Datu regulas sekas: atsakās sniegt pirmo palīdzību bērnam, kuru uz slimnīcu atvedis vectēvs

Septiņus gadus vecais zēns vasaras brīvlaiku pavada pie vectētiņa laukos. Puisēns, istabā lēkājot, pārsitis pieri, un vectēvs nolēma viņu nogādāt uz tuvāko slimnīcu pie speciālistiem. Tomēr palīdzības vietā puisēna vectēvam nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem un pierādīt, ka viņš ir zēna radinieks. Slimnīcas administrācija palūgusi vectēvu atstāt puisēnu vienu un doties uz citām telpām. Kamēr skaidrota zēna un vectēva radniecība, puisēnam netika sniegta medicīniskā palīdzība.

”Uzņemšanā vectēvam teica, ka viņš nedrīkst bērnu tur vest. Bērns esot jāaiztur uz 24 stundām, līdz vecāki varēs viņu izņemt. Bērns sēdēja uzņemšanā, bet viņam netika sniegta palīdzība, jo vēl nebija noskaidrots, kas viņu ir atvedis,” raidījumam pastāstīja zēna māte.
 

Lasi arī:  
Ar bērnu pie ārsta, uz slimnīcu un nodot analīzes. Kādi dokumenti nepieciešami pavadošai personai

Slimnīcām tagad jāizlaipo starp datu regulu un cilvēcību jeb - kas būs, ja pazudušu radinieku nāksies meklēt hospitālī
 

Galu galā, palīdzība tika sniegta, taču stingri pieteikts, ka tā bijusi pēdējā reize, kad sniedz palīdzību bērnam, kurš uz slimnīcu atvests bez vecākiem vai kopā ar personu, kurai nav nokārtota attiecīga pilnvara. Slimnīcas personāls esot norādījis, ka jāievēro personas datu aizsardzības prasības, tādēļ palīdzību nevarot sniegt.

Mamma gan neatklāj, kurā Latvijas pilsētu slimnīcā tas viss ir noticis, tomēr Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā saka, ka pie viņiem šāda situācija nevarētu izveidoties.

BKUS Klientu daļas vadītājs Kaspars Gross skaidro, ka neatliekamajā palīdzībā pirmais uzvedums ir sniegt palīdzību. "Viņu (bērnu) var atvest kaimiņš, treneris, cilvēks no ielas, tas nekādā ziņā neaptur ārstu rīcību sniegt palīdzību." Paralēli palīdzības sniegšanai personāls mēģinātu sazināties ar vecākiem, aicinot viņus vai pilnvarotu personu pēc iespējas ātrāk ierasties slimnīcā. "Mums ir observācijas process, kad 24 stundu laikā mēs sniegsim palīdzību bērniņam, vienlaikus šajā laikā sazinoties ar vecākiem, lai tad, ja ir jāstacionē bērns, varam parakstīt līgumus".

Veselības inspekcijas pārstāve Konstantija Reinfelde norāda, ka ārsts izvērtē bērna stāvokli un nosaka ārstēšanas režīmu neatkarīgi no tā, kas bērnu ir atvedis uz slimnīcu.

Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Šneiders norāda, ka apstiprinātā datu regula nekādas jaunas prasības pacientiem un ārstniecības iestādēm nenosaka. Latvijā jau gadiem ilgi darbojas gan Pacientu tiesību likums, gan citi likumi, kas regulē kārtību, kā jārīkojas ārstniecības iestādēm.

"Likums nosaka, ka bērnam līdz 14 gadu vecumam lēmumu par viņa ārstniecību pieņem viņa pārstāvis - vecāks vai pilnvarotā persona, kas attiecīgi jānoformē. Bērns, kas sasniedzis 14 gadu vecumu, lēmumu jau var pieņemt pats".

Plānveida izmeklējumu drīkst veikt tikai ar vecāka vai pilnvarotas personas atļauju.