Deputāti būtiski atkāpjas no iecerētajām pārmaiņām izglītībā
Saeimas Izglītības komisijas deputātu vairāki lēmumi paredz būtisku atkāpšanos no iecerētajām pārmaiņām izglītībā. Atcelta iecere par sešgadniekiem pirmajā klasē un noraidīta lielāka brīvība vidusskolām veidot mācību programmu komplektus. Tāpat komisija atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk nekā sākotnēji piedāvāja ministrija.
FOTO: Shutterstock.com
Iecerētās pārmaiņas izglītības sistēmā - nobremzētas.
Noraida ieceri par sešgadniekiem skolā
Pēc vairāku stundu diskusijām par vērienīgām izmaiņām izglītības
jomā deputāti lēma neatbalstīt ieceri par skolas gaitu sākšanu no
sešu gadu vecuma.
Lasītākais
Par šo jautājumu kārtējo reizi izvērtās garā diskusija. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure atgādināja par “Manabalss.lv” savāktajiem vairāk nekā 10 000 parakstu pret sešgadniekiem pirmajā klasē un norādīja uz sasteigtību. Tam piekrita arī deputāts Arvīds Platpers. Deputāti nobalsoja ideju par sešgadniekiem vispār noraidīt, nevis vienkārši ieviest vēlāk.
Tāpat komisijas deputāti nobalsoja pret būtiskām izmaiņām, kas vajadzīgas jaunā mācību satura ieviešanai.
Paliek pie 4 vispārējās vidējās izglītības programmu
virzieniem
Deputāti arī nobalsoja pret ministrijas piedāvājumu vidusskolām dot
lielāku brīvību mācību programmu komplektēšanā. Šobrīd likumā ir
stingri noteikti četri virzieni – vispārizglītojošais,
humanitārais, matemātikas un profesionālais – bez manevru iespējām.
Ministrija gribēja to mainīt. Deputāti par to balsoja vairākkārt,
te atbalstot, te noraidot, beigās ar opozīcijas partiju un
koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputātu balsīm
noraidot.
Šobrīd likumā ir stingri noteikti četri mācību programmu virzieni – vispārizglītojošais, humanitārais, matemātikas un profesionālais – bez manevru iespējām.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis par to pauda lielu sarūgtinājumu: "Tas šobrīd faktiski izslēdz visu to konceptu, kas ir ielikts pašā pamatā, ka vidusskolas divās vecākajās klasēs jaunieši gatavojas savam tālākajam ceļam dzīvē, savai karjerai, studijām. Šobrīd mēs nevaram nekādā veidā dot izglītības iestādēm iespējas veidot daudzus dažādus izvēļu grozus. Paliek četri standarta virzieni,” norādīja ministrs. Tieši jaunā standarta radīšanai arī vajadzēja likuma grozījumus, lai Ministru kabinetam būtu deleģējums pie tā strādāt.
Izglītības satura reforma - vēlāk
Vēlāk Izglītības ministrijas pārstāvji un deputāti vienojās
par kompromisu attiecībā uz šo izglītības reformu ieviešanas
termiņu.
- attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10.klasē grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī;
- attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 2., 5., 8. un 11.klasē - 2021.gada 1.septembrī;
- attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 3., 6., 9. un 12.klasē 2022.gada 1. septembrī.
Vecāku pārstāvji vīlušies, ministrs vēl cer
Vīlušies par deputātu darbu komisijas sēdē ir vecāku pārstāvji,
kuri atbalsta pārmaiņas. Iniciatīvas grupas “Vecāki par labāku
izglītību” pārstāvji ne vien savāca parakstus, aicinot politiķus
neatlikt lēmumus, bet arī bija klāt komisijas sēdēs.
“Protams, ir daudz dažādi argumenti, un arī reformas oponentiem ir pamatoti argumenti, bet tas neattaisno to, kas notika Saeimas komisijas sēdē. Faktiski tika lielā mērā izjaukts reformas modelis, un reformas ieviesējiem būs jādomā, ko tālāk darīt. Manuprāt, šāda rīcība ir destruktīva. Jo, ja mūsu rūpes ir, kā labāk bērniem, tad mums visiem būtu jāvienojas par kādiem risinājumiem un jāiet uz priekšu,” norādīja “Vecāki par labāku izglītību” pārstāvis Gundars Āboliņš.
Tikmēr ministrs Šadurkis gan atzina, ka daļu lēmumu deputāti līdz plenārsēdei vai likumu trešajam lasījumam vēl varētu mainīt.
Informācija no LSM.lv
