Reemigrantu bērniem divas papildu stundas nedēļā uz skolas rēķina
Ik gadu Latvijā no ārvalstīm atgriežas vairāki simti bērnu, no kuriem puse Latvijas skolās nekad nav mācījušies. Visbiežāk reemigrantu bērniem nepieciešams papildu atbalsts latviešu valodas apguvei. Lai arī valdības noteikumi nosaka kārtību, kā šie bērni skolai jāatbalsta, finansējums tam nav paredzēts, vēsta portāls LSM.lv
FOTO: Shutterstock.com
Par bērnu integrācijas pasākumiem jārūpējas pašai skolai.
Ar astoņus gadus veco Marku, kurš pēc dzīves Dubaijā kopā ar vecākiem šovasar atgriezies dzimtajā Latvijā un 1.septembrī uzsācis mācīties Rēzeknes 5.vidusskolas 2.klasē, iepazīstina klases audzinātāja Ingrīda Daugaviča, paskaidrojot, ka ar zēnu stundās tiek strādāts individuāli, “to, ko viņš nepaspēj vai nesaprot, to mēs pēc stundām apgūstam”.
Lasītākais
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem katru gadu Latvijā ierodas aptuveni 500 bērni, puse no kuriem iepriekš mūsu valstī nav mācījušies.
Zēns nāk no jauktas ģimenes, kur saziņā izmanto ne vien angļu, bet arī krievu valodu, bet latviešu valodas apguvē pa šiem mēnešiem jūtams progress, stāsta audzinātāja, neslēpdama, ka pirmais laiks viegls nav bijis. Zēnam nedēļā tiek nodrošinātas divas papildstundas, kad viņš ar skolotāju individuāli apgūst latviešu valodu un citus mācību priekšmetus.
“Mums nav šādas pieredzes darbam ar reemigrējošiem bērniem, nav
praktiski nekādu normatīvo dokumentu. Ir skaidrs tas, ka viņiem ir
jāsniedz atbalsts, bet, ja atbrauc bērns uz 4., vai īpaši uz 7.
klasi un nerunā latviešu valodā… Un kādi ir mācību priekšmeti 7.
klasē.... Un skolotāju, kuri pārzina angļu valodu, ir ļoti maz,”
atzīst direktore.
No ārzemēm atgriezušos bērnu integrāciju skolās
reglamentē Ministru kabineta noteikumi
“Ja skolā ierodas bērns, kurš iepriekš ir ieguvis izglītību
Latvijā, tad papildu atbalsta pasākumi ir nodrošināmi viena mācību
gada laikā. Un tas ir latviešu valodas un literatūras apguve,
sociālās zinības un Latvijas vēsture. Savukārt tiem bērniem, kuri
iepriekš nekad nav mācījušies Latvijā, šie atbalsta pasākumi ir
noteikti obligāti no viena līdz trīs mācību gadu laikā,” skaidro
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Olita Arkle.
Nauda šādu individuālu stundu nodrošināšanai direktoram jāatrod skolai piešķirtajā mērķfinansējumā, kas tiek piešķirts dažādu atbalsta pasākumu nodrošināšanai.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem katru gadu Latvijā ierodas aptuveni 500 bērni, puse no kuriem iepriekš mūsu valstī nav mācījušies. Lielākoties šādi bērni integrējas galvaspilsētas un lielāko pilsētu skolās.
Visu sižetu var noskatīties šeit.
