Skolās pakāpeniski pāries uz mācībām tikai latviešu valodā

Reformu Saeimā pavadīja plašas debates, tomēr „pret” pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā balsoja tikai „Saskaņas” deputāti.  Par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem balsoja 57 deputāti, 16 bija pret. Grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 58, pret 18. Nevienā no abiem balsojumiem neviens neatturējās.

Līdzīgi kā debatēs par abiem likumiem pirmajā un otrajā lasījumā, arī šoreiz deputāti iegrima dziļās un dažbrīd emocionālās diskusijās gan par pāreju uz mācībām latviešu valodā, gan par nacionālajām attiecībām un valsts būtību kopumā.

Piemēram, opozīcijas deputāts Igors Pimenovs ("Saskaņa") vairākkārt uzsvēra, ka krievu valodā runājošajiem bērniem kā mazākumtautības pārstāvjiem ir tiesības mācīties savā dzimtajā - krievu - valodā. "Šeit nav nekādas saites ar latviešu valodas pozīcijas vājināšanu. (..) Mazākumtautību nākotne lielā mērā nosaka valsts stabilitāti un latviešu valodas stāvokli," norādīja Pimenovs.

Pimenovs uzsvēra, ka izglītība dzimtajā valodā ir nozīmīga mazākumtautību identitātes saglabāšanai, taču visus centienus ietekmēt vai bremzēt pāreju uz mācībām latviešu valodā Saeima noraidīja.

Savukārt Hosams Abu Meri ("Vienotība") pauda, ka ceturtdien būs pielikts punkts okupācijas sekām un būs sperts plats solis pretī saliedētai sabiedrībai.

Līdzīgu viedokli pauda arī Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība). Viņš uzsvēra, ka "latviešu valoda nav tikai latviešu tautas" īpašums. Pēc viņa teiktā, latviešu valoda ir Latvijas valoda, un tā nav drauds mazākumtautībām.

Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") neslēpa, ka nav bijis pārliecināts, ka, kļūstot par ministru, izdosies pāriet uz mācībām latviešu valodā, jo Latvijā ir vērojama pārlieku liela tolerance un iztapība. Tāpēc ceturtdienas balsojums Saeimā par likuma grozījumiem viņam ir liels prieks. "(..) mums vienreiz beigsies šīs bezjēdzīgās diskusijas" par to, kādā valodā Latvijā ir jārunā, jādomā un jāraksta.

Toties "Saskaņas" deputāts Andris Morozovs apgalvoja, ka vienīgais, kas ir skaidrs no šiem grozījumiem - Latvijā vairs nebūs mazākumtautību skolu. Pēc viņa teiktā, nav sagatavotu mācību materiālu, lai skolas būtu gatavas pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā, un ir gaidāms tikai haoss.

Šadurskis atzina, ka nākamais darbs reformas ieviešanā būs pedagogu apmācība.

Avots: www.lsm.lv