Mazuļi Kapseļu ielas bērnunamā - eksperimenta trusīši neapmācītiem aprūpētājiem

Eksperimenta galvenais uzdevums bija noskaidrot, kādā veidā aprūpē un audzina tos bērnus, kuri uz laiku ir nonākuši bērnunamā. Pēc šī eksperimenta arī atbildīgās amatpersonas beidzot pievērsušas uzmanību konkrētajam bērnunamam. Labklājības ministrija ir sākusi izvērtēt pārkāpumos iesaistīto amatpersonu konkrēto atbildību.  

Oficiāli izrādīt bērnunamu vairās
Pirms vairākiem mēnešiem raidījumā „Īstenības izteiksme” Latvijas Radio stāstīja par 100 mazuļiem, kas tolaik dzīvoja valsts sociālās aprūpes centros. Veidojot raidījumu, intervēja gan kādu mammu, kas no bērnunama adoptēja mazuli, gan centra „Rīga” ilggadēju darbinieci.

Abas sievietes pauda sašutumu par klusumu namā, kurā mīt daudzi zīdaiņi, mudināja bērnus apskatīt savām acīm un pievērst uzmanību neskartajam rotaļu laukumam un plašajai āra teritorijai.  

“Es divreiz biju bērnunamā. Es biju divreiz zīdaiņu namā, bet man tāda sajūta bija, ka es esmu aizgājusi uz morgu. Tur bija viss tik kluss, nu, nevarētu būt, ka tie visi bērniņi - 90 vai cik viņi tur dzīvo - visi guļ,”  stāstīja viena sieviete.
 

Bērnu auklēm - nekādas apmācības, nekādas atlases
Septembrī valsts sociālās aprūpes centra „Rīga” mājaslapā parādījās darba vakance, bērnunams meklē aukli. Darbs ir pastāvīgs, jāstrādā pēc grafika, pilna slodze. Prasības pretendentiem gandrīz nekādas, vien pamata izglītība un pieredze darbā ar bērniem. Darba alga nepilni 400 eiro. Pieteikšanās termiņš gan bija nokavēts, bet vakance aizvien bija brīva. Vienkārši jāgrib strādāt.

Un LTV žurnāliste pieņemta darba, un jau pirmā maiņa - diennakts maiņa. Darba pienākumos ietilpst autiņbiksīšu nomaiņa, aprūpe, barošana un daudz kas cits. Un jau pēc pāris dienām izskan, ka darbiniecei kādā maiņā varētu nākties bērnus pieskatīt vienai pašai. Nekādas darbinieku apmācības, nekādas atlases, stāsta „Aizliegtā paņēmiena” redaktore Sanita Miķelsone.
 

Kopumā centrā nodarbināti vidēji divi darbinieki uz vienu bērnu. 42 aprūpētāji, deviņi sociālie aprūpētāji, seši sociālie audzinātāji un vēl citi darbinieki. Viņu vidū arī fizioterapeiti, logopēdi un pediatrs.

Bērni pamesti un vientuļi
Galvenie secinājumi - grupā, kurā lielākoties dzīvo zīdaiņi un bērni līdz gada vecumam, kā arī viena divus gadus veca meitene, bērni lielāko dienas daļu pavada iekštelpās. Mazuļi nezina, kas notiek ārpus bērnunama, jo darbinieki viņus ārā ved reti vai to nedara nemaz.

Divu nedēļu laikā žurnāliste novēroja, ka atsevišķi bērni vispār netika vesti ārā. Bieži vien aukles aizbildinās ar lietu vai vēju. Ikdienā bērni līdz pat sešām stundām pavada slēgtā manēžā, vientulībā. Ārā bērni pavada maksimums pusstundu, kopā ar saģērbšanos un noģērbšanos tam atvēlēta aptuveni stunda. 15 minūtes ēšanai. Viss kā pēc pulksteņa. Gulēšana, ēšana un citas pamata vajadzības bērniem jāgrib tad, kad to nosaka grafiks, nevis tad, kad patiešām nomāc izsalkums vai nogurums.  

Bērni nesaņem nekādu uzmanību, izņemot ēdināšanas un pamperu mainīšanas reizes.
Lielāko dienas daļu viņi pavada sēdeklīšos, lielākie mazuļi pārvietojas staiguļos, kuru lietošanu fizioterapeiti jau sen neiesaka. Pavada laiku arī vecā, padomju laiku manēžā, kas ir bērna gultas augstumā, un tajā bērni atrodas līdz pat sešām stundām, stāvēdami kājās un lūkojoties apkārt.

Bērnunamā strādā arī pediatrs, kas, pēc sociālo aprūpes centru vadības teiktā, bērnus apskatot katru dienu. Bet žurnāliste - aukle novēroja, ka pediatra vizītes ir formālas.

Katru rītu pediatre apskata aprūpētāju pierakstus žurnālā, bērniem individuāli uzmanību nepievērš. Ja vien kāda aukle pasaka priekšā, ka kādam no mazuļiem ir temperatūra.

Pieminot ēšanu, aukle savā darba laikā novēroja, ka bērnu ēdienkarte nemainās, buljoni un kompoti tiek salieti stikla burkās, no kādām neēd pat dzīvnieki.

Bērni kā eksperimenta trusīši
Žurnāliste izceļas uz citu aukļu fona, jo ar bērniem viņa dibina kontaktu, interesējas par to, kādēļ nenāk speciālisti. Iespējams, viņas jautājumi pārējam personālam, nevis mehāniskās rutīnas darbības, citiem darbiniekiem un priekšniecei Taņai - Veselības aprūpes sektora vadītājai Tatjanai Martinkēvičai - likās aizdomīgas. Un jau pēc divām nedēļām vispirms telefoniski Taņa pavēsta par darba attiecību pārtraukšanu sakarā ar citas darbinieces slimības lapas beigām. Darbinieci vairs nevajagot. Pēdējā darba dienā bērnunama lietvede Sanita Meldere auklei skaidro, ka jāraksta atlūgums pēc pašas vēlēšanās.

Plašāku uzmanību „Mazajai Rīgai”, kā to dēvē pati sistēma, pēc Latvijas Radio un LTV eksperimenta un padziļinātas intereses, tagad pievērsušas arī atbildīgās amatpersonas.

Vardarbība, bērna potenciāla degradēšana un pamešana vientulībā. Tā redzētās epizodes raksturo zīdaiņu aprūpes speciālisti. Raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” eksperti vērtēs, kā dokumentētā bērnu aprūpēšana ietekmē zīdaiņu attīstību, veselības stāvokli un tālāku dzīvi.  

Šovakar, 6. novembrī, plkst. 19.30 raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" varēs noskatīties operācijas “Zīdaiņu aukle” norisi. 

Visu sižetu var noklausīties LSM.lv portālā.