Šadurskis: Pie sešgadnieku jautājuma būs jāatgriežas un jāsāk visu no jauna

Šobrīd Saeimas skatījumā ir grozījumi Vispārējā izglītības likumā un Izglītības likumā.   Kā zināms, 31. maijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neatbalstīja iepriekš plānotās izmaiņas Vispārējās izglītības likumā, kas paredzēja jaunā satura ieviešanu no pirmsskolas līdz vidusskolai.


Netika atbalstīta iepriekš iecerētais ierosinājums uzsākt skolas gaitas sešu gadu vecumā. Kā norādīja ministrs K. Šadurskis,  daļu neskaidrību sabiedrībai ir radījuši premjerministra Māra Kučinska  izteikumi, kad viņš izteicies, ka par izglītības grozījumiem būs jālemj nākamajai Saeimai.  Izglītības ministrs uzsvēra, ka šajā gadījumā runa ir tikai par sešgadnieku izglītību. Iecere ir atlikta uz nenoteiktu laiku, un tas nozīmē, ka izglītības iestādēm un pašvaldībām vispār nav noteikts nekāds termiņš, lai gatavotos šādām izmaiņām. “Es būtu ļoti priecīgs, ja Saeima kaut vai to atbīdītu uz 1- 2 gadiem, tad skolas tam varētu gatavoties. Bet, ja nav pieņemts termiņš, tad arī gatavoties nav nepieciešams. Agri vai vēlu pie šī jautājuma būs jāatgriežas,” komentēja Šadurskis.

Savukārt pie pārējiem jautājumiem, kas īr saistīti ar izglītības reformu, darbs turpināsies. "Nekāda traģēdija nav notikusi, jo Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti atbalstījuši lielāko daļu izglītības reformu. Kompetenču satura izglītība "ir acīmredzama 21.gadsimta prasība", bet pašreizējā izglītības sistēma nevar nodrošināt jauniešiem atbilstošas zināšanas, prasmes un vērtības brīdim, kad viņi absolvēs skolu un uzsāks darba gaitas," uzskata ministrs.

"Acīmredzot te ir bijusi deputātu neizpratne par to, cik nozīmīgas šī izmaiņas ir un vēl būs nepieciešams skaidrojošais darbs," teica Šadurskis, norādot, ka joprojām apņēmies runāt ar koalīcijas partijām, lai viņiem sniegtu atbildes uz visiem jautājumiem.

Pēc viņa domām, lielākā problēma ir vispārējā vidējā izglītība, jo patlaban ir tikai četri virzieni, ar kuriem nav iespējams izveidot kvalitatīvus priekšmetu izvēļu grozus. "Ja deputāti lems atlikt kompetenču satura ieviešanu par gadu, tas neapturēs jaunā satura ieviešanu, tomēr to palēninās un 20 000 jauniešu šī iespēja ies garām," komentēja Šadurskis.

Viņš arī norādīja, ka "ir bail iedomāties scenāriju", ka deputāti varētu šo ieceri noraidīt vispār. "Kā viņi tādā gadījumā skatīsies acīs jauniešiem, vecākiem un darba devējiem? Tas ir nenopietni, neiedot deleģējumu izstrādāt jaunos standartus, kur eksperti kopā ar vismaz 11 000 skolotājiem ir strādājuši vairāk nekā pusotru gadu. Truli pateikt - "nē" šim visam? Grūti iedomāties tādu scenāriju," sacīja ministrs.

Kā ziņots, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija 31.maijā atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā bija sākotnēji bija piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
 

Preses konferencē tika runāts arī par plānotajām reformām augstākās izglītības jomā. Pilnu preses konferences saturu var noskatīties šeit: