Raidījums pēta, vai ārsti gatavi dot izziņas bērnu ēdināšanai skolās veģetāri?

Saskaņā ar Administratīvās apgabaltiesas norādīto strīdā par veģetāru uzturu Ikšķiles Brīvajā skolā ārstiem būtu jāvērtē, vai bērns var neēst gaļu, un jādod izziņa, ko iesniegt skolai. Vai tiešām no ģimenes ārstiem varētu saņemt izziņu, ka bērns var ēst tikai veģetāru ēdienu?

Ģimenes ārste Vita Berliņa stāsta, ka šādi nemaz nevar rīkoties: “Parasti ir tā, ka sakarā, piemēram, ar celiakiju ir zāles, ir medicīniskas indikācijas, izslēgt no ēdienkartes to un to.

Tīri veģetāriešiem mēs nevaram rakstīt [izziņu], jo tas nav tā, ka medicīniski veselības dēļ nedrīkst ēst to vai to.”

Savukārt, ja vecāks lūgtu tiesas minēto izziņu, ārste norāda: “Es teiktu, ka nav medicīniskas kontrindikācijas neēst gaļu, ka tā ir jūsu izvēle, un es neko nevarēšu uzrakstīt.”

Lasi arī:  
Vai bērns drīkst būt veģetārietis?
 

Ģimenes ārste Bernadeta Matuseviča, kas pati ir veģetāriete, gan uzskata, ka bērns ar veģetāru pārtiku nevar uzņemt visu nepieciešamo: “Man liekas, ka tomēr hemoglobīnu nevar uzņemt. Nu, hemoglobīna pamatu – dzelzs pamatu. (..) Lai viņš [bērna organisms] normāli funkcionētu, tomēr kaut kādu olbaltumu jau vajag.”

Bērnu ārsts Pēteri Kļava, kurš ir veģetārietis, norāda – tas vienmēr būs filozofisks jautājums, cik lielā mērā vecāki saviem bērniem var uzspiest savas izvēles un kad bērns pats pieņem lēmumu. Taču no uzturvērtību viedokļa neesot nekādu problēmu bērnam būt veģetārietim.

Galvenais – uzmanīt uzturu un veselību
Vecākiem gan obligāti būtu jāseko līdzi tam, kā bērns ēd un kā tas ietekmē viņa organismu.

“Vecākiem jāuzņemas papildu izglītība, papildu slodze to mazo bērnu kontrolēt. Jā, tas nav patīkami varbūt, ka tam bērnam varbūt vienreiz gadā būs jāiedur paņemt vēnā asins. Bet es domāju, ka tas ir civilizēti – moderna pasaule kontrolē sevi. Jo cilvēks [kļūst] attīstītāks, bagātāks, intelektuālāks, viņš kontrolē visu savu oksidatīvo stresu, savu bioķīmisko sistēmu un dažādus izmeklējumus veic, lai prognozētu, un izdara preventīvus soļus dažādu slimību profilaksē,” saka ārsts.

Pētera Kļavas ieskatā galvenais risks ir tad, ja cilvēki akli pieņem kaut kādas normas pēc savas saprašanas. Tas var ļoti kaitēt veselībai: “Es zinu kādu ļoti jauku meiteni no Latvijas, bija mūsu slimnīcā, kurai bija jau bezsamaņa, bija krampji. Viņai 16 gadi. Un ļoti grūti uzstādīt diagnozi. Tad, pateicoties mūsu izciliem ārstiem tepat Latvijā, tika atrastas minimālas izmaiņas smadzenēs, kas liecina par B grupas vitamīnu trūkumu. Izrādās, ka tai meitenītei bija arī kaut kādi viedokļi, viņa bija salasījusies… Cilvēks grib darīt pareizi, gudri, neēst baltmaizi, neēst glutēnu, kas ļoti moderni. Bet bērns norobežojies no graudaugiem, no B vitamīniem.”

Eiropā šādi un līdzīgi gadījumi atkārtojas gadu no gada. Piemēram, 2016.gadā Milānā no kādas vegānu ģimenes tika izņemts vairāk nekā gadu vecs puika, kura svars bija kā trīs mēnešu vecam zīdainim. Viņam bija būtisks kalcija deficīts. Vecāki tika sodīti.

Visu radījumu var noskatīties portālā LSM.lv