Šogad skolas lietu iegāde kļuvusi lētāka, liecina pētījums
Par spīti tam, ka sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka gadu no gada skolēnu sagatavot skolas gaitu uzsākšanai un jaunajam mācību gadam kļūst arvien dārgāk, skolas lietu cenas veikalu plauktos liecina par pretējo.
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto cenu apkopojumu1 šogad, salīdzinot ar 2015.gadu, atsevišķās pozīcijās vērojams cenu samazinājums, piemēram, kancelejas preču, kas nepieciešamas skolas somas piepildīšanai, izmaksas pēdējo trīs gadu laikā sarukušas no 35 eiro līdz 30 eiro.
Kā norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, zemāku skolas lietu izmaksu pamatā lielākoties ir tirgotāju piedāvātās akciju cenas un atlaides skolas precēm, ko tirgotāji ik gadus īsteno īsi pirms jaunā mācību gada sākšanās. Tiesa, tas, cik daudz naudas vecākiem ir jāatvēl nepieciešamo skolas lietu iegādei atkarīgs no pašvaldību īstenotā atbalsta. Tādēļ kancelejas preču saraksts var pat ļoti krasi atšķirties dažādu pašvaldību skolām – kamēr vieniem vecākiem jāiegādājas plašs skolas preču klāsts, tikmēr citiem atliek vien parūpēties par burtnīcām, rakstāmpiederumiem un dažām citām pozīcijām.
Kancelejas preču saraksts var pat ļoti krasi atšķirties dažādu pašvaldību skolām – kamēr vieniem vecākiem jāiegādājas plašs skolas preču klāsts, tikmēr citiem atliek vien parūpēties par burtnīcām, rakstāmpiederumiem un dažām citām pozīcijām.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2018.gadā skolas somas
izmaksas nav būtiski mainījušās, lētāko joprojām var iegādāties par
mazāk kā 10 eiro, tomēr jārēķinās – jo lētāka skolas soma, jo īsāku
laiku tā kalpos un, visticamāk, nebūs tik ergonomiska. Tā kā skolas
vecumā bērni strauji aug un stāja tikai nostiprinās, tad dārgākas
un ergonomiskākas somas izvēle būs augstāku izmaksu vērta, jo
līdzsvaros tās satura smagumu un nēsāšanas biežumu, nodarot mazāku
kaitējumu bērna veselībai.
Gatavojot savu atvasi skolas gaitām, daļa ģimenes budžeta vecākiem
jāvelta arī skolēna sporta apģērba un apavu iegādei, kas, līdzīgi
kā kancelejas preces, šogad kļuvušas lētākas. Ja pirms trīs gadiem
sporta tērpa un apavu komplektu varēja iegādāties sākot no 45 eiro,
tad šogad to iespējams paveikt par 35 eiro.
Līdzīga situācija novērojamā arī svinīgā apģērba iegādei –
2015.gadā tas prasīja vismaz 20 eiro, bet šogad, izmantojot īpašos
piedāvājumus, vecāki bērnu var sapost sākot no 15 eiro. Zīmīgi, ka
tieši apģērbam un apaviem īsi pirms 1.septembra iestāšanās
tirgotāji piedāvā vērtīgas atlaides, kas vecākiem sniedz iespēju
ietaupīt. Tādēļ dažkārt savlaicīga skolas preču iegāde
vairākus mēnešus pirms mācību gada sākuma, reizēm var nevis
aiztaupīt papildu izdevumus, bet gan, liedzot iespēju izmantot
īpašo piedāvājumu cenas, likt par nepieciešamajām lietām samaksāt
pat vairāk.
Interesanti, ka saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta organizētā konkursa “Finanšu eksperts” pētījumu, izdevumi mācību gada uzsākšanai vecāko klašu skolēniem ir mazāki nekā skolēniem, kas mācās pamatskolā. Mazāki izdevumi vecākajās klasēs saistīti ar to, ka jaunieši vairs neizaug no drēbēm tik ātri kā pamatskolā un arī vajadzība pēc specifisku mācību piederumu iegādes vecākajās klasēs samazinās.
“Pirmais septembris ir liels notikums daudzās ģimenēs gan emocionāli, gan arī finansiāli. Nenoliedzami, savlaicīga plānošana un gatavošanās ikvienā dzīves posmā ļauj izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr cenu apsekojuma dati arī apliecina to, ka atsevišķām precēm prātīgāka tomēr izrādās stratēģija tās iegādāt īsi pirms sezonas noslēguma, izmantojot īpašos piedāvājumus un tirgotāju piedāvātās atlaides. Tādējādi būtu ieteicams jau laikus vasaras mēnešos atlikt naudas līdzekļus, bet iepirkšanos realizēt vasaras beigās, tiklīdz tirdzniecības vietās tiek piedāvātas atlaides un zemākas cenas,” norāda Evija Kropa.
Eksperte arī atgādina, ka mācību gada sākums nav vienīgais izaicinošais periods ģimenes finansēm - ir vērts pārdomāt to, kādas pārmaiņas ģimenes ikdienas izdevumos nesīs skolas laiks, proti, cik naudas būs jāatvēl nokļūšanai uz skolu, dažādiem interešu izglītības pulciņiem, ekskursiju izdevumiem, kabatas naudai u.c. lietām. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums Baltijas valstīs2, tikai katram piektajam bērnam vecumā no 5 līdz 23 gadiem Latvijā (22%) bijusi detalizēta saruna ar vecākiem par naudas lietām. Tikmēr tikpat liela daļa bērnu (20%) šādu sarunu tā arī nepiedzīvo, jo vecāki ir pārliecināti, ka viņu atvases finanšu ikdienas prasmes apgūs paši.
“Skolas gaitu uzsākšana ir lielisks laiks, lai apdomātu kabatas naudas piešķiršanu bērnam, pārrunātu ar to saistītos jautājumus. Patstāvīga naudas lietu sakarību saskatīšana un praktisku iemaņu apgūšana ir nenovērtējama pieredze, ko bērns gūst brīdī, līdzko vecāki nolēmuši savai atvasei piešķirt regulāru kabatas naudu. Bērns mācās uzņemties atbildību, patstāvīgi apgūst cenu salīdzināšanu un pieņem savus pirmos finanšu lēmumus. Labā prakse vēsta, ka kabatas naudas piešķiršanai būtu jābūt regulārai un paredzamai, lai bērns iemācītos naudas plānošanas pamatprincipus. Mazākiem bērniem kabatas naudu būtu jāpiešķir mazākos apjomos, bet biežāk, savukārt pusaudžiem jau retāk. Tādējādi bērni iemācās rēķināties ar noteiktu naudas apjomu un attiecīgi tam pakārto savu rīcību. Saskaņā ar pētījuma datiem, šādi rīkojas vairums vecāku Latvijā. Vismaz reizi nedēļā kabatas naudu saņem katrs otrais bērns vecumā no 7 līdz 10 gadiem (53%), kamēr vecuma grupā no 11 līdz 15 gadiem pat 68% bērnu ,” skaidro E.Kropa.