"Tikumības grozījumi" liedz jauniešiem saņemt informāciju par ķermeni un veselību. Atklātā vēstulē vēršas pie Saeimas

Mācību satura nepilnību dēļ skolēnu zināšanas par savu ķermeni, veselību un savstarpējām attiecībām kļūst arvien sliktākas. Lai gan daļa jauniešu mūsdienās par savu ķermeni un pilnvērtīgu attiecību veidošanu zina daudz, tikpat lielai daļai zināšanu līmenis par cilvēku seksuālo un reproduktīvo veselību ir satraucoši zems.

67% jauniešu priekšstatu par attiecībām gūst no pornogrāfijas, turklāt HIV un AIDS jauniešu vidū Latvijā arī mūsdienās ir realitāte, nevis virsraksti mācību grāmatās. Tomēr tieši pilnvērtīga izglītība ir viens no sabiedrības labklājības pamatakmeņiem.

Īstā vieta, kur zināšanu robus aizpildīt ar uzticamu un kvalitatīvu informāciju, ir skola, taču Izglītības likuma 10.1 pantā veiktie grozījumi komplektā ar veselības mācības likvidēšanu liedz iespēju jauniešiem tapt izglītotiem – skolotāju laika trūkuma, baiļu un aizliegumu dēļ. Savukārt sabiedrība zaudē zinošu nākamo paaudzi un iespēju uzlabot kopējos veselības rādītājus.

“Zināšanas par ķermeni, veselību un prasme veidot attiecības un plānot ģimeni ikvienam, tai skaitā jauniešiem, ir tikpat svarīga kā matemātika, fizika vai svešvalodas. Kopš veselības mācības izslēgšanas no mācību programmas un grozījumiem Izglītības likuma 10.1 pantā, strādājot ar skolēniem un viņu vecākiem, redzam - jauniešu, kam nav pat elementāru zināšanu par cilvēka fizioloģiju, kļūst arvien vairāk. Skolotājiem trūkst laika jauniešus izglītot, turklāt, baidoties skart pārāk jūtīgas tēmas, to vairs nedara arī tie pedagogi, kas par jauniešu zināšanām iepriekš rūpējušies ārpus kārtas. Šādai situācijai turpinoties, sabiedrības veselības rādītājus neuzlabosim,” pauž biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. 

Klātesot ārstiem, veselības speciālistiem, psihologiem un jauniešiem, kam apspriestais ir visaktuālākais, tika skaidrots, vai paši izglītības sistēmas haosa radītāji apzinās, kādas sekas viņu pieņemtie lēmumi atstājuši. Ikvienam Nezināšanu dienas svinētājam tika piešķirts Latvijas jaunieša veselības izglītības komplekts, ļaujot uz mirkli iejusties skolēna ādā – bez iespējas saņemt kritiski nepieciešamās zināšanas un iespējas pret to cīnīties. 

Saeimas deputāte Lolita Čigāne pauda atbalstu Latvijas Nezināšanu dienas organizatoriem, apgalvojot, ka tā dēvētie “tikumības grozījumi” mūsdienās uzskatāmi par absurdu. “Laikā, kad informācijas pārbagātība visapkārt ir nenoliedzama, turklāt ikvienam jaunietim ir iespēja interesējošo jebkurā brīdī noskaidrot internetā, īpaši svarīga ir spēja kritiski domāt un analizēt, lai uzzinātās informācijas kvalitāti objektīvi izvērtētu un izvairītos no draudiem veselībai. Ja šo spēju nemācām bērniem skolā, īpaši ietekmēti tiek jaunieši no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, ar kuriem visbiežāk par veselības tēmām nerunā arī vecāki,” sarunā ar ekspertiem sacīja L. Čigāne.

Atklātā vēstule

Latvijas Republikas 12. Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātiem

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim

Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļiem

Rīgā, 2018. gada 6. septembrī

Par mūsdienām atbilstošas, uz jauniešu veselību un drošību vērstas izglītības nepieciešamību Latvijā

Sākot jauno mācību gadu, zemāk pārstāvēto organizāciju vārdā vēršam jūsu uzmanību uz kritisko situāciju Latvijas izglītībā, tās ietekmi uz jauniešu zināšanām par veselību un viņu veselības stāvokli.

2015. gada 17. jūlijā spēkā stājās grozījumi LR Izglītības likumā, iekļaujot 10.1 pantu “Tikumība un izglītība”. Domājot par to, kā viennozīmīgi interpretēt apzīmējumu “tikumība”, Izglītības likuma grozījumi ir raisījuši gan plašas diskusijas nozares profesionāļu vidū, gan arī atstājuši pierādāmu un izmērāmu negatīvu ietekmi uz jauniešu izglītošanu par veselību, tai skaitā ar reproduktīvo veselību saistītajos jautājumos. Pretēji Izglītības likuma grozījumu autoru vēlmei pasargāt skolēnus no viņu vecumam neatbilstošas informācijas, ir radīts zināšanu par cilvēka ķermeni un reproduktīvo veselību vakuums. Izglītības likuma 10.1 panta ietekmē, baidoties tikt apsūdzētiem likumdošanai neatbilstošas informācijas pasniegšanā skolās, daudzi skolotāji, runājot ar skolēniem par reproduktīvās veselības jautājumiem, veic pašcenzūru.1
 

Rezultātā jau vairākus gadus skolēni saņem nepilnīgas zināšanas par savu ķermeni, reproduktīvo veselību un attiecībām, tādējādi ierobežojot iespēju jauniešiem saņemt drošas un faktos balstītas zināšanas par tēmām, kas 21. gadsimtā neizbēgami caurvij informācijas telpu – masu medijus, sociālos tīklus u.c. Jauniešu zināšanu līmenis par savu ķermeni, veselību un attiecībām pēdējo gadu laikā ir krasi pasliktinājies, atspoguļojoties arī statistikā par sabiedrības veselību kopumā. 
 

Jauno HIV/AIDS gadījumu skaita ziņā Latvija ieņem apkaunojošo pirmo vietu Eiropas Savienības (ES) valstu starpā, proti, vidējais ES rādītājs 2016. gadā jauno HIV gadījumu skaitā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 6, kamēr Latvijas rādītājs 2017. gadā bija 19.2 Turklāt 2017. gadā gandrīz viena ceturtdaļa (23%) no visiem jaunajiem HIV gadījumiem Latvijā ir inficējušās personas vecumā no 0 līdz 29 gadiem.
 

Pētījumi parāda, ka fiziski un garīgi veseli, izglītoti iedzīvotāji ir katras valsts attīstības pamatā. Nozīmīgs sabiedrības ilgtspējas rādītājs ir jaunās paaudzes – bērnu, pusaudžu un jauniešu – veselība. Par spīti tam, ka publiskajā komunikācijā tiek uzsvērta pārmaiņu izglītības sistēmā nozīmība, pielāgojot tās saturu 21. gs. prasībām un ļaujot izglītojamiem iegūt mūsdienām atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetences, reālā situācija liecina par pretējo.  
 

Izglītības jomas profesionāļi apliecina, ka veselības un ķermeņa funkciju jautājumu izzināšanai nepietiek ar skolu mācību programmās atvēlētajām pāris mācību stundām. Papildus mācību stundu saturs Izglītības likuma 10.1 panta ietvaros var tikt ierobežots tiktāl, ka tādi jautājumi, kas skar, piemēram, reproduktīvo veselību, tiek uzskatīti par neatbilstošiem apspriešanai skolā un līdz ar to no satura tiek izslēgti vispār vai pasniegti ļoti virspusēji. Arī ģimene ne vienmēr ir pietiekami zinoša un drosmīga, lai atsevišķus jautājumus izrunātu ar saviem bērniem. Secīgi, nesaņemot atbildes uz noteiktam vecumam atbilstošiem jautājumiem no pedagogiem un ģimenes, jaunieši zināšanas var gūt tīmekļvietnēs, kur pieejama pretrunīga un arī konkrētajām vecuma grupām nepiemērota vai pat kaitīga informācija, atstājot sekas uz jauniešu fizisko veselību un psihi. 
 

Statistikas dati liecina, ka jaunu cilvēku vidū ir novērojama augsta saslimstība ar seksuāli transmisīvajām infekcijām. Piemēram, 2016. gadā ir reģistrēts rekordaugsts sifilisa gadījumu skaits jauniešu vidū vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Tas veidoja 31% (52 gadījumi) no visiem Latvijā reģistrētajiem sifilisa gadījumiem.4 Šokējoši, ka 2017. gadā 8 meitenēm vecumā līdz 14 gadiem ir veikta grūtniecības pārtraukšana. Tas ir uz pusi vairāk nekā 2016. gadā, turklāt pieaugums vērojums arī vecuma grupā no 15 līdz 17 gadiem.
 

Laukos praktizējošais ģimenes ārsts Ainis Dzalbs atklātā vēstulē medijiem uzsver, ka, ņemot vērā, ka zināšanas par izsargāšanos un daudziem ar seksuālo veselību saistītiem jautājumiem bērni neiegūst nedz ģimenē, nedz skolā, ik gadu daktera praksē uzskaitē stājas vismaz divas nepilngadīgas grūtnieces. Viņš min, ka lielākā daļa jauno grūtnieču nāk no sociālā riska grupām, kurās var novērot tādu kā “vēstures atkārtošanos” – jaunai meitenei iestājas grūtniecība, tās dēļ viņa pārtrauc mācības skolā, paliek bez izglītības, darba un secīgi turpina atražot savu vecāku likteni. 
 

Latvijas politikas veidotāji kā teicamu piemēru efektīvai un mūsdienīgai izglītības sistēmai bieži min Somijas izglītības sistēmu, kas atzīta par labāko pasaulē. Vēlamies vērst jūsu uzmanību, ka Somija ir izcils piemērs ne tikai mūsdienīgai izglītībai, bet arī tam, ka pastāv cieša korelācija starp izglītības sistēmas prioritātēm un sabiedrības veselības rādītājiem kopumā – arī tie šajā valstī ir vieni no labākajiem pasaulē. Liela loma Somijas augsto rādītāju sasniegšanā ir ne tikai padziļinātai eksakto zināšanu apguvei skolās, bet vienlaikus arī pilsoniskās apziņas veidošanai un jauniešu izpratnes par savu veselību, attiecībām un drošību veicinošu zināšanu sniegšanai skolās. Piemēram, neatņemama Somijas izglītības programmas sastāvdaļa ir obligāta veselības mācība, kas sniedz jauniešiem zināšanas par savu veselību, ķermeni un savstarpējām attiecībām atbilstoši katra izglītojamā vecumam. Vienlaikus īpaša loma izglītības veicināšanā ir pedagogiem, kuru ieguldījums veselas, izglītotas, atvērtas, iekļaujošas un drošas sabiedrības veidošanā tiek īpaši augstu novērtēts.
 

Balstoties uz augstāk minēto, vēlamies vēlreiz uzsvērt, ka, lai Latvijas valsts nākotnē būtu dzīvotspējīga, ir nepieciešama 21. gadsimtam atbilstoša un mūsdienīga izglītības sistēma. Tai jābalstās nevis uz ideoloģiskām vērtībām, bet kompetenču attīstīšanu, kas nodrošina skolēna gatavību dzīvei mūsdienu mainīgajā̄ pasaulē, – spēju izmantot savas zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas reālās sadzīves situācijas, kā arī spēju adekvāti pielietot iegūtās zināšanas praktiski – mācoties, strādājot un veidojot ģimeni.
 

Diemžēl esošā izglītības sistēma sniedz vien niecīgu daļu no mūsdienās nepieciešamajām kompetencēm, turklāt, piemēram, Izglītības likuma 10.1 pants būtiski ierobežo iespējas saņemt pilnīgas zināšanas par tik nozīmīgiem jautājumiem kā veselība un savstarpējās attiecības. Vēl vairāk – tas veicinājis skolotāju pašcenzūru un ierobežojis to spēju un vēlmi pielāgot savu priekšmetu saturu  atbilstoši mūsdienām.
 

Aicinām Latvijas politiķus veikt izmaiņas Izglītības likuma 10. pantā, lai turpmāk tas sekmētu nevis kavētu mūsdienām atbilstošas, aktuālas un no ideoloģiskiem uzskatiem brīvas izglītības iegūšanu. Norādām, ka minētais likuma pants tuvina Latvijas izglītības sistēmu autoritārām valstīm, ierobežojot jauniešu pieeju kvalitatīvai izglītībai un konfliktējot ar demokrātiskajām vērtībām, kas paustas Latvijas valsts Satversmē.

Ikvienu šīs vēstules adresātu lūdzam sniegt savu skatījumu par to, kā esošo situāciju jauniešu veselības izglītības jomā varētu uzlabot un kādas izmaiņas Izglītības likuma 10.1 pantā būtu veicamas, lai tas veicinātu mūsdienām atbilstošas izglītības pieejamību. Atbildes šīs vēstules iesniedzējiem lūgums sniegt līdz š. g. 19. septembrim. Informējam, ka pēc viedokļu saņemšanas biedrība “Papardes zieds” apkopos sniegtās atbildes un to apkopojumu publicēs.

Patiesā cieņā,

Biedrība "Papardes zieds"

Latvijas Ārstu biedrība

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija

biedrība "Veselības projekti Latvijai"

biedrība "Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija"

Latvijas Drošāka interneta centrs

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv

biedrība "Latvijas vecāku forums"

nodibinājums "Centrs Dardedze"

biedrība "DIA+LOGS"

biedrība "Kurzemes NVO atbalsta centrs"

biedrība "Mentor Latvia"

nodibinājums "Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS"

biedrība "Centrs MARTA"

Latvijas Jaunatnes padome

biedrība "Baltijas HIV asociācija"

biedrība "Velku biedrība"

Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"

biedrība AGIHAS