmetu. 7. - 9. klasē būs vienots latviešu valodas standarts latviešu un mazākumtautību izglītības programmās. Pašlaik ir divi standarti – latviešu un mazākumtautības skolām.
Savukārt vispārizglītojošā vidusskolā visus vispārizglītojošos priekšmetus pasniegs latviešu valodā. Vienlaikus vidusskolā nodrošinās iespēju daļu priekšmetu mācīt satura un valodas integrētās mācīšanās formā - skolēniem būs iespēja apgūt kādu priekšmetu kādā no ES valodām, vienlaikus uzlabojot savas valodas zināšanas.

- Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā - jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
- 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;
- 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;
- No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
- No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Bijušais izglītības mistrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis pauda, ka vairāki pētījumi norāda uz grūtībām, ar kādām sastopas bērni, kuri uzreiz ir bilingvālā vidē. Arī nav zināms, vai tas veicinās lojalitāti.
Ķīlis pauda, ka ir daudz neatbildēto jautājumu par to, kā šī iecere ietekmēs izglītību un kādi būs rezultāti. Šobrīd neesot skaidrs, kāpēc to dara, “man izskatās, ka to dara, tāpēc, ka mēs to varam”, sacīja Ķīlis. To varētu darīt kāda mērķa vai nākotnes vīzijas dēļ, bet šobrīd šāda vīzijas nav, sacīja Ķīlis.
Ministrijas paziņojumā medijiem gan norādīts, ka joprojām nevienlīdzīgā situācijā ir daļa mazākumtautību jauniešu, kuriem nav iespēju pilnvērtīgi apgūt latviešu valodu vispārizglītojošās skolās. Esošais bilingvālās izglītības sistēmas modelis ir pārejas modelis, kuru nepieciešams pilnveidot atbilstoši laikmeta prasībām.

Avots: www.lsm.lv