Avārijas, kritieni no augstuma, kautiņi. Kādi ir biežākie politraumu iemesli?

2017. gadā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā nonākuši pavisam 425 pacienti ar politraumu. No tiem 129 bijušas sievietes, bet 296 – vīrieši. 

Biežākais smagu, dzīvībai bīstamu traumu gūšanas iemesls pērn bijuši ceļu satiksmes negadījumi (283 pacienti), un lielākā daļa cietušo bijuši gājēji (144 pacienti jeb 51%), stāsta Austrumu slimnīcas Politraumu vienības vadītājs Alvis Melderis. Gandrīz uz pusi mazāks bijis smagi cietušu autovadītāju un pasažieru skaits – pērn Austrumu slimnīcā palīdzība sniegta 77 pacientiem (27%), kuri guvuši politraumu autoavārijā. 53 pacienti (19%) no visiem satiksmes negadījumos cietušajiem bijuši motociklisti un velobraucēji. Savukārt 9 cilvēki (3%) bija guvuši ļoti smagas traumas, pakļūstot zem vilciena. 

Austrumu slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis stāsta, ka vairums slimnīcā nonākušo gājēju (120 pacienti) notriekti uz gājēju pārejas. 

„Iemesli negadījumiem uz gājēju pārejas ir ļoti dažādi. Gājēji zina, ka viņiem ir priekšroka, tādēļ bieži iet pāri, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Tomēr ir jāpārliecinās, vai šķērsot pāreju ir droši – cik tuvu ir automašīnas, ar kādu ātrumu brauc. Ja gājējs strauji iznāk uz pārejas, vadītājs var nepagūt laikus apturēt auto,” brīdina Vikmanis. Jāņem vērā, ka ziemas garajos un tumšajos vakaros autovadītājiem uz ceļa ir grūtāk pamanīt gājējus, jo īpaši, ja viņu apģērbs ir tumšs un nav atstarotāju.

„Arī vadītāji, protams, nav bez vainas. Tuvojoties gājēju pārejai, vienmēr jābūt gatavam apturēt automašīnu, taču dažs ļoti steidzas, cits nav gana uzmanīgs, kāds vispār uzskata, ka viņam ir svarīgākas darīšanas un gājēji var pagaidīt,” saka Vikmanis. 

Gājēji bieži tiek notriekti ne tikai uz slikti apgaismotos ceļa posmos, bet arī uz labi apgaismotām gājēju pārejām, kuru apkārtne grimst tumsā, apslēpjot gājēju autovadītāja acīm līdz pat pēdējam brīdim. Negadījumi bieži notiek arī uz gājēju pārejām, kas šķērso ceļu ar divām vai vairāk viena virziena braukšanas joslām. Tas, ka ir apstājies automobilis tuvākajā joslā, diemžēl ne vienmēr nozīmē, ka gājēju ir pamanījis un spēkratu apturēs arī pa blakus joslu braucošais auto. 

Traumas, ko, pakļūstot zem auto riteņiem, gūst gājēji, ir ļoti smagas – kāju un ribu lūzumi, nopietnas galvas traumas un iekšējo orgānu sasitumi. Atveseļošanās process – ilgs un grūts. 

Otrs biežākais politraumu gūšanas iemesls bijuši kritieni no augstuma. Pērn Austrumu slimnīcā sniegta palīdzība 111 pacientiem, kuri smagi cietuši, krītot no liela augstuma (26% no visiem politraumas guvušajiem). 

Trešais biežākais politraumu iemesls bijuši dažādi konflikti. Gada laikā Austrumu slimnīcā ārstējušies 13 pacienti (3%), kuri bija ļoti smagi piekauti, un viens pacients ar īpaši smagām durtām brūcēm. 

11 pacienti (3%) pērn bija guvuši dzīvībai bīstamas traumas, krītot pa kāpnēm. Četriem pacientiem (1%) bijusi nepieciešama Politraumu vienības palīdzība, jo virsū uzkritis smagums. Savukārt viens pacients bija guvis smagas vairāku ķermeņa daļu traumas, sprāgstot kādai ierīcei.     

Pašlaik Austrumu slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kur izveidota īpaša Politraumu vienība un 24 stundas diennaktī pieejami visi speciālisti, kuri var būt nepieciešami pacienta ar politraumu glābšanai un aprūpei. Politraumu aprūpe ir ļoti sarežģīta medicīnas joma, kur ārstiem visbiežāk ir ļoti maz laika, lai konstatētu dzīvību apdraudošos bojājumus un, operatīvi rīkojoties, glābtu pacientu. Šādu pacientu ārstēšanā vienmēr ir iesaistīta liela dažādu specialitāšu ārstu komanda, kuras kodolu veido pieredzējis ķirurgs, radiologs diagnosts, anesteziologs reanimatologs un traumatologs. Atkarībā no traumu lokalizācijas un smaguma pakāpes tiek piesaistīti arī citi speciālisti, piemēram, neiroķirurgs vai mikroķirurgs.