Plastmasas maisiņu aizliegums veikalos? Izrādās, ka praktiski tas tā nemaz nebūs

Praktiski lielveikalos un tirgos nekas nemainīsies, portālam Jauns.lv skaidroja tirgotāju pārstāvji. Likuma grozījumos ir atrunāti izņēmumi, kas attiecas uz sveramām precēm un higiēnas prasībām. Šajos gadījumos pircējiem būs pieejami bezmaksas maisiņi. Tas nozīmē, ka kartupeļus varēs tāpat kā līdz šim no kastes iebērt bezmaksas maisiņā un arī birstošu veļas pulvera paku ielikt atsevišķā maisiņā, par to nemaksājot. Vienīgi par sevišķi lieliem pirkumiem, kas, piemēram, pārsniedz 10 vai 20 eiro, pie kases vairs neizsniegs bezmaksas lielos iepirkumu maisus, ko jau tagad lielākā daļa tirgotāju nedara.


Bezmaksas maisiņos joprojām varēs bērt kartupeļus un cepumus
„Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule Jauns.lv skaidroja: „Veikalos iedzīvotājiem bez maksas ir pieejami mazie maisiņi, lai varētu preci nosvērt un higiēnas apstākļu dēļ ievietot groziņā ar citām precēm, piemēram, augļus kopā ar rūpniecības precēm. Brīdī, kad tiks ieviesti grozījumi praksē, veikalos „Maxima” būtiskas izmaiņas nav gaidāmas - mazie maisiņi, kas kalpo kā iepakojums sveramajām precēm, būs bez maksas”.

To pašu portālamJauns.lv apliecināja arī „Rimi Latvia” pārstāve Dace Preisa: „„Rimi” veikalos jau šobrīd vieglie plastmasas maisiņi tiek izmantoti tikai tajos sektoros, kur pilda iepakojuma funkciju, piemēram, augļu un dārzeņu nodalījumā un tā tas būs arī turpmāk. Ķīmiskās preces ražotājs jau šobrīd ir iepakojis tā, lai nebūtu nepieciešams tās iesaiņot atkārtoti, tāpēc pie šo preču plauktiem jau tagad nav izvietoti papildus maisiņi. Taču, ja pircējs izsaka nepieciešamību pēc papildu iepakojuma, veikala personāls to nodrošinās”.


Veikalnieki izglīto pircējus
Vienlaikus lielveikalu pārstāvji norādīja, ka izmaiņas likumdošanā vērtē pozitīvi, jo tas samazināšot kaitīgās plastmasas nonākšanu vidē, uzsverot, ka veic pircēju izglītošanas akcijas. „Iecerētās likumdošanas izmaiņas nosaka, ka tirgotājam ir jāsamazina plānā plastmasas maisiņa biezums, lai tas nesasniedz 15 mikronus, taču „Rimi” gadījumā, tā tas ir jau šobrīd. Savukārt pie kases iegādājamajiem papīra maisiņiem ir samazināta cena, lai tie būtu pircējiem pieejamāki. Mēs viennozīmīgi aicinām pircējus izvērtēt, vai vēl viens papildus maisiņš ir patiešām nepieciešams. Jau pirms vairākiem gadiem samazinājām standarta cenu papīra maisiņiem, un redzam, ka aizvien vairāk cilvēku atskārš, ka arī ar papīra maisiņiem uz veikalu var nākt atkārtoti, jo tas ir tikpat izturīgs kā plastmasas maisiņš un tieši tāpat izmantojams 14 kilogramu pārnēsāšanai.

Maisiņi ir tik plāni, ka tos nav īsti racionāli iespējams pārstrādāt, bet liela daļa no tiem nonāk vidē, kur tie sadalās nelielās plastmasas pārslās, kas tālāk nonāk ūdeņos. Drīz plastmasa pasaules okeānos būs vairāk kā zivju.

Domājot par ikdienas izvēlēm, sortimentā esam ieviesuši arī auduma maisiņus augļu un dārzeņu nodaļā. Un jāteic, ka šīs un citas sabiedrību izglītojošās aktivitātes ir ietekmējušas pircēju paradumus,” saka „Rimi Latvija” Sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa.

Savukārt „Maxima Latvija” pārstāve Liene Dupate-Ugule saka: „Veikalos “Maxima” visi iepakojumi produktu nogādei mājas, kā, piemēram, plastikāta maisiņi, kartona kastes, eko maisiņi, auduma maisiņi, maisiņi no pārstrādāta materiāla, jau ilgu laiku ir maksas pakalpojums. Lai cilvēkus aicinātu apdomāt vai tiešām nepieciešams sveramo produktu ievietošana maisiņā, “Maxima” jau aptuveni pirms diviem gadiem uzsāka pircēju izglītojošu iniciatīvu, izvietojot uzlīmes pie mazo maisiņu stendiem, aicinot aizdomāties, vai tiešām ir nepieciešams vēl viens maisiņš, tādējādi saudzējot dabu”.


Līdz 2025. gadam jāizskauž plastmasas iepirkumu maisi
Biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga portālam Jauns.lv pauda: „Patiesībā plānais maisiņš lielākoties ir labāks iesaiņojums (sveramo produktu iepakošanai veikalos) kā rūpnīcas iepakojums, kas parasti ir daudz materiālietilpīgāks. No ietekmēm uz klimatu vai citiem vides faktoriem lielas atšķirības nav vai mēs izmantojam plastmasas, papīra vai auduma maisiņu. Galvenais ir šo maisiņu izmantot pēc iespējas vairākkārt.

Galvenais vides ieguvums no šī ierobežojuma ir mikroplastmasas, kas nonāk pasaules ūdeņos, samazinājums. Maisiņi ir tik plāni, ka tos nav īsti racionāli iespējams pārstrādāt, bet liela daļa no tiem nonāk vidē, kur tie sadalās nelielās plastmasas pārslās, kas tālāk nonāk ūdeņos. Drīz plastmasa pasaules okeānos būs vairāk kā zivju. Tāpat plastmasa arī nonāk mūsu pārtikas ķēdē un var būtiski ietekmēt mūsu veselību”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upīte Jauns.lv skaidroja jaunpieņemto grozījumu Iepakojuma likumā būtību:

„Grozījumi attiecas uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem, neatkarīgi no maisiņu izmēriem un to sieniņu biezuma.  Izņēmums paredzēts tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem (materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus). Šāda atkāpe noteikta, lai ievērotu pārtikas produktu higiēnas prasības (piemēram, gaļa vai zivis) un novērstu pārtikas (birstošu pārtikas produktu) izšķērdēšanu. Atkāpes piemērošanas gadījumā ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņam jāpilda primārā iepakojuma funkcija un jāatrodas tiešā saskarē ar produktu.

Līdz 2025.gadam patērētājiem būs iespēja izmantot alternatīvos iepakojuma veidus (no papīra vai bioplastmasas, dabiskām šķiedrām, auduma) un izmantot līdzpaņemtu maisiņu, vai arī maksāt pie kases par katru plastmasas iepirkumu maisiņu. No 2025. gada 1. janvāra – tikai alternatīvie risinājumi un līdzpaņemtie iepakojumi.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2019. gada 31. decembrim gada patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus uz vienu cilvēku, bet līdz 2025. gada 31. decembrim – 40 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus uz vienu cilvēku”.

Informācija no portāla Jauns.lv