Iespējamie šķēršļi, ieviešot jauno mācību saturu Skola2030. Vērtē speciālisti

Latvijas radio 1 raidījumā "Pēcpusdiena" ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem iepazīstina "Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Viedokli izsaka Daugmales pamatskolas direktors Andris Ceļmalnieks, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

"Esam saņēmuši atbalstu mūsu piedāvājumam un jaunajai mācību pieejai, kopumā saņemot ap 900 dažādu priekšlikumu, bet tā apspriešanā iesaistīti ap 11 000 skolotāju," atklāj "Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. "Pašlaik lielākās bažas ir par to, vai, ieviešot jauno saturu, skolai pietiks laika un resursu, kā arī vai būs piemērota mācību vide. Protams, ka diskusijas par to, kā šo saturu mācīt, vēl ir priekšā. Mums ir pusotrs gads, pirms to sāks ieviest. Ar 2018. gada 1. septembri jaunais, pilnveidotais mācību saturs sāks īstenoties pirmsskolā, bet 1., 4., 7. un 10. klases sāks to  mācīties ar 2019. gada 1. septembri, tāpēc pašvaldībām un skolām vēl ir laiks, lai tam sagatavotos. 

Bet ir daudzas lietas, ko skolas jau tagad var darīt, piemēram, jau šobrīd skolotāji bērniem pirms stundas var skaidrot, kas tieši viņiem šodien ir jāiemācās, bet noslēdzot stundu, izrunāt, ko viņi tiešām ir iemācījušies. Tā ir ikdienas bērnu izglītības pieredze. Jau šobrīd skolotājiem ikdienā vairāk savā starpā jāsadarbojas, tad arī darbs ir efektīvāks."

LASI ARĪ: Skola2030: uzzini, kādus priekšlikumus cilvēki ieteikuši mācību satura pilnveidei

Daugmales pamatskolas direktors Andris Ceļmalnieks runā par skolotāju kā resursu piesaisti jaunajai programmai.  Daugmales skolā ir 144 vietas, bet reāli - 134 skolēni un 16 pedagoģiski darbinieki, no tiem praktizējoši pedagogi ir 14. "Daudzas no metodēm skolotājiem ir pazīstamas, daudzas no tām ir vecās, labās, piemirstās lietas. Skolā turpinām labi iesākto, bet skatāmies uz tām caur jaunā projekta prizmu. Pirmkārt, ir brīnišķīgi, ka kāds ir ķēries klāt mācību saturam, jo visu laiku tiek runāts, ka esošais saturs neatbilst nākotnes cilvēka vajadzībām. Mēs piedalāmies šajā projektā, lai būtu pirmie, lai varētu redzēt, just un saprast. Un arī palielinātu savu konkurētspēju. 

Bažas ir par to, vai atbildīgās institūcijas savlaicīgi un pārdomāti pieņems atbilstošus lēmumus, lai rezultātā netop dokuments, kas paliek plauktā un pārklājas ar putekļiem.

Problēma ir cilvēku un laika resursu trūkums, jo šobrīd ideālā skolā vajadzētu būtu 9 klasēm un 9 pedagogiem. Tiklīdz ar kādu kaut kas notiek, piemēram, saslimst vai aizbrauc uz kursiem, tad izmainās visa kārtība. Nav laika, lai varētu būt kopā, spriest un domāt. Bet šis laiks kādam ir jāapmaksā, bet skolai piesaistīt jaunus cilvēkus ir problemātiski. Nesen man bija saruna ar iespējamo pedagogu - vīrieti, par iespējamo darbu skolā. Pārrunājam atalgojuma iespējas. Daugmales skolā skolotājs par vienu likmi var saņemt 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ja viņš strādātu visas 40 stundas, tie būtu 931 eiro pirms nodokļiem. Bet pēc 30%  nodokļus nomaksas uz rokas viņam paliktu 650 eiro, 70 centi. Šī nauda nav tāda, kas uzrunā vīriešus, lai viņi iesaistītos pedagoģiskajā darbā. Tas ir viens no lielākajiem esošajiem trūkumiem. Aicinu visus pārdomāt, kā risināt finansējuma problēmu, lai izglītības sistēmai piesaistītu jaunus resursus, jaunus cilvēkus." 

Katram pedagogam individuāli savs darbs būs jāpilnveido un jāpārskata, jāatrod laiks arī kopīgai sadarbībai, lai veidotu priekšmetu sasaisti. Kā tas atspoguļos slodzē un atalgojumā?

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga piekrīt šim viedoklim, norādot, ka pedagogi ir "atslēgas cilvēki", lai iecerētā programma īstenotos dzīvē tā, kā tas ir plānots. Nav atrisināts slodzes jautājums, jo katram pedagogam individuāli savs darbs būs jāpilnveido un jāpārskata, jāatrod laiks arī kopīgai sadarbībai, lai veidotu priekšmetu sasaisti. Kā tas atspoguļos slodzē un atalgojumā? Uz šiem jautājumiem atbildes nav. "Nevar gribēt, lai virkne darbu tiktu darīta par "paldies"", norāda Vanaga.

Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa  norāda, ka kopumā ir ļoti pozitīvi, ka šādas izmaiņas vispār notiek. 

"Komanda, kas strādā pie šī satura, ir izglītības jomas "grandi". Tomēr šķiet, ka vecāki par plānotajām pārmaiņām netiek pietiekami informēti - bieži sastopamies ar vecākiem, kas pat nav dzirdējuši vārdu savienojumus "Skola2030", viņu šī informācija nemaz nav sasniegusi, bet tieši vecāki ir spēcīgs atbalsts skolotājiem. Oficiālais dokuments par iecerēm nav viegli lasāms. Lai vecāki to saprastu, būtu nepieciešams runāt valodā, ko saprot cilvēks, kas nav izglītības speciālists. Pašlaik ir atstāta pārāk liela vieta interpretācijai.

Saturs varbūt būs ļoti labs, bet vai līdz ar to mainīsies arī pašu pedagogu pieeja un attieksme pret bērniem?

Ir daudz labu skolotāju, kas saprot bērnu vajadzības un jau intuitīvi strādā ar šādu saturu, bet ir arī skolotāji, kas nespēj intuitīvi pielāgoties mūsdienu bērnu vajadzībām. Vai viņi šo programmu interpretēs pārāk plaši vai nekonkrēti? 

Saturs varbūt būs ļoti labs, bet vai līdz ar to mainīsies arī pašu pedagogu pieeja un attieksme pret bērniem? Zinām gadījumus, kad bērns ir piedzīvojis no skolotājiem tādu attieksmi, kādai pret bērnu nevajadzētu būt.

Arī pedagogu trūkums ir viens no uztraukumiem. Ja nākamgad skolā ienāks sešgadnieki, vai būs pietiekami skolotāju? Vai viņi būs gatavi ar šiem bērniem strādāt? Vai jau šobrīd bērnudārzu grupiņās ir pietiekams pedagogu skaits. Ir labi, ja uz vienu pedagogu ir 6-8 bērni, bet pašlaik tā nav. Vai labi domāto saturu varēs ieviest ar šādu pedagogu skaitu?”