Ieskats vienā tiesvedībā: Bērni zaudē māti vecāku un sistēmas nesaskaņu dēļ
Iepriekš LR1 raidījumā „Īstenības izteiksme” žurnāliste Vita Anstrate piedāvāja kādas tiesvedības rekonstrukciju, kur līdz Augstākajai tiesai bija nonācis strīds starp kādu ģimeni un bāriņtiesu Rīgā par vecāku tiesību pārtraukšanu.
Savu atzinumu tiesai sniedza arī Tiesībsarga birojs un secināja, ka bāriņtiesa savā darbībā pieļāvusi vairākus pārkāpumus. Piemēram, ģimenei nepamatoti liegts komunicēt ar bērniem tad, kad bērni ilgstoši atradās krīzes centrā, un šādu saskarsmi ierobežojošu gadījumu pēdējā laikā esot arvien vairāk. Radio zināms, ka pēc raidījuma izskanēšanas Rīgas bāriņtiesa pārtrauktās aizgādības tiesības tomēr atjaunoja, bet tagad ģimene atkal nonākusi atbildīgo dienestu redzeslokā. Tas gan bija tikai viens gadījums no aptuveni 30, kas katru gadu nonāk Rīgas administratīvajā tiesā vien.
Četru bērnu māte: Ar puikām sazvanos, ar meitām tik bieži
neļauj runāt
Ilvas Vasiļjevas ģimene Salacgrīvas bāriņtiesas un sociālā dienesta
redzeslokā pirmo reizi nonāca 2009.gadā. Ģimenē esošie četri bērni
tolaik dzīvoja kopā ar abiem vecākiem un bieži cieta no tēva
vardarbības. Tāpēc vecākiem uz laiku pārtrauca aizgādības tiesības.
Pēc tam, kad māte saņēmās varmāku pamest, atguva tiesības audzināt
bērnus.
Tomēr trūcīgā iztika un viņas jaunais draugs, kas, pēc bērnu
liecībām, viņiem ļoti nepaticis, bija iemesli, lai aizgādības
tiesības atkārtoti pārtrauktu.
Māte pirmajā vietā esot likusi savu mīļāko, nevis bērnus.
Tagad pastāv reāla iespēja, ka abus puikas un meitenes viņai varētu
atņemt pavisam un nodot adopcijai.
Ar Ilvu Latvijas Radio sazvanās kādā darbadienas vakarā. Saruna
notiek programmā „Skype”, jo viņa atrodas Lielbritānijā. Prom Ilva
devās pēc tam, kad ar bērnudārza darbinieces algu izdzīvot nevarēja
un bērni jau bija atņemti. Vecākajam dēlam ir aizbildne, bet
pārējie trīs bērni jau vairāk nekā gadu dzīvo atbalsta centrā un
kādā audžuģimenē.
“Vairāk nekā gadu es mēģināju meklēt darbu Latvijā,” stāsta
Vasiļjeva. “Vienu brīdi es strādāju Rīgā par skolotāja palīgu
bērnudārzā, bet es sapratu, ka reāli es finansiāli nevaru to
pavilkt. Es uzturu kontaktus ar bērniem. Man puikas zvana, es pati
zvanu. Ar meitenēm man neļauj tik daudz runāties, es ar audžumammu
runāju,” norāda sieviete.
Bāriņtiesa: Māte ir emocionāli nestabila
Šī materiāla mērķis nav analizēt apstākļus, kādēļ ģimenei vecāku
tiesības pārtrauca.
Nolūks ir saprast to, kā veidojusies sadarbība starp krīzē nonākušu
ģimeni un atbildīgajiem dienestiem, lai problēmas novērstu un
ģimeni saglabātu.
Vasiļjeva stāsta par to, ka savā novadā darbu savulaik atrast nav
varējusi un tāpēc sākusi strādāt bērnudārzā Rīgā, tomēr izbraukāt
diendienā no Salacgrīvas uz Rīgu un atpakaļ bijis pārāk dārgi,
ņemot vērā ienākumus. Paralēli tam bāriņtiesa un sociālais dienests
mātei izvirzījis vairākus uzdevumus - bijis jāapmeklē psihologs,
psihoterapeits un kursi centrā „Dardedze” Rīgā. Apvienot darbu ar
visām prasībām nebija iespējams.
Radio ar bāriņtiesas lēmumiem un citiem dokumentiem iepazīstas, tos
lasot drukātā formātā.
Papīros rakstīts, ka māte neesot ņēmusi vērā ieteikumu meklēt darbu
Latvijā, lai varētu turpināt sadarbību ar dienestiem.
Latvijas ekonomiskā situācija neliedzot strādāt šeit, tāpēc ir
ceļama prasība tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu saskaņā ar
Civillikuma atbilstošo pantu.
Mātei konstatēts arī emocionālās stabilitātes trūkums, jo tiesas
sēžu zāli pagājušajā gadā viņa pameta raudādama, bez tiesneša
atļaujas.
Pašvaldības izpilddirektors: Viss notiek, taču nevaru
pateikt, kura pusē ir taisnība
Lai lūgtu konkrēto situāciju skaidrot bāriņtiesai, Radio mēģināja
sarunāt interviju ar Salacgrīvas bāriņtiesas priekšsēdētāju Marutu
Pirro un arī sociālā dienesta vadītāju Anitu Holmu, taču domes
sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Tiesnese pa telefonu atbild,
ka tas nebūs iespējams. Viņa pārstāsta bāriņtiesas priekšsēdētājas
teikto.
"Viņa teica, ka, ja iet runa konkrēti par šo Vasiļjevas gadījumu un
tiesībsargu, tad viņa nevar runāt, jo šī lieta nav līdz galam.
Kamēr šī lieta nav līdz galam, viņa arī nerunās. Nākošnedēļ viņai
ir plānota tikšanās ar tiesībsargu. Viņa brauc uz Tiesībsarga
biroju tikties, lai izrunātu šo konkrēto gadījumu," sacīja
Tiesnese.
Radio dodas uz Salacgrīvas novada domi. Pirro pieņemšanas laiks
ir pirmdienās. Durvis atver viņas palīdze.
Esot jāgaida viena stunda, kamēr bāriņtiesas priekšsēdētāja beigšot
parakstīt kādus dokumentus. Tikmēr Radio ielūkojas arī sociālā
dienesta vadības kabinetā, tomēr atbildēt uz jautājumiem Holma
nevēlas.
Ļoti drīz žurnālisti uzmeklē kāda pašvaldības darbiniece, aicinot
uz sarunu ar izpilddirektoru Kasparu Ķemeru.
“Cik es esmu runājis ar bāriņtiesu un arī pēc loģikas, tur ir
2016.gads. Tagad mums ir 2017.gads, pa gadu taču kaut kas ir
noticis.
Ir pagājis vismaz viens gads un līdz ar to kaut kas ir mainījies,
un, izejot tam visam cauri pa mēnešiem, pa dienām, tas viss
attīstās,” sacīja Ķemers. Tā domes izpilddirektors pamato lēmumu
celt prasību tiesā par bērnu nodošanu adopcijai.
Tiesnesis: Bāriņtiesas tiešām cenšas, lai bērni nebūtu
jāizņem no ģimenēm
Iepriekš Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams pirms
gada lēma negrozīt bāriņtiesas lēmumu par vecāku tiesību
pārtraukšanu uz laiku. Spriedumu Vasiļjeva nepārsūdzēja, jo, kā
pati saka, valsts piešķirtie bezmaksas advokāti brīdinājuši, ko
bāriņtiesa ir rakstījusi, tiesnesis pārrakstīšot, tāpēc neesot
vajadzības lieki tērēt laiku. Lietu iztiesāja tiesnesis un
vienlaikus tiesas priekšsēdētājs Guntars Ploriņš, kurš uz
jautājumiem piekrīt atbildēt pa telefonu.
Līdz tiesai parasti nonākot tikai galēji gadījumi, tādi, kur
bāriņtiesas nevarot panākt sadarbību ar ģimeni ilgstošā laikā.
Tāpēc arī varētu rasties iespaids, ka tiesa lēmumus balstot pamatā
bāriņtiesas argumentos.
Viņš pats vienreiz savas karjeras laikā atcēlis kādas
bāriņtiesas lēmumu, bet tas arī esot bijis uz robežas. Proti, viņš
ilgi šaubījies. Nelielai atkāpei jāmin, ka Valsts bērnu tiesību
aizsardzības inspekcijas mājaslapā publiskotā statistika par
bāriņtiesu darbu rāda šādu ainu. Pagājušajā gadā vecāku tiesības
atņemtas kopumā 1203 vecākiem, 760 prasības sniegtas tiesā par
vecāku tiesību pilnīgu anulēšanu.
44 gadījumos vecāki šādu bāriņtiesas lēmumu pārsūdzējuši tiesā.
Taču tiesa atcēlusi vien četrus bāriņtiesu lēmumus. Tātad viena
gada laikā bāriņtiesas ārpusģimenes aprūpei nodod vairāk nekā 1000
bērnu. Vecākiem uzvarēt tiesā izdodas ļoti reti.
Bāriņtiesas vadītājai pārmet vienpersonisku lēmumu pieņemšanu un
bērnu ietekmēšanu
Nesen šajā lietā savu atzinumu pabeiguši rakstīt Tiesībsarga biroja
juristi. Secināts, ka Salacgrīvas bāriņtiesas rīcība neatbildusi
cilvēktiesību, labas pārvaldības un objektivitātes principiem.
Pārkāptas vairākas mātes tiesības. Aizliedzot satikties ar bērniem
un nesniedzot informāciju par viņiem, bāriņtiesa būtiski
ietekmējusi ģimenes atkalapvienošanās iespēju. Likti apzināti
šķēršļi un panākts, ka arī skolas, kurās bērni mācās, uz mātes
e-pastiem, kuros viņa interesējas par bērnu sekmēm un uzvedību,
neatbild. Piemēram, kādā vēstulē, kas ir Radio rīcībā, māte vaicā
vecākā dēla klases audzinātājai, kāds bijis iemesls divām piezīmēm,
par ko dēls viņai stāstījis pa telefonu. Saņēmusi atbildi, ka
bāriņtiesa saziņu ar viņu ir aizliegusi.
Īsu brīdi, kamēr Vasiļjeva strādāja bērnudārzā Rīgā, viņai
izveidojās sadarbība ar Rīgas atbildīgajiem dienestiem. Tie
Tiesībsarga biroju informējuši, ka māte bija gatava sadarbībai, arī
centrs „Dardedze” sniedzis pozitīvu atzinumu, bet cik daudz Latvijā
ir tādu darba devēju, kas būtu piekrituši nemitīgai prombūtnei
kursu, psihologa konsultāciju un citu mērķu dēļ?
Atzinumā īpaši kritizēta Salacgrīvas bāriņtiesas priekšsēdētājas
personiskā darbība.
Secināts, ka Pirro lēmumu par vecāku tiesību pārtraukšanu pieņēmusi
vienpersoniski, pret likumā noteikto kārtību, ka šādus lēmumus
pieņem vismaz trīs bāriņtiesas locekļi koleģiāli, turklāt viņa
emocionāli arī ietekmējusi bērnus.
Ilgas netika ņemtas vērā, un bāriņtiesas lēmumos atspoguļoti
vien tai izdevīgi argumenti, izvilkumi no sarunām, kur bērni
kritizē mātes toreizējo dzīvesbiedru.
No sarunu protokoliem ar sociālo darbinieku un Vasiļjevu esot
noprotams, ka sociālais darbinieks neesot mudinājis attīstīt
nepieciešamās prasmes, bet skrupulozi vērtējis, ko māte ir
darījusi, kur bijusi un kāpēc.
Kādā sarunas protokolā, kur lasāma saruna starp bāriņtiesas
vadītāju un bērniem pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem,
priekšsēdētāja sacījusi: „Mamma grib, lai jūs pie viņas
ciemojaties. Mamma nav sadarbojusies ar sociālo dienestu.
Speciālisti iesaka bez trešās personas klātbūtnes mātei netikties
ar bērniem. Bāriņtiesa Ziemassvētkos noteikti nelaidīs jūs
ciemoties pie mammas.” Šāds viedoklis izteikts vēl pirms galīgā
lēmuma pieņemšanas.
Bērni kā ķīlnieki starp māti un sistēmu
“Tiesībsarga ieskatā, tas nav tikai vienas bāriņtiesas spēkos darīt
un šo visu organizēt un atbalstīt. Tas ir visa novada iesaistīto
iestāžu kopējs darbs, un tā ir arī tāda politiska izšķiršanās, vai
būs vai nebūs mūsu novadā audžuģimenes,” skaidro Henzele.
Pašvaldībai esot problēmas arī ar sociālo pakalpojumu
nodrošināšanu. Nepareizi esot bijis prasīt, lai māte no Salacgrīvas
brauktu regulāri uz kursiem Rīgā, kas, ņemot vērā ģimenes
finansiālos apstākļus, neesot saprātīgi.
Analizējot Bērnu tiesību inspekcijas mājaslapā publiskoto
statistiku, tiesneša teikto un citu pušu argumentus, jāsecina, ka
arī šajā lietā visai mazas ir mātes izredzes bērnus atgūt.
Šis gadījums lieliski parāda, cik bezspēcīgs ir viens cilvēks pret
sistēmu, kas tā vietā, lai sniegtu palīdzīgu roku, liek vispirms
izpildīt neskaitāmus uzdevumus un sagaida, ka tas būs
nesekmīgi.
Avots: www.lsm.lv
Visu sižetu klausies ŠEIT!