Notāri atklāj jaunu cilvēku apkrāpšanas shēmu naudas aizdošanas darījumos
Zvērināta notāre, kas praktizē Rīgā, atklājusi shēmu, kurā kāda persona apkrāpj cilvēkus, apsolot aizdot naudu un iekasējot maksu it kā par līguma noformēšanai nepieciešamajiem izdevumiem pie notāra.
Kā stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, tā ir pavisam jauna pieeja – norādīt kāda konkrēta notāra vārdu un viņa prakses adresi kā darījuma noslēgšanas vietu, maldīgi liekot otrai pusei domāt par notāra klātbūtni līguma sastādīšanā un darījuma konsultēšanā, tādējādi radot papildu uzticamības faktoru.
“Krāpniecisko darbību īstenotāji saviem upuriem norāda konkrēta zvērināta notāra vārdu un biroju kā aizdevuma darījuma noslēgšanas vietu. Tomēr pie notāra neviens ne telefoniski, ne elektroniski, ne klātienē šādus darījumus nav pieteicis, dokumenti nav iesniegti un nav veikts pat pieraksts uz pieņemšanu,” stāsta Sandra Stīpniece.
Krāpnieciskā darbība tika atklāta šīs vasaras vidū, kad notāra birojā vērsās cilvēki – krāpniecības upuri – ar jautājumiem par neeksistējošu pierakstu. “Sākumā bija šķitis, ka cilvēki vienkārši kļūdaini ieradušies un patiesībā viņiem ir pieraksts pie cita notāra citā birojā. Tomēr, sīkāk iztaujājot ieradušās personas, tika konstatēts, ka visi norāda vienu un to pašu personu, kura apsolījusi aizdot naudu, un vienādi veikuši dažādu summu – no 50 līdz 100 EUR – pārskaitījumu uz kādas pavisam citas personas kontu it kā līguma noformēšanai nepieciešamo izdevumu samaksai.
Visām šīm personām notārs ir ieteicis vērsties policijā, arī LZNP ir sniegusi informāciju atbildīgajiem policijas darbiniekiem. Kopumā pie konkrētā notāra līdz šim vērsušās 6 personas, un pēdējais no šīs krāpniecības upuriem bija ieradies 25. septembrī.
LASI ARĪ: Laulības līgums - mantas sadalīšanai, apvienošanai un laulāto materiālai drošībai
Noderīgi! Alternatīva testamentam - mantojuma līgums
Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem
Naudas aizdošanas darījumos un darījumos ar nekustamo īpašumu, arī mantošanas procesā visbiežāk tiek īstenotas vai notiek mēģinājums īstenot dažādas noziedzīgas shēmas. Tiek izmantoti personu pasu un citu dokumentu viltojumi, kā arī cilvēku lētticība un zināšanu trūkums. “Taču notārs ir valsts deleģēts likumības uzraugs, un pamatoti aizdomīgiem darījumiem tas kļūst par filtru. Latvijas notāri pēdējo gadu laikā ir atklājuši virkni krāpšanas mēģinājumu un palīdzējuši ar informāciju, lai policijā izmeklēšana varētu tikt uzsākta pēc iespējas operatīvi. Mums ir patiess prieks par labo sadarbību, kāda notāriem izveidojusies ar Valsts policiju, un tās operatīvā rīcība ir konstatējusi un apturējusi vairākus īpašumu izkrāpšanas mēģinājumus. Ļoti ceru, ka arī šīs krāpšanas īstenotāja vaina tiks pierādīta jau drīz, lai sauktu to pie atbildības,” uzsver Sandra Stīpniece.
Lai nekļūtu par krāpšanas upuri līdzīgā situācijā, kā aprakstīts, LZNP atgādina un iesaka atcerēties vairākas lietas:
- Pirms darījuma personīgi ierodieties uz konsultāciju pie notāra, jo īpaši tad, ja darījumu slēgsiet ar nepazīstamu personu.
- Ja vizīti piesaka otra darījumā iesaistītā puse, personīgi sazinieties ar notāra biroju, lai pārliecinātos par vizītes laiku, vietu un darījumam nepieciešamajiem dokumentiem.
- Vienmēr ir svarīgi zināt, kas ir persona, ar kuru darījums tiks noslēgts. Ja cilvēks nav personiski pazīstams, lūdziet viņam uzrādīt pasi vai identifikācijas karti un rūpīgi to aplūkojiet, iegaumējot visu informāciju par to.
- Nekad neveiciet naudas pārskaitījumu, nepārbaudot visus apstākļus un neuzdodot elementārus kontroljautājumus kā, piemēram, šajā situācijā – kāpēc nauda par līguma sagatavošanu jāpārskaita uz citas personas kontu nevis tiešo naudas aizdevēju; kāpēc nauda par līguma sagatavošanu jāpārskaita pirms nevis pēc notāra apmeklējuma un līguma parakstīšanas u.tml.?
- Atcerieties – notārs vienmēr izsniedz kvīti par iekasēto naudu.