Demogrāfs: turpinoties veiksmīgai atbalsta politikai, varam gaidīt daudzbērnu ģimeņu skaita pieauguma turpinājumu
“Daudzbērnu ģimeņu skaits tieši saistīts ar šo ģimeņu labsajūtu, kas savukārt ir saistīta ar valsts, pašvaldību un sabiedrības attieksmi un atbalstu,” uzsver demogrāfs un sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs. Unikālā pētījumā, ko veikusi Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu, apstiprinājies, ka kuplajām ģimenēm praktiska palīdzība ir ļoti nozīmīga, taču vienlīdz nepieciešams ir arī emocinālais atbalsts un izpratne.
Ilmārs Mežs stāsta, ka krīzes laikā to bērnu īpatsvars, kuri savās ģimenēs piedzima kā trešie vai nākošie, bija nokrities viszemāk, nepārsniedzot 15%. Tiesa, arī treknajos gados šo bērnu īpatsvars bija tikai par pāris procentiem lielāks, jo atbalsts ģimenēm tomēr netika līdzi straujajai ekonomiskajai izaugsmei.
“Toties pēc pēdējo gadu apjomīgajiem valsts atbalsta politikas
uzlabojumiem daudzbērnu ģimeņu īpatsvars ir strauji kāpis, 2016.
gadā sasniedzot 21%. Tā kā vidējais vēlamais bērnu skaits Latvijas
ģimenēs norādīts kā 2,2 – 2,5, nākotnē varam sagaidīt daudzbērnu
ģimeņu īpatsvara pieaugumu – pie nosacījuma, ka turpināsies valsts
un pašvaldību atbalsta politikas būtiski uzlabojumi,” norāda
demogrāfijas eksperts.
Attieksme uzlabojas, bet vēl ir kur augt
Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir tāds, ka kopumā
attieksme pret daudzbērnu ģimenēm sabiedrībā ir uzlabojusies.
Turklāt – ne vien draugu un tuvinieku lokā, no kuriem kuplās
ģimenes šobrīd saņem lielāko atbalstu, bet arī no izglītības
iestādēm un valsts un pašvaldību institūcijām. Vienlaikus
joprojām diezgan liels skaits daudzbērnu ģimeņu vecāku norāda, ka
ir sastapušies ar negatīvu attieksmi valsts un pašvaldību
iestādēs – attiecīgi 23% un 17% gadījumu. “Rezultāti rada pārdomas
par to, kāpēc tieši valsts un pašvaldību iestādēs vērā ņemams
daudzbērnu ģimeņu skaits nejūtas vēlami, kaut arī daudzi aptaujātie
uzskata, ka pēdējos gados attieksme tajās uzlabojas,” komentē
Ilmārs Mežs. Viņaprāt, tas varētu būt saistāms ar faktu, ka
būtiskākais nav vien pragmatiski saņemt vajadzīgo pakalpojumu, bet
arī emocionālo atbalstu un izpratni, kas acīmredzot dažos gadījumos
tomēr pietrūkst.
Kopumā attieksme pret daudzbērnu ģimenēm sabiedrībā ir uzlabojusies. Turklāt – ne vien draugu un tuvinieku lokā, no kuriem kuplās ģimenes šobrīd saņem lielāko atbalstu, bet arī no izglītības iestādēm un valsts un pašvaldību institūcijām.
“Ļoti nozīmīgs ir arī atbalsts ikdienā no apkārtējās sabiedrības,
kas nemaksā neko, tikai labestību un pretimnākšanu,” uzsver
demogrāfs. “Mēs katrs varam būt uzmanīgāki un pamanīt, kurai
ģimenei nepieciešams palīdzēt iekāpt transportā ar bērnu ratiņiem,
kurai pieturēt veikala durvis un kurai – veltīt labus vārdus un
smaidu. Jo vairāk cilvēku izrādīs savu prieku un labvēlību ģimenēm
ar bērniem, jo vairāk mums būs laimīgu ģimeņu, kas jutīsies
apmierinātas un novērtētas. Sāksim mēs katrs – ar sēdvietas
piedāvāšanu, ar ceļa došanu un piedāvājumu palaist rindā sev
priekšā,” aicina Ilmārs Mežs.
Atlaides un sociālie atvieglojumi ir būtiski kuplo ģimeņu
labsajūtai
Izvērtējot praktiskā atbalsta nozīmi, gandrīz visām aptaujātajām
Latvijas daudzbērnu ģimenēm (97%) būtiskus ieguvumus sniedz arī
Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”. Tā piedāvā atlaides
izklaides vietu un muzeju apmeklējumiem, kā arī dažādu uzņēmumu
piedāvājumiem. Vienlaikus 94% aptaujāto uzsver, ka viņiem nozīmīgs
šķiet arī valsts noteiktais papildatvaļinājums daudzbērnu ģimeņu
vecākiem, bet 86% kā svarīgu novērtē priekšrocību pensionēties
piecus gadus ātrāk.
Arī Ilmāra Meža personīgā pieredze sakrīt ar pētījuma rezultātiem.
“Pie nozīmīgākajiem daudzbērnu ģimeņu atbalsta politikas panākumiem
varu minēt valsts ģimeņu pabalstu trīskāršošanu par trešo bērnu un
seškāršošanu par ceturtajiem un nākamajiem bērniem, nu jau
izplatītās brīvpusdienas, kā arī Goda ģimenes apliecību ar tās
daudzajām atlaidēm,” viņš uzskaita. “Nākotnē jācenšas panākt, lai
daudzbērnu ģimenēm lielākā apmērā būtu pieejami mājokļi ar valsts
programmas ALTUM atbalstu, kā arī pakāpeniska pensiju politikas
pielāgošana, ļaujot vecākiem agrāk pensionēties, jau sākot ar trim
izaudzinātiem bērniem, un arī uzkrātā pensiju kapitāla
indeksēšana par vairākiem bērniem.”