Teju puse bēbīšu pērn piedzima mammām ar augstāko izglītību. Izglītotas dāmas Latvijā dzemdē krietni vēlāk

7229 jeb 34,7% jaundzimušo mātēm bija vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (2016. gadā 34,5%) un 2775 jeb 13,3% – pamatizglītība vai zemāka izglītība3 (2016. gadā – 14,1%). 

Salīdzinājumam Igaunijā 2017. gadā 49,5% dzimušo mātēm bija augstākā izglītība un 12,6% pamatizglītība, vai zemāka. Lietuva šādus statistikas datus nepublicē.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula: "Lai labāk izprastu valstī notiekošos demogrāfiskos procesus, svarīgi tos analizēt ne tikai skatījumā pēc demogrāfiskajām pazīmēm, bet arī pēc sociālajām, kur būtiska loma ir izglītības līmenim."

Sievietēm ar augstāko izglītības līmeni bērni dzimst izteikti vēlāk – 37,9% bērnu piedzima 30–34 gadu vecumā.

Sievietēm ar augstāko izglītības līmeni bērni dzimst izteikti vēlāk – 37,9% bērnu piedzima 30–34 gadu vecumā (2016. gadā 37,8%), 32,7% bērnu 25–29 gados (2016. gadā 34,6%). Sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni 27,7% bērnu piedzima 20–24 gadu vecumā (2016. gadā – 28,9%), 17,5 % mazuļu 15–19 gados (2016. gadā 17,4%). 

Jaundzimušā mātes ar augstāko izglītību vidējais vecums 2017. gadā bija 32 gadi, bet, piedzimstot pirmajam bērnam – 29,9 gadi (2016. gadā attiecīgi 31,7 un 29,6 gadi). Savukārt sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku izglītību vidējais vecums, piedzimstot bērnam, bija 26,8 gadi, piedzimstot pirmajam bērnam – 21,9 gadi (2016. gadā attiecīgi 26,7 un 22,3 gadi).

Ja kopumā 2017. gadā 59,6% bērnu piedzima laulībā, tad sievietēm ar augstāko izglītību šis rādītājs bija 72,9%, bet sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni – tikai 31,7%.

Skatoties pēc bērna dzimšanas secības, pērn vairāk nekā 40% pirmo, otro un trešo bērnu piedzima sievietēm ar augstāko izglītību un tikai 25,7% bija ceturtie un pēc secības nākamie bērni. Gandrīz identiski šie rādītāji bija arī gadu iepriekš. 32,4% ceturto un nākamo bērnu pērn piedzima sievietēm ar vispārējo vidējo vai vidējo profesionālo izglītību (2016. gadā 36,1 %), bet 35 % – sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni (2016. gadā 33,1 %).

Pieņemot, ka izglītotākas sievietes parasti ir liberālākas savos uzskatos, tostarp attiecībā uz laulības slēgšanu, to skatījums varētu būt brīvāks arī attiecībā uz bērna piedzimšanu ārpus laulības. Tomēr dati rāda pretējo. 

Ja kopumā 2017. gadā 12420 jeb 59,6% bērnu piedzima laulībā, tad sievietēm ar augstāko izglītību šis rādītājs bija 72,9%, bet sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni – tikai 31,7% (2016. gadā attiecīgi 72,6 % un 31 %). 

Avots: Jauns.lv