Plāno "apcirpt" finansējumu skolām padziļinātai svešvalodu mācīšanai
Izglītības ministrija tuvāko gadu laikā plāno atteikties no papildu finansējuma “valodu skolām”, tādām kā Franču licejs, Angļu vai Vācu ģimnāzija, kur padziļināti māca kādas svešvalodas. To darīšot vienlīdzības vārdā.
Pašlaik daudzi vecāki burtiski cīnās, lai panāktu, ka viņu atvases var mācīties tādās skolās, kas ilgstoši specializējas kādas svešvalodas padziļinātā mācīšanā un ko pašlaik palīdz īstenot no valsts piešķirtais papildu finansējums.
Latvijā ir 10 vispārizglītojošās skolas, kur kādu no svešvalodām māca padziļināti.
Piemēram, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā tā jau vairāk nekā pusgadsimtu ir angļu valoda. Līdz šim Izglītības ministrija par šo papildus darbošanos arī piemaksāja, taču ir plāns tuvākajā laikā no šī papildu koeficienta atteikties. Šīs skolas to sauc par izcilības graušanu.
Augsti mācību rādītāji, piemēram, Rīga Centra humanitārajā ģimnāzijā, ir dažādos priekšmetos, bet angļu valodas centralizēto eksāmenu pērn šīs skolas divpadsmitie nokārtoja ar vidējo rezultātu 89%, salīdzinājumam valstī tie vidēji ir 59%. Skolotāja Aija Gudza uzskata – tieši papildu finansējums, kas ļauj bērnus dalīt grupās vien pa 10, ir augsto rezultātu atslēga.
Vecāki, kuri saviem bērniem šo skolu izvēlējušies, rēķinās ar nemainīgi labiem rezultātiem, tādēļ krietni noraizējušies par ministrijas plāniem no papildu finansējuma valodu skolām atteikties.
Arī vecāki, kuri saviem bērniem šo skolu izvēlējušies, rēķinās ar nemainīgi labiem rezultātiem, tādēļ krietni noraizējušies par ministrijas plāniem no papildu finansējuma valodu skolām atteikties.
Pašreiz valdības noteikumi paredz pārstāt apmaksāt padziļinātu svešvalodu mācīšanu no šī gada septembra. Tagad gan plānots tos grozīt, un vismaz šoruden naudas samazinājuma vēl nebūs. To, visticamāk, izdarīs, kad skolās pilnībā ieviesīs jauno kompetenču izglītības modeli. Tad gan visām skolām būs vienlīdzīgs finansējums, jo jaunais modelis ļaušot ikvienai no tām esošo finanšu rāmjos brīvāk organizēt darbu.
“Es nesaprotu, kāpēc katru reizi, mainoties kaut kam, kaut kādai jaunai idejai ienākot jebkurā jomā, mēs gribam kaut ko labu sagraut,” ieceri kritiski vērtēja Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte.
Nepiekrītot ministrijas plāniem, visas 10 “valodu skolas” ministram un premjeram nosūtījušas vēstuli ar atkārtotu lūgumu no finansējuma samazināšanas atteikties pavisam.
Avots: www.lsm.lv