Bērniem turpmāk jāprasa vecāku atļauja, lai piereģistrētos draugiem.lv

Šodien spēkā stājas Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā likusi pārskatīt personu datu aizsardzības praksi gandrīz visiem, kam ir jebkāda darīšana ar personu informācijas apstrādi. Latvijā viens no uzņēmumiem, kuru datu regula skārusi visvairāk, ir sociālā medija draugiem.lv uzturētāji ''Draugiem Group''. Portāls joprojām ir viena no apmeklētākajām interneta vietnēm Latvijā.

 

Ekrānšāviņš no Draugiem.lv

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ekrānšāviņš no Draugiem.lv

''Pirms diviem gadiem, kad mēs uzzinājām, ka šāda lieta būs jāievieš, bija vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tagad mēs esam sapratuši, kas ir patiesībā jāizdara, saka Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Lielākais izaicinājums portālam bijusi prasība, ka turpmāk sociālo mediju lietotājiem, kas ir jaunāki par 13 gadiem, vajadzīga vecāku atļauja. Draugiem.lv šajā kategorijā ir 12 600 lietotāju. Portālam bija jānodrošina veids, kā vecāki varētu dot piekrišanu, ka viņa bērna dati var tikt apstrādāti:

''Lai tu varētu lietot pēc 25. maija portālu, tev ir jālūdz atļauja vecākiem. Ir izstrādāti četri veidi, kā vecāks var apstiprināt savu identitāti. Pirmais ir ar internetbankām. Otrais ir ar e-parakstu, kas mums jau bija izstrādāts. Trešais - veicot viena centa maksājumu ar maksājumu karti, kurā norādīts vārds uzvārds, un ceturtais veids ir atnākt uz biroju ar personu apliecinošu dokumentu.''

Palkavnieks norāda, ka sākumā šķitis – diez vai vecāki šādai lietai pievērsīs uzmanību. Taču kopš 25. aprīļa vecāku atļauju lietot draugiem.lv saņēmuši 2 300 bērnu jeb aptuveni piektā daļa lietotāju zem 13 gadu vecuma. Portāls piedāvājis arī jaunu funkciju – vecāki var saņemt paziņojumus par bērnam atsūtītajām vēstulēm, jauniem draudzības apstiprinājumiem un maksājumiem, ko bērna profils portālā veicis. Tomēr to, kas bērna vēstulēs rakstīts, vecāki neredzēs. Palkavnieks stāsta, ka

Reklāma
Reklāma

''Pagaidām mēs nezinām, kāds būs precedents, ja, piemēram, kāds pieaugušais apliecinās, ka tas ir viņa bērns vai aizbildāmais, un viņš būs norādījis nepatiesu informāciju. Bet es saprotu, tur ir arī citu likumu citi panti, kas paredz atbildību viņam par uzdošanos par citu personu. Kā tas notiks, to mēs nezinām. Bet tā arī nav mūsu darīšana, jo mēs uzticamies, ka pieaugušais, norādot, ka tas ir viņa bērns, sniedz patiesu informāciju. Ja viņš sniedz nepatiesu informāciju, tas jau ir tiesībsargājošo iestāžu darbs,'' tā Palkavnieks.

No pārējo lietotāju skatupunkta datu regula praktiski neko nemainīšot. Piemēram, regulā noteiktās tiesības lietotājiem „tikt aizmirstiem” draugiem.lv jau šobrīd ievērojot. Kad lietotājs savu profilu dzēš, draugiem.lv datus uzglabājot 30 dienas:

''To mums ir lūgušas tiesībsargājošās iestādes. Ja ir nepieciešama noziegumu izmeklēšana, šādi dati ir nepieciešami. Bet, protams, mēs neesam serveru kompānija. Mums nav intereses glabāt datus, kurus neviens nelieto, kuri nevienam nav vajadzīgi. Dažkārt ir bijuši gadījumi, ka cilvēki izdzēš profilu pulksten 11.00 vakarā un 9.00 no rīta sazinās ar mums, vai var atjaunot.''

Pilnu rakstu var lasīt portālā LSM.lv