Talkošana. No ģimenes tradīcijas līdz apzinātam dzīvesveidam

Pavasarī tā vien gribas izmēzt ziemas putekļus no istabām, sakopt apkārtni, padomāt par to, kā dzīvot tīrāk un skaistāk. Kāds tīra logus savā mājoklī, bet citiem patiesu prieku sagādā vērienīgāki projekti – iesaistīšanās Lielajā talkā vai paša organizēta apkārtnes uzkopšana. Iespējams, ka rūpēs par vides tīrību, esi apdomājis iespēju mainīt savas ģimenes ikdienas ieradumus, lai ekoloģiskā pēda, kas paliek aiz tevis un tavas ģimenes, ir pēc iespējas mazāka. 

Tradicionālā Lielā Talka
Šogad “Lielā Talka 2018” notiek sestdien, 28.aprīlī, no plkst. 9:00 līdz 15:00 vienlaicīgi visā Latvijā. Talkas norisi katrā novadā un republikas pilsētā pārrauga koordinators. Savukārt dažādas pašvaldības, izglītības iestādes, organizācijas, uzņēmumi, kā arī brīvprātīgie entuziasti ikvienā pilsētā un novadā reāli organizē kolektīvas talkas, oficiāli reģistrē tās Lielās Talkas mājas lapā un piesaka savas Talkas Atbildīgo personu. 

Ja gribi reģistrēt savu talkošanas vietu, tad pirms tam to saskaņo ar savu pašvaldības koordinatoru un tikai tad reģistrē mājas lapā. Pārējie talkotāji vienkārši izvēlas vietu, kas viņiem ir vistīkamākā un 28.aprīlī pievienojas pārējiem. Lai pieteiktu savu talku, jāiet uz Lielās Talkas mājas lapu un jāatzīmē, kur vēlies organizēt savu talkošanu. Reģistrācija tiks slēgta 20.aprīlī. 

Daudzām ģimenēm piedalīšanās šādā talkā ir ikgadēja tradīcija, bez kuras grūti iedomāties pavasara sezonas sākumu.

Lielā talka ir ļoti laba iespēja uzkopt vidi, vienlaikus ne tikai savācot atkritumus vienuviet, bet arī parūpēties, ka viss savāktais tiks nogādāts uz atkritumu izgāztuvi. Par atkritumu maisu savākšanu un izvešanu ir atbildīga attiecīgā pašvaldība. Piepildītie maisi jāatstāj tikai reģistrētajā talkas vietā, un par to jāinformē talkas atbildīgais. Talkas organizatori šogad visiem talkotājiem izdalīs sarkanus maisus, kuros savākt atkritumus, bet pēc tam šie maisi centralizēti tiks savākti.  

Tā kā nesakoptās vietās var būt arī bīstami atkritumi – izlietotas šļirces, ķīmiskie atkritumi, tad ik gadu mediķi atgādina, ka talkot vajag ar cimdiem rokās un pietiekami uzmanīgi. Pieaudzis cilvēks ir pats atbildīgs par savu drošību talkas laikā, bet par bērniem jāuzņemas atbildība vecākiem vai pieaugušajiem, ar ko bērni kopā talko.

Daudzām ģimenēm piedalīšanās šādā talkā ir ikgadēja tradīcija, bez kuras grūti iedomāties pavasara sezonas sākumu. Turklāt kopīga darbošanās un pēc tam pārrunāšana par paveikto, atmiņas par citiem gadiem, sarunas par to, cik svarīgi ir dzīvot tīrā un sakoptā vidē, ir ļoti labs veids, kā lietderīgi pavadīt laiku ar bērniem, satikt kaimiņus, kurus citādi ikdienā varbūt par nepazīstam, un padomāt par apkārtējo vidi. Piedaloties kopīgā uzkopšanā, iespējams, ka dalībnieks nākamreiz padomās, vai izdzerto skārda limonādes bundžu izmest tuvējos krūmos. 

Pašu mazā organizētā talka
Talkot var ne tikai pavasarī un ne tikai tad, kad to organizē kāds cits. Ikviens var izrādīt iniciatīvu un uzkopt sev tuvā apkārtnē esošu teritoriju. Tā kā vienotu noteikumu par talku organizēšu nav, tad, izvēloties uzkopt kādu teritoriju, par to ir jāvienojas ar tās īpašnieku. Piemēram, vietējo pašvaldību. Tāpat ir jānoorganizē savākto atkritumu aizgādāšana prom no sakoptās teritorijas.  
Jāatgādina, ka savākt un atstāt lielgabarīta atkritumus pie atkritumu kastēm nav atļauts nevienā pašvaldībā. Celtniecības atkritumu savākšanai ir jāpasūta atsevišķs konteiners.  
Tas gan neattiecas uz mēbelēm, kuras var vienkārši nolikt pie konteineriem nesalauztā veidā. 

Grābjam sausās lapas un zarus
Dārzs, pašam piederošs pļavas strēķis vai mazdārziņa teritorija pavasarī tāpat prasās tikt sakopts. Kūlu dedzināt nav atļauts nekur. Par sausās zāles dedzināšanu visā Latvijas teritorijā var piemērot soda naudu līdz pat 700 eiro apmērā. 
Zarus, lapas, sagrābtos gružus, kas ir bioloģiskas izcelsmes, dedzināt drīkst tikai lauku teritorijās. Tāpat dedzināt nevajadzētu nebioloģiskas izcelsmes materiālus, piemēram, plastikāta pudeles, gumiju un citas nedegošas vielas. Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību pilsētas teritorijā šādus ugunskurus kurināt nedrīkst. Tie ir bīstami gan apkārtējām ēkām un kokiem, gan arī piedūmo apkārtni. 
Ko darīt ar šiem atkritumiem? Tos kompostē. Par to, kur tas darāms, jāinteresējas katrā pašvaldībā individuāli. 

Šķirojam visu
Ārvalstīs šķirošanas idejai jau ir desmitiem gadu, Latvijā šī civilizētās pasaules tradīcija ir vēl pavisam jauna. Daļa ģimeņu šķiro, citi vēl tikai apsver domu to darīt. 
Aptaujājot ģimenes, kurās papīra, metāla, plastmasas, stikla un bioloģisko atkritumu šķirošana jau ir kļuvusi par ikdienu, atklājas, ka kaislīgākie šķirotāji ir bērni. Viņi īpaši seko, lai vecāki “nešmauktos”, iemetot nepareizo materiālu neīstajā konteinerā. 
Aprīlī ir uzsākta kampaņa “Šķiro. Tas ir vieglāk nekā šķiet”, kurā ir iesaistījušās četras populāras ģimenes.  To, kā viņiem klājas, var uzzināt, sekojot https://www.facebook.com/VARAMLATVIJA/.

Ja esat gatavi arī savā apkārtnē ieviest šķirošanas ideju, jāizmanto iespēja vērsties pie sava apsaimniekotāja un pašvaldības ar aicinājumu izvietot šādas tvertnes jūsu dzīves vietas tuvumā. 

Zero waste – pēc iespējas mazāk vienreizējās lietošanas lietu
Papīra kafijas krūzītes un tik ērtie plastmasas šķīvīši piknikiem nodara milzu postu dabai. Īpaši bīstams dabai ir plastikāts, kas vienreiz izmantots, apkārtējā vidē nesadalās gadu simtiem. Lēš, ka 2030. gadā pasaules okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju. Tāpēc apzinīgākie planētas iedzīvotāji mācās kļūt no patērētājiem par ne-patērētājiem. Kustības nosaukums ir "zero waste" jeb nulles patēriņš. Protams, ka pilnībā izvairīties no masu rūpniecībā saražotām lietām nebūs iespējams, tomēr mainīt dažus ieradumus ir pa spēkam katram. 

• Piemēram, iegādājies kvalitatīvu dzeramā ūdens pudeli, kurā uzpildi ūdeni. Nepērc veikalā arvien jaunu pudeli ar ūdeni, ko tūlīt pat iztukšo un izmet.
• Kafiju pagatavo mājās un paņem līdzi uz darbu termosā, nevis pērc pa ceļam tuvējā kioskā vienreiz lietojamā krūzītē.
• Uz veikalu var doties ar daudzreiz lietojamu iepirkumu maisiņu, bet tirgū krējumu un pienu lej stikla pudelēs, nevis PET iepakojumā, ko piedāvā tirgotāji.

Rezultātā šāds dzīvesveids ir gan lētāks, gan arī ekoloģiskāks. 
Vairāk par to, kā īstenot šo ideju, lasi un jautā FaceBook izveidotā grupā “Zero Waste Latvija”. 
 

Noderīgas lietotnes
“Vides SOS” lietotne izveidota, lai iedzīvotāji ātri varētu paziņot Valsts vides dienestam par pārkāpumiem pret vidi. Valsts vides dienesta dežurants izvērtēs tavu ziņojumu un nosūtīs reģionālās vides pārvaldes inspektoriem, kuru pārraudzītajā teritorijā pārkāpums konstatēts. Ja būsi reģistrēts lietotājs, e-pastā saņemsi vēsti, ka ziņojums apstiprināts un uz kurieni pārsūtīts. Ja būsi reģistrējies ar Facebook.com, Twitter.com vai Draugiem.lv kontu, par konstatēto pārkāpumu varēsi paziņot sociālajos tīklos. 
 

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Zaļā josta” izveidojis lietotni “Atkritumu šķirošana”. Tas ir palīgs vienkāršā, ātrā un pareizā ikdienas atkritumu šķirošanā. Aplikācija piedāvā biežāk sastopamās sadzīves un bīstamo atkritumu kategorijas, kuras sīkāk iedalītas izplatītākajos atkritumu veidos, darbojoties kā rokasgrāmata pareizai atkritumu šķirošanai ikdienā. Par katru atkritumu veidu sniegts ieskats, norādot to ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī sniegti norādījumi pareizai katra atkritumu veida apsaimniekošanai.
 

Tiem, kas nolēmuši samazināt savu ekoloģisko pēdu, noderēs lietotne “Zero Waste”, kurā apkopotas ēdināšanas iestādes, viesnīcas, izklaides vietas Eiropā, kur var doties tie, kuriem svarīgi ir pēc sevis atstāt mazāk atkritumu. 

Lai zaļi!