Somija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kur vairs nemācīs konkrētus mācību priekšmetus
Līdz šim par vienu no labākajām mācību sistēmām uzskatītā Somijas izglītības koncepcija gatavojas vērienīgām pārmaiņām. Proti, skolā vairs nemācīs matemātiku, vēsturi, ķīmiju vai mūziku, vēsta izglītības un personības izaugsmes aktualitāšu portāls www.enlightened-consciousness.com.
FOTO: Shutterstock.com
Skolēniem mazāk laika jāpavada klasēs. Jādodas ārā un jākomunicē realitātē
Hesinku Izglītības departamenta vadītāja Marjo Kjullonena (Marjo Kyllonen) paudusi viedokli, ka mūsdienu bērnus nevar mācīt pēc pašiem principiem, kas ieviesti skolu sistēmā 1900. gadā. Ir jāmodernizē mācīšanās metodes un pilnībā jāmaina pats princips, kā jaunieši un bērni apgūst mūsdienās noderīgas zināšanas.
Lasītākais
Pirmais, ar ko jāsāk – no mācību programmām jāizņem atsevišķi priekšmeti, aizstājot tos ar atsevišķu notikumu un vēsturē svarīgu personību, procesu un fenomenu apgūšanu.
Skolās vairs nebūs jāmācās matemātika, ģeogrāfija vai vēsture, bet gan tiks apgūts, piemēram, II Pasaules karš, un kā tas ietekmēja pasaules procesus no matemātiskā, ģeogrāfiskā vai vēstures aspekta.
Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta spējai sadarboties grupās un lielākos kolektīvos pretstatā līdz šim ieviestajai individuālā darba praksei.
Skolēniem mazāk laika jāpavada klasēs. Tāpēc iecerēts veidot mācību stundas, piemēram, kafejnīcās, kur varēs trenēties izmantot angļu valodu, pasūtot ēdienu, kā arī praksē apgūs ekonomiku un komunikācijas prasmes.
Lasi arī:
Kas jāmāk 1.klases skolniekam Somijā. Ar Latviju
nevar salīdzināt!
Mācies mazāk, zini vairāk. Somijas izglītības
sistēmas pamatprincipi
Jauno mācību sistēmu iecerēts sākt ieviest 2020. gadā un tā attieksies uz jauniešiem sākot no 16 gadu vecuma. Pamatskolas klasēs bērni joprojām mācīsies pamata priekšmetus, bet vēlāk varēs izvēlēties, ko tieši gribēs mācīties – pasaules procesus, īpaši interesantus notikumus vai specifiskas prasmes, kas viņiem varētu noderēt nākotnes profesijās.
Uzskata, ka šāda mācību sistēma būs daudz lietderīgāka un tuvāka reālajai dzīvei, un palielinās jauniešu spēju iekļauties darba tirgū un reālajā dzīvē pēc skolas beigšanas.
Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta spējai sadarboties grupās un lielākos kolektīvos pretstatā līdz šim ieviestajai individuālā darba praksei.
Vienlaikus izmaiņas paredz, ka arī skolotājiem būs jāpiemērojas pavisam jauniem profesionālajiem izaicinājumiem, bet aptaujas liecina, ka 70% pedagogu ir gatavi šim eksperimentam un daļēji jau tagad izmanto šīs metodes savā darbā.
