5 iemesli, kāpēc jādzied būtu ikvienam

Dziesmas skaņas cilvēks uztver ne tikai ar ausīm, bet ar visu ķermeni. Pateicoties šīm skaņām, kas rada īpašas vibrācijas un reakcijas cilvēka organismā, dziedāšana atstāj pozitīvu ietekmi ne tikai uz emocionālo labsajūtu, bet arī ķermeņa veselību. Pasaulē veikti neskaitāmi pētījumi, kas pierāda, ka dziedāšana sekmē fizisko, garīgo un sociālo veselību, veicinot cilvēka attīstību un palīdzot ceļā uz labāku dzīves kvalitāti.

Elpošanas uzlabošana
Elpa ir svarīga ne tikai dziedātājam – tā ir ikviena cilvēka dzīvības avots. Elpas dziļumu nosaka tas, cik atbrīvoti vai sasprindzināti elpojot ir muskuļi, kā arī tas, vai plaušas tiek piepildītas ar gaisu pilnībā, vai vien daļēji. Lai saspringtos brīžos atgūtu emocionālo līdzsvaru, liela nozīme ir prasmei elpu kontrolēt, un tieši dziedāšana ir viens efektīvākajiem veidiem, kā iemācīties strādāt ar elpu. Dziedot elpošana bieži ir neregulāra un mainīga – tas palīdz dziedātājam apzināties un pārvaldīt elpu, apgūstot spēju to kontrolēt, savukārt regulāra dziedāšana palielina plaušu kapacitāti. 

Sirdsdarbības aktivizēšana
Dziedot organismā mainās asinsrites intensitāte, tādēļ tā ir pielīdzināma pat fiziski smagam darbam. Sirdsdarbība ir cieši saistīta ar elpošanu un cilvēka emocionālo stāvokli un, tāpat kā emocionāla saviļņojuma brīžos, arī dziedot tā paātrinās vai palēninās. Tādējādi dziedāšana ir sava veida kardiotreniņš – dziedot pazeminās asinsspiediens un mainās sirdsdarbības ātrums, trenējot sirds muskuli. 

Dziedāšana ir sava veida kardiotreniņš – dziedot pazeminās asinsspiediens un mainās sirdsdarbības ātrums, trenējot sirds muskuli. 

Atmiņas un koncentrēšanās spējas uzlabošana
Apgūstot jaunu dziesmu, tiek aktīvi nodarbinātas abas smadzeņu puslodes, jo tām ir jāuztver un jāpatur atmiņā daudz dažādu nianšu. Dziedot jāpatur prātā daudz – izruna, temps, intonācija, ritma maiņa un dziesmas raksturs. Turklāt, jo vairāk dziesmu jāapgūst, jo lielāks treniņš dziedātāja smadzenēm, tādējādi uzlabojot atmiņas darbību. Savukārt, ilgstoši dziedot, attīstās arī augstas koncentrēšanās spējas.  

Stresa pārvaldīšana un stiprāka imunitāte
Dziedāšana palīdz nomierināties, mazināt stresa līmeni un stabilizēt nervu sistēmu – kad cilvēks dzied, viņā vairojas miers un labsajūta, ikdienas rūpes tiek aizmirstas. Dziedot notiek atbrīvošanās no pārdzīvojumiem un spēcīgām emocijām, tādējādi mazinās stresa hormona – kortizola – līmenis asinīs. Savukārt pētījumi liecina – jo zemāks kortizola līmenis, jo mazāks saslimšanas risks un augstāka dzīves kvalitāte. Turklāt pierādīts, ka dziedāšana palielina arī citokīnu daudzumu asinīs. Citokīni ir imūnās sistēmas proteīni, kas uzlabo organisma spēju cīnīties ar smagām slimībām.

Dziesma vairo emocijas 
Kad cilvēks dzied, viņa ķermenī izdalās tā sauktie “laimes hormoni” – endorfīni, kas rūpējas par cilvēkam tik svarīgo drošības un miera sajūtu, kā arī labsajūtu. Dziedāšanas priekam vairojot cilvēka pozitīvās emocijas, piemēram, gandarījumu, pacilājumu, piepildījumu un pašrealizāciju, samazinās trauksmes, stresa, depresijas un vientulības līmenis. Savukārt labsajūtas hormons oksitocīns, kas arī izdalās dziedot, var palīdzēt pat mazināt iekaisumu un stimulēt vielmaiņas procesus, piemēram, gremošanu un augšanu.

Materiāls publicēts sadarbībā ar Swedbank.