Skolēnu zināšanas par drošību internetā - nepietiekošas

Diagnostikas darba mērķis bija novērtēt Latvijas skolēnu zināšanas par drošību internetā, noteikt skolēnu prasmes kritiski izvērtēt interneta saturu, pārzināt tīmekļa etiķeti sadarbības un komunikācijas procesos, kā arī prast saskatīt interneta sniegtās iespējas mācību priekšmetu apgūšanā. Diagnostikas darbu organizēja Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru. Tajā tika aicināti piedalīties visu Latvijas izglītības iestāžu 3. un 6. klašu skolēni. Diagnostika tika organizēta elektroniski. Diagnostikas darbu aizpildīja 17 806 skolēni. Darbu bija iespējams aizpildīt dzimtajā valodā – latviski to pildīja 14 477 skolēni, bet krievu valodā – 3329. Diagnostikas darbs ietvēra  šādas tēmas – drošība internetā, kritiskā domāšana, komunikācija un sadarbība, internets izglītībā un zināšanas par juridiskiem jautājumiem un autortiesībām.

Analizējot skolēnu sniegtās atbildes diagnostikas darba ietvaros, redzams, ka sesto klašu skolēnu zināšanas būtu jāuzlabo jautājumos, kas skar drošību internetā. Tā, piemēram, tikai 60% apzinās, ka pieslēgšanās bezvadu interneta tīklam rada risku ierīces drošībai – jo kāds ļaunprātīgi var pieslēgties un piekļūt visai informācijai un fotogrāfijām, kas atrodas lietotāja mobilajā ierīcē vai datorā. Pārējie 40% uzskata, ka pieslēgšanās publiskajam bezvadu tīklam ir droša, vai arī pauž satraukumu, ka nevarēs lejupielādēt liela apjoma datnes. 

Tikai 60% skolēnu apzinās, ka pieslēgšanās bezvadu interneta tīklam rada risku ierīces drošībai – kāds ļaunprātīgi var pieslēgties un piekļūt visai informācijai, kas atrodas lietotāja mobilajā ierīcē.

Tāpat liek aizdomāties fakts, ka 47% 6. klašu skolēnu, atbildot uz jautājumu par to, kā rīkotos situācijā, kad ir atradis mājaslapu angļu valodā, kurā ir interesantas spēles matemātikas apguvei, atbildēja, ka tās nespēlētu, jo "ja nu citās valstīs matemātika ir citādāka?!". Tikai 43% pastāstītu par šo lapu skolotājam. Pārējie spēles nespēlētu un gaidītu, kamēr kāds tās iztulkos latviešu valodā.

Ja salīdzina 3. un 6. klašu skolēnu zināšanas, uzdodot jautājumu par nepārbaudītu informāciju, satraukumu rada fakts, ka turpat 30% 6. klašu skolēnu uzskata, ka var dalīties ar nepārbaudītu apgalvojumu internetā, piemēram, ka 15. maijā nav jāiet uz skolu, jo katrs pats ir atbildīgs par to, kam ticēt un kam – nē. Trešklasnieki ir apzinīgāki – uz jautājumu, kā viņi rīkotos, ja draugs atsūtītu ziņu, ka šodien uz skolu nav jāiet, 92% 3. klašu skolēni atbildējuši, ka piezvanītu skolotājam, lai pārliecinātos, ka ziņa ir patiesa. Tikai 5%, daudz nedomājot, pārsūtītu informāciju tālāk citiem bērniem.

Daļa 3. klases skolēnu uzskata, ka visam rakstītajam internetā var ticēt un tā ir pārbaudīta informācija.

Analizējot 3. klases skolēnu attieksmi pret jautājumiem, kas saistīti ar drošību, 79% apzinās, ka internetā iepazīts “draugs”, iespējams, nesaka patiesību par savu vecumu.  Gandrīz piektdaļa – 21% jeb vairāk nekā 1700 bērnu tomēr to neapzinās, kas potenciāli var radīt riskus viņu drošībai. 

Negatīvi vērtējams arī fakts, ka 8,2% 3. klases skolēnu uzskata, ka visam rakstītajam internetā var ticēt un tā ir pārbaudīta informācija. 17% trešklasnieku arī uzskata: tā vietā, lai meklētu informāciju par viņus interesējošām vai mācībām noderīgām tēmām, globālajā tīklā ir labāk spēlēt spēles. Tai pašā laikā liela daļa – 74% skolēnu atzīst internetu par noderīgu informācijas avotu.