Uzmanību - trausls ledus! Vai tiešām uz ledus vispār nedrīkst kāpt?

Vaicājām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvei, vai tiešām aizsalušam dīķim vai upei jāmet līkums? 

Speciāliste norāda, ka ledus sega uz ūdenstilpnēm neveidojas vienmērīgi, tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpnes vidū var būt plāna. Līdzās tam ledus būs plānāks arī vietās, kur ir straume, zemūdens avoti, pietekas, niedres, pie tiltu pārvadiem. Turklāt vietām sasnigusī sniega sega var veidot mānīgu priekšstatu par to, ka ledus ir izveidojies pietiekami biezs, lai noturētu cilvēka svaru.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieredze liecinot, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc iedzīvotāj, neskatoties uz to, ka šobrīd pieturās salīdzinoši vēss un auksts laiks, tiek aicināti nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību!

Statistika liecina, ka ziemas laikā vairāki desmiti cilvēku ielūzt ledū un noslīkst – 2017. gada ziemas periodā tika izcelti 20 noslīkuši cilvēki un izglābti 13 cilvēki uz ledus. Un ik gadu, daļa no ledū ielūzušajiem cilvēkiem ielūza tieši savas neapdomības dēļ – piemēram, 2016. gada sākumā divi cilvēki vizinājās pa Daugavu ar sniega motocikliem un ielūza, bet citviet cilvēki mēģināja šķērsot Daugavu ar slēpēm. 

Kad sals mazinās un gaisa temperatūra pietuvojas mīnus diviem trim grādiem, tad ledus sāk kust no apakšas, jo ūdens temperatūra ir no 0,5 līdz 2 grādiem plusā. 

Lai arī tiek uzskatīts, ka drošs ledus ir tāds, kura biezums pārsniedz 10 cm, VUGD uzskata, ka cm skaits vienā ūdentilpnes vietā vai pusē nav rādītājs, ka ledus visur būs šajā biezumā un izturēs cilvēku svaru. 

Video padoms, kā noteikt, vai ledus ir drošs

Savulaik meteorologs un sinoptiķis Toms Bricis laikrakstam "Apriņķis" stāstīja, lai arī atbildīgākais par to, vai cilvēki drīkst kāpt uz ledus, ir ugunsdzēsības un glābšanas dienests, vienīgais, ko viņi var darīt, ir izsūtīt preses relīzes par drošību uz ledus, pieliekot klāt statistiku par ielūzušajiem un bļitkotājiem. "Es pieļauju, ka laukos cilvēki saviem piemājas ezeriem pēc ikgadējiem novērojumiem ir iemācījušies noteikt, kad ledus ir un kad nav drošs. Bet tā vienkārši cilvēki, ejot pāri Daugavai, nevar zināt, kādi ir apstākļi. Īpaši, kad ledus ir apsnidzis," situāciju skaidroja meteorologs.

Viņš norādīja, ka cilvēkiem bieži maldīgi šķiet, ka stabils sals ir garants drošam un biezam ledum. Bet patiesība ir cita. "Ja ir stiprs sals, izveidojas 15–20 centimetru bieza ledus kārta, kas ir pietiekami droša. Kad sals mazinās un gaisa temperatūra pietuvojas mīnus diviem trim grādiem, tad ledus sāk kust no apakšas, jo ūdens temperatūra ir no 0,5 līdz 2 grādiem plusā. Tāpēc var būt situācijas, ka atkusnis vēl nav bijis, bet ledus jau kļuvis krietni plānāks un bīstamāks," tā Toms Bricis. 

Par spīti aizliegumiem gan bērni, gan pieaugušie tomēr riskē un kāpj uz aizsalušajām ūdenstilpnēm. Nupat ziņojām, ka trīs pusaudži ielūzuši Ķīšezerā. Par laimi, krastā tikuši pašu spēkiem. 

Konkrētu aizliegumu par atrašanos uz ledus nosaka katra pašvaldība pati (nosakot pašvaldības noteikumos ierobežojumus iedzīvotājiem atrasties uz ledus un arī sodus par šo noteikumu pārkāpumu). Šobrīd, piemēram, Rīgā oficiāli ir aizliegts kāpt uz ūdenstilpju ledus. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām par prasības neievērošanu policija izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 70 eiro. Savukārt personām, kas aizlieguma periodā uz ledus atrodas manāmā reibuma stāvoklī, jārēķinās ar garantētu naudas sodu no 15 līdz 100 eiro apmērā. Ledus kārtai nostiprinoties, atsevišķās ūdenstilpju vietās pašvaldība var aizliegumu atcelt, par ko tiek ziņots atsevišķi.