Ainažu slimnīcas pacientes māte: meita pēc slimnīcas sēja visu, ko varēja sasiet

Bērns bija divreiz tievāks
Sasietā lelle, kas pēdējo dienu laikā paspējusi apceļot internetu, ir Lanas meitas mīļākā rotaļlieta.
Atgriežoties no ārstēšanas Ainažos, meita mēģinājusi sasiet gan mammu, gan vecmāmiņu, zīmējusi sasietus cilvēkus.
Tobrīd meitenei bija 9 gadi. Viņa bija pilnīgi nedzirdīga, ar garīgās attīstības traucējumiem.
"Pirms mēs nokļuvām Ainažos, iepriekšējā mācību gadā meita bija ļoti draudzīga. Viņa palīdzēja tādiem pašiem bērniņiem, palīdzēja saģērbties. Pēc Ainažiem viņa turējās pa gabalu no visiem bērniem, nekomunicēja, mēģināja piesiet visus, ko vien varēja. Mums pagāja tā apmēram gads," stāsta pacientes māte Lana.

Meita piedzima priekšlaikus, par viņas dzīvību ilgi cīnījās. Divu gadu vecumā Lana pamanīja, ka bērns kļuvis agresīvs pret sevi. Šis bija pirmais signāls ļoti grūtam posmam nākamo desmit gadu garumā. "Lielākā problēma bija agresija, kas bija vērsta pret sevi," norāda māte.

Vēlāk viņa uzzinājusi, ka bērns slimnīcā ticis divas reizes siets pie gultas, jo pārbīdījis mēbeles, un nav reaģējis uz mutiskiem aizrādījumiem – tā bijis rakstīts dokumentos.

Lana stāsta - līdz deviņu gadu vecumam psihiatru noteiktais ārstēšanas plāns nebija devis vēlamos rezultātus, tāpēc meitenei ieteica ārstēšanu un rehabilitāciju Ainažos. Mamma stāsta ka viņai bija ieteikts apciemojuma reizēs tikai nodot atvesto, bet bērnu nesatikt, lai lieki nesatrauktu. Lana pildījusi norādījumus un atbraukusi pakaļ bērnam pēc nepilnu trīs mēnešu prombūtnes.
Satikšanās esot izvērtusies pretēja gaidītajai. "Es nodrebēju. Mans bērns vizuāli bija divreiz tievāks, kā bija iepriekš. Viņa no manis izvairījās," teica Lana.

Vai nedzirdīgs bērns var dzirdēt mutiskus aizrādījumus?
Vēlāk viņa uzzinājusi, ka bērns slimnīcā ticis divas reizes siets pie gultas, jo pārbīdījis mēbeles, un nav reaģējis uz mutiskiem aizrādījumiem – tā bijis rakstīts dokumentos.
Lana retoriski jautā – kā pilnīgi nedzirdīgs bērns var reaģēt uz mutisku aizrādījumu.

Mācītājs, kurš dodas uz slimnīcu: Balode ir nomelnota
Mācītājs Andris Vilemsons, kas divas reizes mēnesī dodas uz bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu noturēt bērniem svētbrīžus, plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju uzskata par slimnīcas vadītājas un slimnīcas tīšu vai netīšu nomelnošanu.

"Es pat netaisos saskaitīt, ar cik pacientiem es komunicēju. Man stāsta lietas, ko citiem nestāsta. Es tos pacientus vienu daļu pazīstu. Viņi nāk, man ķeras klāt. Es esmu no tiem cilvēkiem, kurš, no vienas puses, skaitās pie kolektīva, bet tajā pašā laikā esmu tāds, kurš brīvi nāk un brīvi iet. Es nevienam neatskaitos un, manuprāt, es arī kaut ko zinu," norādīja Vilemsons.

Balode: Darbs slimnīcā nav zelta bedre
Uz laiku atstādinātā slimnīcas vadītāja Ilona Balode noliedz, ka kāda ārstēšanas metode tiktu izmantota nepamatoti vai bērniem slimnīcā trūktu ēdiena. "Tas, ka svarā krītas un tiek turēti badā, tas ir ļoti skaļi teikts. Viss ir pamatots – ēdienkartes un kalorāžas – tiek viss skaitīts un pieskatīts, skatīts un pārbaudīts," pauž Balode. "Es varu pateikt godīgi - šī nav zelta bedre. Ne morāli, ne fiziski. Nekad. Tie cilvēki, kas šeit nav strādājuši un to nezina un kuri nav psihiatri, to nekad nevar iedomāties," saka Balode.

Piektdien, 2. februārī, slimnīcas darbinieki vērsās pie premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība), kurš ir arī veselības ministra pienākumu izpildītājs, ar vēstuli par dakteres Balodes atjaunošanu amatā.

Ārsti arī norāda, ka uz “Ainažiem” bērni tiek nosūtīti ar ārstu psihiatru slēdzieniem, kas norāda uz to, ka bērnu viedoklis būtu jāuztver kritiski. Bieži pacienti tiek atvesti policijas pavadībā agresīvi un naidīgi.

Avots: www.lsm.lv