Pusdienas skolēniem negaršo, bet ir jāievēro MK noteikumi

Uztura speciālisti un skolu vadītāji šodien konferencē sprieda par lielākajiem izaicinājumiem skolu ēdināšanas procesā. Balstoties uz 55 izglītības iestādēs veiktajām aptaujām, eksperti secinājuši, ka visizplatītākās sūdzības, ar ko neapmierināti ir 35% skolēnu, ir par nekvalitatīvu ēdienu – par nepievilcīgu vizuālo izskatu, garšu, sastāvu, temperatūru un citām ēdiena īpašībām.

Ir skumji redzēt, ka dažās skolās šķīvji pēc pusdienām paliek praktiski neizēsti, jo bērniem ēdiens vienkārši negaršo. 

Par otru izplatītāko problēmu atzīts tas, ka ēdiens skolās bieži tiek pasniegts auksts, par ko sūdzējušies 27% aptaujāto bērnu, bet 22% procenti skolēnu apgalvo, ka ēdiena porcijas esot pārāk mazas. Tāpat liela problēma esot laiks, kad pusdienas tiek pasniegtas – daļa sūdzas, ka tās esot pārāk agri, bet daļa – ka pārāk vēlu.

Millere norāda, ka viens no veidiem, kā cīnīties ar skolēnu neapmierinātību ar ēdiena kvalitāti – ir turēšanās pie uzņēmumu tehnoloģiskajām kartēm, kā arī ēdienkartes regulāra mainīšana. “Ir skumji redzēt, ka dažās skolās šķīvji pēc pusdienām paliek praktiski neizēsti, jo bērniem ēdiens vienkārši negaršo. Tas ir galvenais rādītājs un, manuprāt, arī bez dažādām aptaujām ir redzams, kas uzturā netiek lietots,” norāda Millere. Viņa skaidro, ka noteikumi neliedz skolām regulāri mainīt vai pielāgot ēdienkartes, tāpēc šis ir viens no veidiem kā cīnīties ar audzēkņu neapmierinātību un veicināt veselīgas ēšanas paradumu veidošanos.

Porciju apjoms nereti jāpielāgo katra bērna fizioloģiskajām vajadzībām, tādēļ Rīgas domes departamenta pārstāve rosina izskatīt iespēju par zviedru galda ieviešanu skolās, kas audzēkņiem ļautu pašiem izvēlēties ko un cik lielā daudzumā ēst.

Savukārt saistībā ar ēdināšanas laiku Millere norāda, ka šis esot viens no problemātiskākajiem jautājumiem, ar kuru cīnīties varētu būt visgrūtāk. “Saprotams, ka katrs starpbrīdis nevar būt 30 minūšu garš, jo nedrīkst izjaukt mācību procesu, taču jāatceras, ka nepaēdis bērns arī diez vai būs spējīgs koncentrēties jaunas vielas apgūšanai,” skaidroja pārstāve norādot, ka šī jautājuma risināšanai katrai izglītības iestādei jāmēģina atrast piemērotākais risinājums.

Savukārt Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane atgādināja, ka skolās iespējamas divu veidu ēdienkartes. Viena ir brīvās izvēles, kad var likt uz šķīvja to, kas labāk iet pie sirds, bet otra - kompleksā ēdienkarte.

Vadoties pēc noteikumiem, dienā ir jānodrošina vismaz 450 grami kartupeļu. 

"Lai gan brīvās izvēles ēdienkarte skolēnu vidū gūtu lielāku atsaucību, mīnuss tās ieviešanā būtu tāds, ka netiktu kontrolēta apēsto produktu uzturvērtība, jo bērni reti kad piedomā pie tā, ko viņi apēd un cik tas ir veselīgi. Savukārt komplekso ēdienkarti nekad nebūs iespējams pielāgot visu vēlmēm," norādīja Dreimane.

"Nedod Dievs, ka kādā skolā izveidojas situācija, ka skolēns visu dienu neēd tikai tāpēc, ka viņš nav atradis sev neko tīkamu, taču realitātē tādas situācijas ir," apgalvoja Dreimane.

Viņasprāt, ēdināšanas procesā daudzas nepilnības veicina arī Ministru kabineta (MK) noteikumi. Piemēram, tajos ir noteikts pusdienās iekļaut vismaz 50 gramus biezpiena vai siera, taču tie ir produkti, kurus pārsvarā patērē brokastīs vai launagā. "Līdz ar to, lai izpildītu MK prasības, sākas ēdiena fantazēšana - kotletes ar biezpienu, siera sacepumi un citas lietas, kuras visbiežāk paliek uz šķīvja, jo bērniem nereti negaršo," norādīja eksperte.

Otra nepilnība esot MK noteiktajā kartupeļu daudzumā. Eksperte norāda, ka, vadoties pēc noteikumiem, dienā ir jānodrošina vismaz 450 grami kartupeļu, tāpēc tie pārmērīgos daudzumos tiek piedāvāti visās iespējamajās versijās, aizmirstot par citu piedevu esamību.

Šodien VEF Kultūras pilī norisinājās konference "Ēdināšanas organizācija izglītības iestādēs: izaicinājumi un iespējas", kurā runāja par aktuāliem jautājumiem izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas nodrošināšanā.